Nodokļu nemaksātājiem ārsta apmeklējums maksās dārgāk (473)

Plānveida manipulācijas - par pilnu samaksu

Jau vēstīts, ka VM cer ieviest jauno sistēmu no 2013. gada jūlija, paredzot aptuveni pusgadu ilgu pārejas periodu. Priekšlikuma būtība - lai saņemtu plānveida veselības aprūpes pakalpojumus (ģimenes ārsts, ārstu konsultācijas, izmeklējumi, uzturēšanās slimnīcā utt.), ir jābūt nomaksātam iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) vai jāpieder atbrīvotajām kategorijām, par kurām maksā valsts. Vēl viens risinājums, kā saņemt šos pakalpojumus, - pati persona veic ikgadējas iemaksas, kas varētu būt 240 latu gadā (Ls 20 mēnesī). Līdzīga kārtība ir Lietuvā. Neattaisnotajiem nodokļu nemaksātājiem par medicīnas pakalpojumiem būtu jāmaksā kā par maksas pakalpojumu.

Atbilstoši VM aplēsēm aptuveni 130-170 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju pašlaik nepienāktos valsts apmaksāti plānveida medicīnas pakalpojumi. Ģimenes ārste L. Kozlovska laikrakstam «Diena» pauž bažas, ka pacienti, kas nemaksā nodokļus, pieder sociālā riska grupām vai ir ilgstošie bezdarbnieki, tad vairs neies pie ārsta.

«Ir risks, ka vairāk cilvēku sauks neatliekamo palīdzību, un tas var valstij izmaksāt dārgāk,»

norāda Kozlovska.

Circene norādīja, ka nodokļu maksātājiem būtiskas izmaiņas obligātā veselības apdrošināšana neradīs, bet taustāmus rezultātus iedzīvotāji varētu sajust pēc aptuveni četriem gadiem. Kā būtiskākos ieguvumus Circene minēja rindu samazināšanos, iespēju paaugstināt mediķu atalgojumu un bezmaksas pakalpojumu klāstu.

Ieguvums - vairāk maksās nodokļus

Kā vienus no galvenajiem ieguvumiem pēc obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas veselības ministre minēja ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, valsts budžeta ieņēmumu palielināšanos, kā arī veselības budžeta prognozējamību un veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanos.

Koncepcijā viens no risinājumiem, kā novirzīt daļu nodokļu bezmaksas veselības aprūpes nodrošināšanai, ir atsevišķa veselības nodokļa noteikšana, sadalot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), 5% apmērā, nepalielinot kopējo nodokļu slogu. Veselības nodoklis būtu jāmaksā darbiniekam un darba devējam.

«Vēl viens risinājums ir noteikta procenta iezīmēšana veselības aprūpei iedzīvotāju ienākuma nodokli, to nesadalot,» norādīja Circene. Par galīgo risinājumu, kā novirzīt daļu nodokļu bezmaksas veselības nodrošināšanai, tiks spriests pēc koncepcijas izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien.

Būs izņēmumu grupas

Tāpat neatkarīgi no tā, vai tiek maksāti nodokļi, palīdzība joprojām tiks sniegta grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, pacientiem ar cukura diabētu, tuberkulozi, noteiktām infekcijas slimībām, psihiskām, onkoloģiskām vai hematoloģiskām saslimšanām. Tāpat valsts apmaksātu nepieciešamo medicīnisko palīdzību saņems visi pacienti, kas saņem hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras, ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju vai paliatīvo aprūpi.

Par attaisnotajiem nodokļa nemaksātājiem plānots noteikt: bērnus vecumā līdz 18 gadiem; pensionārus; vienu no vecākiem, kas kopj bērnu vecumā līdz trim gadiem; vienu no vecākiem, kuram ir vismaz trīs bērni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā; personas, kuras kopj invalīdu un saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu; I un II grupas invalīdus līdz deviņiem mēnešiem pēc statusa zaudēšanas; bezdarbniekus ne ilgāk kā gadu un sešus mēnešus pēc statusa iegūšanas; personas, kas vecākas par 18 gadiem un iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību, kā arī pilna laika studentus līdz deviņiem mēnešiem pēc statusa zaudēšanas; personas, kas atrodas ieslodzījuma vietās, līdz deviņiem mēnešiem pēc statusa zaudēšanas; politiski represētas personas; Nacionālās pretošanās kustības dalībniekus; personas, kas cietušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā; orgānu donorus; personas, kas veic speciālas iemaksas veselības obligātās apdrošināšanas budžetā.