Kas tiek darīts, lai Latviju pasargātu no Krievijas iebrukuma? (144)

Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins sarunā ar portālu TVNET sacīja, ka Nacionālie bruņotie spēki un mūsu sabiedrotie NATO nepārtraukti pilda savus uzdevumus Latvijas drošības un aizsardzības stiprināšanai.

Piemēram, nākamajā nedēļā Latvijā notiks vērienīgas mācības, kurās piedalīsies vairāku NATO dalībvalstu bruņotie spēki un tos pavadošās bruņu tehnikas vienības un lidaparāti. Šajās mācībās piedalīsies arī Latvijas karavīri.

Nākamnedēļ lems par mūsu drošību

Tāpat nākamajā nedēļā paredzēts NATO samits Velsā. Jau iepriekš Baltijas valstis un Polija paudušas stingru nostāju, ka gaida lēmumus, kas nodrošinās mūsu teritorijā NATO spēku klātbūtni. Patlaban notiekot intensīvs darbs,

lai panāktu, ka NATO spēki Baltijas valstīs un Polijā atrastos ilgtermiņā.

Galkins atturējās precizēt, cik ilgu laiku NATO spēki varētu atrasties Baltijas valstīs un Polijā, bet norādīja, ka tas noteikti būs ilgāk par mēnesi vai diviem.

Šāda rīcība saistīta ar Krievijas agresiju Ukrainā. Mūsu lielā kaimiņvalsts, iebrūkot Ukrainā, ir pārkāpusi virkni starptautisko dokumentu.

Tā kā Latvija robežojas ar agresīvo Krieviju, mums jādara viss, lai Latvija neko tādu nekad nepiedzīvotu.

Kas notiek mūsu gaisa telpā?

Galkins apgalvoja, ka Latvijas gaisa telpa tiek sargāta. Baltijas valstu kopējo gaisa telpu sargā 12 NATO lidmašīnas.

Visos gadījumos, kad lidmašīnas pietuvojas Baltijas valstu gaisa telpai, patruļas veic kaujas uzlidojumus un fiksē, kas ir pietuvojies mūsu gaisa telpai.

Visas pietuvošanās Baltijas gaisa telpai tiek pamanītas.

Ministrijas pārstāvis arī piebilda, ka pēdējā laikā nav fiksēta neviena ielaušanās mūsu gaisa telpā. Vienlaikus ir bijušas vairākas aizdomīgas lidmašīnas, kas tai pietuvojušās.

Portāls TVNET jau ziņoja par aizsardzības ministra izplatīto paziņojumu par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Tas teksts ir šāds: «Pēdējo stundu laikā Krievijas Federācijas veiktais iebrukums Ukrainā parāda to, ka Krievija ir demonstrējusi savu patieso seju bez interpretācijas un aizsega. Ar nožēlu jāsecina, ka visi mēģinājumi risināt konfliktu miera sarunu ceļā, tostarp pirms divām dienām notikušajās sarunās Minskā, ir cietuši neveiksmi. Krievija ir izvēlējusies neizmantot šo iespēju un vēlas īstenot savas ģeopolitiskās ambīcijas vardarbīgā ceļā.

Šāda Krievijas rīcība viennozīmīgi ir apliecinājums tam, ka Ukraina sekmīgi turpina cīnīties pret teroristiem un gūst panākumus. Krievijas armijas iebrukums liecina, ka tā ir apņēmusies ietekmēt pašreizējo notikumu gaitu un apturēt Ukrainas armijas virzību.

Šajā sakarā Latvija aicinās NATO sākt konsultācijas par to, kādā veidā Alianse var sniegt atbalstu Ukrainas bruņoto spēku spēju stiprināšanā.

Neraugoties uz pēdējo stundu notikumiem, apliecinu, ka

Latvijai tiešu militāru draudu līmenis joprojām ir zems.

Tomēr, ņemot vērā šos notikumus, tiks pastiprināta NATO spēku klātbūtne Latvijā. Jau nākamās nedēļas laikā valstī notiks vērienīgas mācības, kurās piedalīsies vairāku NATO dalībvalstu bruņotie spēki un tos pavadošās bruņu tehnikas vienības un lidaparāti.»