Viena no ekstrēmākajām darba vietām Rīgā (59)

Lasītājs atsūtīja fotogrāfiju, kas tapusi 16.augustā ap plkst. 10:30 Brīvības un Stabu ielas stūrī.

Viņš pavēstīja, ka neviens (!) no strādājošiem nebija nodrošināts ar drošības sistēmu.

Pats «ekstrēmākais» strādnieks atradās pašā augšā.

Stalažu apakšā darbus vēroja sieviete baltā aizsargķiverē, kura, kā pieļauj lasītājs, bija darbu vadītāja.

Lasītājs norādīja, ka būtu interesanti dzirdēt darbus izpildošā uzņēmuma komentārus kā atbildi uz Ministru kabineta noteikumos rakstīto: «Darbu augstumā atļauts veikt tikai ar piemērotu un normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām atbilstošu darba aprīkojumu, kā arī izmantojot kolektīvos aizsardzības līdzekļus, kas novērš kritiena risku.

Ja šāda aprīkojuma lietošana nav iespējama darba rakstura dēļ, darba devējs nodarbinātajiem nodrošina drošu piekļūšanu darba vietai un apgādā ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kuri projektēti un izgatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un paredzēti kritiena ierobežošanai un apturēšanai.

Darba devējs nodrošina darba aprīkojuma un aizsardzības līdzekļu lietošanu saskaņā ar ražotāja instrukciju un tehnisko dokumentāciju, kā arī darba aizsardzības instrukcijās noteiktajām prasībām."

Iesaistās darba inspekcija

Valsts darba inspekcijas eksperts ārējo sakaru jautājumos Uģis Kozlovskis pēc iepazīšanās ar lasītāja iesūtīto situācijas aprakstu un fotogrāfiju TVNET norādīja, ka atbilstoši noteikumiem darba devējs nodrošina, lai nodarbinātie, kas strādā augstumā (1,5 m un augstāk), darbu veic uz stabilas un drošas virsmas, neradot risku savai un citu drošībai un veselībai, kā arī ievērojot ergonomikas prasības un principus.

Tas nozīmē, ka darba devējam ir jānodrošina tādi apstākļi, kas neapdraud nodarbināto drošību un veselību, uzstādot piemērotus kolektīvos aizsardzības līdzekļus, piemēram, aizsargnožogojumus, drošas platformas u.tml.

Noteikts - ja konkrēta darba veikšanai nepieciešams uz laiku novākt kolektīvos aizsardzības līdzekļus kritienu novēršanai, veic citus darba aizsardzības pasākumus, kas novērš kritiena risku.

Konkrēto darbu aizliegts veikt, ja šādi darba aizsardzības pasākumi nav nodrošināti.

Pēc minētā darba pilnīgas vai daļējas pabeigšanas kolektīvos aizsardzības līdzekļus kritienu novēršanai uzstāda no jauna.

Tā kā pēc fotogrāfijas noprotams, ka notiek sastatņu uzstādīšana, kurš ir īslaicīgs darbs un nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu kolektīvo aizsardzības līdzekļu lietošana,

nodarbinātie ir jānodrošina ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, piemēram, pretkritiena sistēmām.

Ja tādi nav nodrošināti, tad var konstatēt normatīvo aktu pārkāpumu.

Kozlovskis apstiprināja, ka šis konkrētais objekts nav iepriekš nonācis inspekcijas redzeslokā.

Izmeklēšanu turpinās

Inspekcija šonedēļ veica pārbaudi objektā. Tās laikā netika atklāti darba drošības pārkāpumi celtniecības laikā.

Taču, pamatojoties uz sniegto aculiecinieka fotogrāfiju, tiks veikta turpmāka izmeklēšana uzņēmumam, kas uzstādīja sastatnes un kura darbinieki ir redzami fotogrāfijā. Pēc izmeklēšanas beigām inspekcija varēs ziņot par iespējamajiem atklātajiem pārkāpumiem un iespējamajiem piemērotajiem sodiem.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteiktas sankcijas par darba aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Ja ir konstatējami pārkāpumi, kuri apdraud nodarbināto veselību un drošību, tad

juridiskajā personai var tikt piemērots naudas sods no 1400 līdz 2900 eiro.

Ja tiek konstatēti vispārīgi darba aizsardzības pārkāpumi, tad juridiskajām personai var tikt izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro.