/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9611468t1hadc6.jpg)
Šodien aprit 20.gadadiena kopš Krievijas Federācijas karaspēka izvešanas no Latvijas, informēja Aizsardzības ministrija.
Aprit 20.gadadiena kopš Krievijas karaspēka izvešanas no Latvijas (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šo piektdien Kara muzejā jau notika atceres pasākums, kurā piedalījās Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Runas teica un atmiņās dalījās arī bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Latvijas okupācijas izpētes biedrības Konsultatīvās padomes vadītāja vietnieks, bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, bijušais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā Jānis Peters un citas bijušās amatpersonas.
Pirms 20 gadiem - 1994.gada 31.augustā - Krievijas amatpersonas ziņoja toreizējam Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, ka Krievijas bruņoto spēku izvešana no Latvijas teritorijas ir pabeigta.
Latvijas gaisa telpu atstāja pēdējā Krievijas Federācijas bruņoto spēku lidmašīna. Krievijas armija Latvijas teritoriju gandrīz bija atbrīvojusi. Latvijā palika tikai viens Krievijas militārais objekts - radiolokācijas stacija Skrundā, kas savu darbību pārtrauca 1998.gadā. Savukārt blakusesošā jaunceļamā radara, kas vēl nebija uzsācis savu darbību, korpuss tika sagrauts 1995.gada 4.maijā. Šis notikums bija simbolisks apliecinājums, ka PSRS ir pārtraukusi savu militāro klātbūtni mūsu valsts teritorijā.
«Šobrīd PSRS un vēlāk Krievijas Federācijas karaspēka izvešana un ar to saistītie procesi detalizēti pētīti nav, tāpēc sabiedrības un arī pētnieku vidū par to izskan daudz spekulāciju un minējumu, it sevišķi par atsevišķu personu vietu un lomu šajā mūsu valstij nozīmīgajā vēstures posmā,» norāda Latvijas Kara muzeja vadītājas vietnieks Juris Ciganovs.