Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā apsūdzētais savu vainu neatzīst

Vīrietis saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 77.1 panta pēc spēkā esošās Krimināllikuma redakcijas. Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Tāpat puisis tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma 89.1 panta 2.daļas, kas paredz atbildību par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos. Par to personu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Prokuratūra

uzskata, ka Skripņiks iesaistījies noziedzīgā organizācijā Austrumukrainā un tur viņš nedevās kā privātpersona, bet veica darbības, lai grautu valsts teritoriālo vienotību.

Kā iepriekš informēja prokuratūras preses pārstāve Kristīne Sutugina, Rīgas tiesas apgabala prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu pret personu par iesaistīšanos noziedzīgā organizācijā, piedalīšanos tās izdarītajos noziegumos un par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Ukrainā.

Apsūdzētā tēvam jaunieša piedalīšanās prettiesiskā bruņotā konfliktā Austrumukrainā bijis liels šoks

Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā apsūdzētā daugavpilieša Artjoma Skripņika tēvam šādas dēla darbības bijis liels šoks, ko viņš uzskatīja par nodevību pret sevi. Šodien uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu liecināt bija aicināta apsūdzētā ģimene. Artjoma māte atteicās no liecību sniegšanas, norādot, ka «viņai nav ko teikt», savukārt apsūdzētā brālis piekrita šodien sniegt liecības.

Vienā no pēdējām reizēm Artjomu brālis satika Maskavā, Krievijā, iespējams, pirms pieciem gadiem, 2012.gadā. Viņš zināja, ka Artjoms Maskavā strādāja un dzīvoja ar kādu sievieti. Brālim gan nekas nebija zināms par Artjoma došanos uz Ukrainu, bet viņš zināja teikt, ka bijušas kādas fotogrāfijas, kas apliecināja jaunieša uzturēšanos tur, tomēr brālis neko vairāk precizēt nevarēja.

Kā pastāstīja brālis, Artjoms dzīvoja šķirti no ģimenes - pie vecmāmiņas -, jo bija problēmas ar ģimenes locekļiem. Šodien arī tiesā tika norādīts, ka

Artjoms jau iepriekš ticis tiesāts, brālim minot, ka tas bija saistīts zādzību.

Jautāts, kāds Artjoms bija pēc rakstura, brālis tiesai stāstīja, ka «melošana - tas ir par Artjomu». «Apmelot citus cilvēkus ir Artjoma dabā. Viņš zaga no ģimenes, no draugiem,» liecināja apsūdzētā brālis. Brālim nekas nebija zināms par Artjoma piedalīšanos militārās nometnēs.

Savukārt apsūdzētā tēvs stāstīja, ka Artjoms iepriekš aizbrauca no mājām, bet ne viņš, ne sieva nezināja, kur konkrēti viņš devās, bet izrādījās, ka dēls atrodas ārzemēs, pēc tam puisim nonākot Maskavā. Vīrietis gan nevarēja atcerēties, kad tas īsti notika.

Pēc kāda laika tēvs dēla sociālajos tīklos ieraudzīja bildes, kur bija «otmorozki» un pats Artjoms ar ieročiem,

tomēr vīrietis nevarēja atcerēties, kad tās bildes redzēja. Vīrietis saprata, ka apsūdzētais aizgāja karot par «tiem bandītiem». Tēvam šādas Artjoma darbības bija šoks.

Vēlāk Artjoms sociālajā tīklā nobloķēja tēvu, un abi vairs nav runājuši. «Kamēr Artjoms bija Austrumukrainā, es ar viņu nerunāju, jo uzskatīju par nodevību pret sevi,» pauda apsūdzētā tēvs.

Nākamā tiesas sēde paredzēta 2.martā plkst.10, kad tiesa turpinās nopratināt lieciniekus.

Drošības policija (DP) pagājušā gada sākumā sāka kriminālprocesu pret vienu personu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā.

Kriminālprocess sākts par iespējamu iesaistīšanos nelikumīgo kaujinieku grupējumā, kas cīnās pret Ukrainas varas iestādēm. Šis bija pirmais gadījums, kad kāda persona ir atzīta par aizdomās turēto saistībā prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs.

DP iepriekš paziņoja, ka

vīrietis bruņotā konfliktā Austrumukrainā piedalījies aptuveni no 2014.gada vidus, taču iepriekš nav bijis DP redzeslokā.

1990.gadā dzimušā Daugavpils iedzīvotāja Skripņika advokāte Jansone toreiz pastāstīja, ka saskaņā ar vīrieša sniegto informāciju viņš 2014.gadā uz tā saucamo Luganskas tautas republiku devies, «cēlu un humānu mērķu vadīts», proti, viņš Austrumkrainā nodarbojies ar humānās palīdzības izdalīšanu vietējiem iedzīvotājiem. Apģērbs un citas sadzīvē nepieciešamās lietas tikušas savāktas Maskavā un pēc tam vestas uz Austrumukrainu. Tur viņš tika ievainots galvā. Viņš apgalvo, ka aktīvā karadarbībā nav piedalījies, turklāt vīrietim nav iepriekšējas militāras pieredzes, jo Latvijas armijā viņš kā nepilsonis nav dienējis.