RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Bērnus ar autismu skolas uzņem nelabprāt; arī ārsti bieži vainu neatpazīst

TVNET/LNT ziņas
Foto: VIKTOR DRACHEV / TASS

Liela daļa skolu un pedagogu bērnus ar autiskā spektra traucējumiem uzņem nelabprāt, bet ir arī tādas, kuras šādu skolēnu vajadzībām spēj pielāgoties ļoti labi. Kā viena no spēcīgākajām iekļaujošas izglītības jomā tiek minēta Vaivaru pamatskola, trešdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Vaivaru pamatskolā ir 12 bērni ar autiskā spektra traucējumiem. Daži no viņiem ir tikko sākuši skolas gaitas un mācās 1. klasē, bet ir arī tādi, kuri drīz veiksmīgi pabeigs 9. klasi. Iekļaujoša izglītība šeit tiek īstenota ar uzviju. Skolotājiem ir palīgi, bet bērni ar īpašām vajadzībām nāk uz stundām kopā ar asistentiem.

Noguruma vai baiļu lēkmes gadījumā bērni ar autismu pieaugušo pavadībā var iziet ārā no klases.

«Ja tu zini, kas tam bērnam ir īpašs, ar ko tev ir jārēķinās, nav nekādu problēmu Parasti cilvēcīgais uzvar. Tu ej klasē un mēģini to bērnu saprast. Arī pats centies uzvesties tā, lai viņš tevi saprot,» saka bioloģijas, ķīmijas un ģeogrāfijas skolotājs Jānis Ķirsis.

Piemēram, trešklasniekam Tomasam pie sienas ir stundu saraksts un dienas plāns. Kamēr klases biedri meklē zvaigznājus, viņš taisa aplikāciju no paša salasītām lapām. «Mēs vadāmies no bērna specifiskām interesēm un no viņa specifiskām vajadzībām, iespējām, prasmēm. Līdz ar to nebūs divu vienādu gadījumu. Tas ir ļoti radošs darbs. Mēs vairāk balstāmies uz vizuālo un arī, protams, interaktīviem materiāliem,» saka skolotājas palīdze Vita Ķērpe.

Izskolot bērnu ar autismu - tas ir komandas darbs, kurā piedalās gan vecāki, gan ārsti, gan asistenti, gan pedagogi un viņu palīgi, un rezultāti ir pārsteidzoši.

Bērni ar autismu bieži vien parāda ļoti labas intelektuālas spējas un dažos priekšmetos pat pārsniedz izglītības standartu. «Mēs mēģinām, cik varam, noslāpēt uzvedības traucējumu un attīstīt intelektu. Mums ir milzīgs prieks par tiem jauniešiem, kuri ir koduši, spļāvuši pirmajā klasē, ar uzasinātu zīmuli skolotājam skrējuši virsū, klieguši, dziedājuši, sēdējuši zem galda. Kas tik par izpausmēm tajā pirmajā brīdī, kad notiek viņam šī vides maiņa, kā tik viņš nav uzvedies. Mēs esam laimīgi, ka līdz 9. klasei viņi mums ir patstāvīgi, gatavi strādāt, protams, zināmos rāmjos,» norāda Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa.

Pie skolēnu ar autismu īpatnībām jāpierod ne tikai pedagogiem, bet arī klases biedriem.

«Jau septiņus gadus sanāk kopā. Ir tā, ka tu skaties uz to lietu savādāk. Tu neskaties uz ielas, piemēram, neblenz vai kā. Jo tu sastopies katru dienu ar to. Viņš ir ļoti gudrs, un no viņa var daudz mācīties, daudzi,» stāsta skolniece Elizabete. Citādi bērni izmaina klimatu skolā, un tie, kas ar viņiem kopā mācās, izaug daudz tolerantāki.

Tomēr kopumā Latvijā ir ļoti vāja izpratne par autismu.

Mūsu valstī joprojām ir ārsti, kas neatzīst vai neprot atpazīt autismu, lai gan tas ir starptautiskos slimību klasifikatoros.

Turklāt vecāku un psihologu pieredze Latvijā bieži vien nav tik pozitīva kā gribētos. Arī šo bērnu vecāki raidījumam neslēpj, ka visbiežāk apkārtējā sabiedrība nebūt nav toleranta un atbalstoša.

LNT Skola
0 Komentāri