80 vēstures un citu humanitāro zinātņu institūtu vadītāji, vēsturnieki, akadēmiķi, muzeju pārstāvji un augstskolu profesori, docētāji, lektori, doktoranti no dažādām pasaules valstīm vērsušies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa un citām augstākajām amatpersonām, lūdzot pārtraukt tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību ar LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisiju.
Publiskā aicinājumā zinātnieki lūdz valsts vadību nodot VDK zinātnisko izpēti Zinātnisko institūciju reģistrā esošai institūcijai, lai nodrošinātu neatkarību, profesionalitāti un augstu pētniecisko kvalitāti.
Petīciju parakstījuši Latvijas vēstures institūta direktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Guntis Zemītis, Upsalas Universitātes profesors Metjū Kots, Pitsburgas Universitātes viesprofesore Katja Vezela, Tartu Universitātes pētniece Eva Klarita Petē, Filozofijas un socioloģijas institūta direktore akadēmiķe Maija Kūle, Parīzes Universitātes pētniece Una Bergmane, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče, Okupācijas muzeja pētnieks Uldis Neiburgs, Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša, zinātniskā sekretāre Viktorija Bebre un pētniece Ilze Boldāne, kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Lagāla, Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns, vēsturnieks Andris Tomašūns, Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieces Eva Eglāja un Sanita Reinsone, Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Ilgvars Misāns, kā arī daudzi citi humanitāro un sociālo nozaru zinātnieki un akadēmiskie darbinieki.
Petīcija atrodama portālā «http://www.ipetitions.com».
Petīcijas autori norādījuši, ka
Rasnača rīcība VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā ir nepieņemama,
uzsverot, ka komisija bija jāveido kā zinātniski pētnieciska struktūra vai jāiekļauj jau esošā zinātniski pētnieciskā institūcijā, lai to varētu aizsargāt Zinātniskās darbības likums un Latvijas Zinātnes padomes Zinātnieka ētikas kodekss. Tikai tādējādi pagātnes izpēte, kuru vadīs šī komisija, var tikt nodrošināta saskaņā ar zinātniskiem principiem, nevis kādas politiskās partijas iegribām.
Laikā, kad sabiedrībā ir aktualizējušies jautājumi par lustrāciju, par Latvijas iedzīvotāju sadarbību ar VDK, padomju laika vispārēju izvērtējumu, demokrātiskai valstij ir jānodrošina pēc iespējas lielāka brīvība šī perioda izpētē un izpratnē, uzsvēra vēsturnieki.
Viņi norādīja, ka
līdzšinējā valsts politika attiecībā pret pagātnes izpēti ir bijusi vērsta tikai uz aktuālo politisko interešu apmierināšanu un bijusi selektīva.
Joprojām pētniekiem tiekot apgrūtināts darbs ar arhīvu dokumentiem, jo par kopēšanas pakalpojumu zinātniekiem tiekot pieprasīta viņu atalgojumam neadekvāti augsta cena. Tāpat pagātnes pētniecības projekti netiekot pienācīgi finansēti. Petīcijā secināts, ka minētais rada pamatotas bažas par iespējamu pagātnes mitoloģizāciju, padarot to melnbaltu, vienkāršotu un ideoloģizētu.
«Šādai situācijai pastāvot, domājam,
pastāv nopietni draudi par VDK dokumentu izpētē iegūto rezultātu iespējamo izmantošanu politiskajās manipulācijās,»
teikts petīcijā. «Mēs esam pārliecināti, ka
pagātnes izpratni nedrīkst pakļaut politiķu kontrolei,»
uzsvēra vēsturnieki, turpinot, ka pētniecība, tostarp VDK dokumentu izpētes komisijas darbības administrēšana, būtu jānodod zinātniski pētnieciskai institūcijai, kura ir reģistrēta Zinātnisko institūciju reģistrā un ir kompetenta pagātnes izpētes jautājumos.
Kā ziņots, nesamierinoties ar Rasnača darbībām VDK dokumentu izpētes komisijā, tuvākajās dienās darbu komisijā atstās tās vadītājs Kārlis Kangeris. Vēl darbu komisijā pārtrauks arī filozofijas doktore Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Tāpat valdība šonedēļ nolēma izslēgt Jarinovsku no VDK dokumentu izpētes komisijas. Tieslietu ministrija uzskata, ka komisijas sastāvā pakāpeniski jāveic izmaiņas, papildinot to ar kvalificētiem un strādāt motivētiem komisijas locekļiem un izslēdzot no komisijas sastāva personas, kurām šīs motivācijas vai kvalifikācijas trūkst.
Tāpat ziņots, ka viens no risinājumiem attiecībā uz VDK dokumentu izpētes komisiju ir to pārveidot, sacīja Rasnačs. Ministrs pauda uzskatu, ka komisija ir jāpārveido un jāmaina tās sastāvs, un tai ir jābūt daudz mazākai - tajā jābūt trim līdz pieciem cilvēkiem, ar kuriem tiktu slēgti attiecīgi līgumi un kuri tiktu izraudzīti konkursa kārtībā. Šādas izmaiņas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā.
