Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Par valsts robežas žoga vai robežzīmes pārvietošanu varētu piemērot € 1000 sodu

Robežšķērsošanas vieta "Vientuļi" | Foto: Ieva Čīka / LETA

Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) grozījumus likumā, kas paredz līdz 1000 eiro sodu par valsts robežas žoga vai robežzīmes pārvietošanu.

Laikā no 2014.gada līdz 2015.gadam par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizturēto personu skaits ievērojami palielinājās. Tomēr laikā no 2016.gada to personu skaitam, kuras tiek aizturētas par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, ir tendence samazināties. Iepriekšminēto var izskaidrot ar kopīgām operācijām ar Baltkrievijas un Krievijas robežsargiem, kā arī ārējās robežas infrastruktūras pilnveidošanu, piemēram, žoga izbūvi.

Tomēr, radot šķēršļus nelikumīgai robežas šķērsošanai, piemēram, ierīkojot žogu un uzstādot tehniskos līdzekļus, var tikt pastiprināti veiktas darbības, kas vērstas uz šo šķēršļu novēršanu, piemēram, žoga bojāšanu.

IeM sagatavotie grozījumi «Latvijas valsts robežas likumā» paredz ieviest administratīvo atbildību par valsts robežzīmes, nostiprinājuma būves vai elementa, robežpārbaudes vai robežuzraudzības tehnisko līdzekļu bojāšanu, iznīcināšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu. Par šādu pārkāpumu varēs piemērot līdz 1000 eiro lielu sodu.

Šobrīd Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību tikai par valsts robežzīmes bojāšanu vai iznīcināšanu un par to var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro, taču līdz ar IeM sagatavotajām izmaiņām šis sods palielināsies līdz 1000 eiro. Jaunums ir tajā, ka būs noteikta skaidrāka atbildība par robežzīmes pārveidošanu vai pārvietošanu.

IeM skaidroja, ka izmaiņas nepieciešams, jo valsts robežzīmes pārveidošana un pārvietošana ir uzskatāma par vienlīdz bīstamu pārkāpumu līdzās valsts robežzīmes iznīcināšanai un bojāšanai no tāda aspekta, ka visos šajos gadījumos tiek negatīvi ietekmēta valsts robežas atrašanās dabā.

Tāpat IeM norāda, ka robežsardzes dienesta suņi mēdz saskarieties ar personām, kuras izdara administratīvos pārkāpumus vai noziegumus. Dienesta suņi esot pakļauti uzbrukumu riskiem, kā arī iespējamai nelikumīgai traucēšanai, kavēšanai vai iespēju atņemšanai veikt tam robežsargu uzdotās darbības.

Dienesta suņu apdraudējuma riski sastopami arī praksē. Piemēram, 2014.gadā robežsardzes inspektore, izmantojot dienesta suni, veica personas aizturēšanu. Aizturamā persona iemeta dienesta sunim purnā neatpazītu vielu, kuras ietekmē dienesta suns nokrita un atguvās pēc dažām minūtēm. Par iepriekš minēto faktu bija sākts kriminālprocess, kurš vēlāk nozieguma sastāva trūkuma dēļ izbeigts.

Tāpat, veicot aizturēto personu mantu pārbaudi, robežsargi starp tām mēdz atrast dažādus priekšmetus un vielas, kas var tikt izmantotas pēdu slēpšanai un dienesta suņu ietekmēšanai.

Lai nodrošinātu netraucētu robežsardzes uzdevumu izpildi, IeM sagatavotie grozījumi paredz noteikt aizliegumu uzbrukt, kā arī traucēt, kavēt vai atņemt iespēju dienesta sunim veikt tam uzdotās darbības. Administratīvā atbildība par iepriekš minētā aizlieguma neievērošanu tiks paredzēta topošajā Pārvaldes un sabiedriskās kārtības likumā.

Tāpat IeM rosina noteikt atbildību par valsts robežas, valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas vai robežšķērsošanas vietas režīma pārkāpšanu. Par šādu pārkāpumu varētu piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro.

IeM šādas normas nepieciešamību pamato ar to, ka iespējamas situācijas, kad konstatēta nelikumīga robežšķērsošana pa publiskajiem ūdeņiem, bet saņemts atteikums sākt kriminālprocesu, jo pārkāpējs robežu šķērsoja aiz neuzmanības. Šādās situācijās pārkāpējus nav iespējams administratīvi sodīt par valsts robežas joslas režīma pārkāpumu, jo atbilstoši Robežas likumam, piemēram, pa publiskiem ezeriem valsts robežas josla nav noteikta.

IeM skaidroja, ka par visiem iepriekšminētajiem pārkāpumiem arī iepriekš varēja vērtēt kriminālatbildību vai administratīvo atbildību, taču tagad likumā būs precīzāk definēts konkrēts aizliegums, kas dos likumsargiem iespējas efektīvāk vērsties pret pārkāpējiem.

Grozījumi likumā stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā.

0 Komentāri