Eiropu var pārpludināt sūdzības no Latvijas (75)

Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine sarunā ar portālu TVNET sacīja, ka 15 gadu laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas iedzīvotāju puses saistībā ar personas datu apstrādi nav iesniegta neviena sūdzība.

Taču turpmāk līdz ar tehnoloģiju attīstību un cilvēku zināšanu pieaugumu sūdzību skaits šai jomā varētu pieaugt.

Neapmierinātība varētu būt gan par medicīniskajiem datiem, gan skart darba devējus un nodokļu aprēķinus.

Tāpat līdz šim ECT no Latvijas iedzīvotājiem nav saņēmusi sūdzības par darbībām internetā. Te varētu būt runa par vārda brīvību, agresīvajiem komentāriem, uzbrukumiem personas godam un cieņai.

Ārlietu jomas pārzinātāji prognozē, ka nākotnē sūdzību skaits no Latvijas varētu strauji pieaugt.

Pēc Reines teiktā, sūdzību daudzums turpmāk atkarīgs no dažādiem faktoriem. «Es no tā nebaidītos. Šādām sūdzībām ir jābūt. Tās savā ziņā parāda Latvijas iedzīvotāju un viņu advokātu zināšanas par cilvēktiesībām. Patlaban

sūdzību klāsts neatspoguļo reālo problēmu loku Latvijā.

Pieteikumu klāsts no Latvijas ir daudz šaurāks par to problēmu loku, kas reāli pie mums pastāv.

Kaut kādā brīdī sūdzību skaits varētu pieaugt, bet pēc tam samazināties.»

No Latvijas ECT saņem 330 sūdzību gadā

ECT statistika liecina, ka gada laikā no Latvijas tiek saņemts vidēji 330 sūdzību. To skaits svārstās no 300 līdz 340. «Sūdzību skaits varētu būt lielāks, bet varētu būt arī mazāks,» Reine teica un atgādināja, ka pirms deviņiem gadiem sūdzību skaits bija aptuveni 290.

«Neredzu ļoti strauju sūdzību skaita pieaugumu. Ja mēs būtu sākuši ar desmit sūdzībām, bet tagad to skaits būtu pieaudzis līdz 1000, tad gan būtu straujš kāpums.»

Joprojām neesmu atkodusi, kāpēc sūdzas par to, ko sūdzas,

un nesūdzas par to, ko nesūdzas," viņa godīgi atzina un akcentēja, ka ļoti aktīvi sūdzību iesniedzēji ir ieslodzītie. Daļa ir tik zinoši šajā jomā, ka "dažam labam advokātam būtu, no kā pamācīties".

Tāpat Latvijas iedzīvotāji sūdzas par citiem jautājumiem, piemēram, apcietinājumu, medicīnisko palīdzību (šajā jomā aktīvi gan ieslodzītie, gan citi cilvēki), audu un orgānu izņemšanu, lietu izskatīšanu tiesā. Ir arī vairākas sūdzības par operatīvo darbību un pieeju valsts noslēpumiem.

Sūdzības var izskatīt arī pēc vairākiem gadiem

ECT skatītas arī Latvijas iedzīvotāju sūdzības par īpašuma tiesībām. Šīs sūdzības tiesā iesniegtas pirms diezgan ilga laika, taču to izskatīšana ievilkusies saistībā ar tiesas darbības specifiku no lielo noslodzi. "Šīs lietas ir nozīmīgas saistībā ar denacionalizāciju. Skumji, ka tās tiesā nosēdējušas tik ilgu laiku."

Reine skaidroja, ka ECT sūdzības izskata nevis iesniegšanas secībā, bet gan atkarībā no apdraudējuma cilvēkam. Tādējādi Latvijas valsts komentāru tiesa nereti lūdz pēc trīs, četriem vai pat desmit gadiem. "To, par ko Latvijas iedzīvotāji ECT sūdzas šodien, mēs diemžēl varēsim uzzināt pēc vairākiem gadiem," viņa teica.

Latvijas pārstāvei starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās ir iebildumi pret šo kārtību, kas saistīta ar tiesas darbības principiem.

Lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju sūdzību tiesa noraida.

Vairāk nekā 90% no Latvijas iedzīvotāju iesniegtajām sūdzībām ECT noraida pati un nelūdz tajās Latvijas valsts komentāru.

Noraidīta tiek arī aptuveni puse no tām sūdzībām, par kurām ECT prasa Latvijas komentāru.

Reine vērsa uzmanību, ka ļoti daudz ir tādu lietu, par kurām iesniedzēji pēc ilgā gaidīšanas laika zaudē interesi.

Piemēram, šā iemesla dēļ pērn svītrots diezgan daudz sūdzību.

Daļai cilvēku vienkārši apnīk gaidīt uz lietu izskatīšanu, bet citi, iepazīstoties ar valsts komentāriem, saprot, ka viņu izredzes ir mazas, un tāpēc tiesāšanos neturpina.

Tāpat sūdzības netiek apmierinātas saistībā ar procesuāliem aspektiem un to, ka nav izsmeltas to iespējas Latvijā nacionālajās tiesās. Tāpat daļā gadījumu noslēgti mierizlīgumi.

1000 sūdzību nebūtu nekas traģisks

Speciāliste zināja teikt, ka Igaunijas iedzīvotāju sūdzību skaits ECT ir mazāks, bet Lietuvas - lielāks. Tas saistīts ar valsts kopējo iedzīvotāju skaitu. "Ja no Latvijas būtu 1000 sūdzību gadā, tas skaitliski izklausās ļoti daudz, taču patiesībā, ņemot vērā plašo jautājumu klāstu, nebūtu nekas traģisks."

Ārlietu ministrijas Preses centrā TVNET norādīja, ka jaunākā statistika un informācija par Latvijas iedzīvotāju sūdzībām ECT un to tendencēm būs pieejama līdz ar jaunu gada pārskatu, ko birojs tikko ir sācis gatavot. Uz valdību to plānots virzīt maijā.

Plašāka informācija par Latvijas iedzīvotāju sūdzībām ECT pieejama, iepazīstoties ar pagājušā gada Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskatu.

Vairāk informācijas