/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9585264t1h1892.jpg)
Pēdējo piecu mēnešu laikā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Mikroķirurģijas centrā nogādāti 377 cilvēki, kuri dārza un zāģēšanas darbos guvuši dažādas traumas, šodien mediju pasākumā sacīja mikroķirurgs Jānis Bendiks.
Mikroķirurģijas centrā piecos mēnešos nogādāti 377 cilvēki, kas traumas guvuši meža un dārza darbu laikā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No šiem 377 cietušajiem aptuveni 20 bijuši bērni.
Kā informēja Austrumu slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova, šī gada «dārza sezonas» laikā no 1.maija līdz 30.septembrim slimnīcā nogādāti 177 pacienti ar dragātiem pirkstu ievainojumiem, 55 pacienti ar atsevišķu pirkstu traumatisku amputāciju, 26 pacienti ar plaukstpamata un plaukstas daļu dragātiem ievainojumiem un divi cilvēki ar plaukstas amputāciju.
Par neuzmanīgu darbu ar zāles pļāvējiem, trimeriem un tamlīdzīgu tehniku liecina skaitļi, kas raksturo pēdas rajona ievainojumus, sacīja Potetinova. Ar dragātiem kājas pirkstu ievainojumiem slimnīcā nonākuši seši cilvēki, ar potīšu un pēdas daļu dragātiem ievainojumiem - 15, ar traumatisku viena vai vairāku kājas pirkstu amputāciju - desmit, bet citu pēdas daļu traumatisku amputāciju - trīs cilvēki.
Bendiks norādīja, ka
visi cilvēki, kuri nonākuši Austrumu slimnīcā ar šāda veida traumām, dārza un zāģēšanas tehniku nav lietojuši pareizi,
mēģinājuši paši to modificēt vai darbus darījuši alkohola reibumā.
Bendiks stāstīja, ka
lielākoties traumas tiek gūtas malkas sagatavošanas sezonā, kā arī vasaras sākumā un beigās, kad tiek pļauta zāle.
Bendiks sacīja, ka traumas visbiežāk rada cilvēku pašu modificētas leņķa slīpmašīnas jeb flekši. Cilvēki nereti cenšas fleksim pievienot zāģa ripu, kas agrāk vai vēlāk nonāk nost.
Tāpat traumas bieži vien tiek gūtas ar gateru zāģiem vai nepareizi lietojot zāles pļāvējus.
Raksturīgākās traumas gan nav pilnīga amputācija, bet dragātas brūces, visbiežāk plaukstās.
Vaicāts, cik liela ir iespēja, ka pēc šādas traumas ķermeņa daļa atgūs savu funkcionalitāti, Bendiks sacīja, ka pilnīgu funkcionalitāti atgūt ir grūti. Tāpat viņš ieteica, ka gadījumā, ja nozāģēts, piemēram, pirksts, to nevajag nekur likt vai mērcēt. Ir bijis pat gadījums, kad cilvēks savu pirkstu ir ielicis traukā ar degvīnu. Ārsts sacīja, ka
labākais variants ir nogriezto ķermeņa daļu ievietot plastmasas maisā, kuru savukārt ievieto maisā ar ūdeni un dažiem ledus gabaliņiem.
Vienas ķermeņa daļas replantācija jeb piešūšana atpakaļ izmaksā aptuveni 3000 eiro, šīs izmaksas sedz valsts.