/nginx/o/2018/07/16/9742356t1h3671.jpg)
Etnolingvistisko kopienu savstarpējo attiecību jautājumos sabiedrības noskaņojums ir mērenāks un vairāk tendēts uz kompromisu nekā politiskajā elitē valdošais noskaņojums, liecina viens no pētījuma «Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits 2005-2014» secinājumiem.
Pētījuma rezultātus politologs Juris Rozenvalds un «Providus» pētnieks Valts Kalniņš otrdien prezentēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē.
«Latvijas valsts nav bijusi veiksmīga, risinot attiecības starp lielākajām Latvijas etnolingvistiskajām grupām.
Tas liek uzdot jautājumu par politiskās elites atbildību sabiedrības priekšā, veidojot tādu etnopolitisko izkārtojumu Latvijā, kas nodrošina latviešu kultūras savdabības saglabāšanu un attīstību un reizē veicinātu pilsonisko mieru,» teikts pētījumā.
Rozenvalds pēc komisijas sēdes norādīja, ka
pētījuma veicēji respondentiem uzdevuši apzināti provokatīvus jautājumus
- «kā latvieši attiecas pret krieviem», «kā krievi attiecas pret latviešiem», kā arī «vai attiecības starp krieviem un latviešiem pēdējo 10 gadu laikā kļuvušas labākas vai sliktākas».
«Mums par pārsteigumu atbildes bija pozitīvākas nekā mēs gaidījām,»
atzina Rozenvalds, piebilstot, ka divas trešdaļas respondentu norādījuši, ka attiecības starp etniskajām kopienām pēdējo desmit gadu laikā ir palikušas tādas pašas, vai kļuvušas labākas, bet kopumā tās tiek vērtētas kā normālas.
«Kopumā Latvijas sabiedrībā saglabājās labi priekšnoteikumi, lai veidotu jauna tipa attiecības. Protams, tas, cik esam veiksmīgi šo attiecību veidošanā, ir jautājums mums, kā arī lielā mērā politiskajai elitei,» akcentēja Rozenvalds.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā politiskā spektra sadalījums pēc etniskām pazīmēm ir ļoti izteikts: «tā rīkoties ir liels kārdinājums, un tas ir veids, kā mobilizēt elektorātu».
Pirms desmit gadiem Latvijā tika sagatavots pirmais pētījums «Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits», kas kļuva par pirmo sistēmisko demokrātijas izvērtējumu, kas kopš 80.gadu beigām 90.gadu sākuma fundamentālajām transformācijām ticis veikts kādā no postkomunistiskajām vai postpadomju valstīm.
2014.gada demokrātijas audits novērtē demokrātiju Latvijā desmit gadu posmā, kas pagājuši, kopš Latvija kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. 2014.gada novērtējumā izmantota papildinātā metodika, kas paredzēja atbildes uz 75 jautājumiem par dažādām sabiedriskās dzīves jomām.
Demokrātijas audita veidošanā piedalījās 19 eksperti.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)