Finanšu ministre: Deputātu «kvotas» varētu piešķirt sadarbībā ar nozaru ministrijām

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Deputātu priekšlikumus par papildu finansējuma piešķiršanu dažādiem projektiem jeb tā dēvētas deputātu kvotas varētu skatīt sadarbībā ar nozaru ministrijām, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre norādīja, ka deputātu priekšlikumi par papildu finansējuma piešķiršanu atsevišķiem projektiem ir deputātu apziņas jautājums, īpaši redzot fonu, ka virknē jomu pietrūkst finansējuma.

Vaicāta, vai šis ir pareizākais veids, kādā piešķirt papildu budžeta līdzekļus, ņemot vērā, ka deputātu «kvotu» piešķiršana notiek necaurredzami, Reizniece-Ozola sacīja, ka gudrāk būtu piešķirt atbalstu infrastruktūrai, kultūrai u.c. jomām sadarbībā ar nozaru ministrijām.

«Ministrijām ir budžeta programmas, kuru īstenošanai katru gadu pietrūkst līdzekļu. Drīzāk varētu vienoties ar ministrijām par līdzekļu palielināšanu esošajās programmās. Tad arī varētu izstrādāt kritērijus, kā šos projektus atbalstīt,» uzskata finanšu ministre.

Patlaban vēl nav zināma kopējā summa, ko deputāti prasa papildus, tomēr visi šie priekšlikumi tiks finansēti no budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», kurā nākamgad atvēlēts vairāk nekā citus gadus - 55 miljoni eiro. Iepriekš Finanšu ministrija informēja, ka ik gadu valdība programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» paredz līdzekļus aptuveni 40 miljonu eiro apmērā.

Reizniece-Ozola informēja, ka nākamā gada budžetā rezervēts vairāk līdzekļu programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», zinot pastāvošos ģeopolitiskos riskus un piesardzīgo ekonomikas izaugsmi.

«Jo vairāk deputātu priekšlikumu tiks apstiprināts, jo mazāk naudas paliks programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem«. Pēc deputātu priekšlikumu apstiprināšanas programmā vajadzētu palikt vismaz 35 miljoniem eiro, lai gan gribētos vairāk. Labi, ka ir arī paredzēta fiskālā nodrošinājuma rezerve, ko nevarēs izmantot kā līdzekļus neparedzētiem gadījumiem,» stāstīja ministre.

Kā ziņots, 23.novembrī sasaukta Saeimas ārkārtas sēde valsts budžeta projekta 2017.gadam izskatīšanai galīgajā lasījumā.

Saeima iepriekš konceptuāli atbalstīja 2017.gada valsts budžeta projektu, kurā plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi - 8,367 miljardi eiro.

Pēc tam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu galīgajam lasījumam kopumā saņēma teju 1300 priekšlikumus.

Vairāki no Budžeta komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem ir tā dēvētās koalīcijas deputātu kvotas, kurām ir atvēlēti vairāki miljoni eiro, un daļai no tām kritiku ir veltījuši gan sabiedrības pārstāvji, gan opozīcija.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 21.novembrī izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada budžeta projektu.

Saeimas komisijas atbalstītie priekšlikumi nākamā gada budžetam, kas finansēti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kopumā ir «zem 20 miljoniem eiro».

    KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
    Aktuālais šodien
    Svarīgākais
    Uz augšu