Iļjiča spuldzītes gaismā tapušais SC budžeta marasms (136)

Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcija izstrādājusi alternatīvu valsts budžeta projektu 2011.gadam. Tajā ir vairāki ievērības cienīgi ieteikumi, starp kuriem ir lata devalvācija par 15%, pamatīga budžeta deficīta palielināšana, atteikšanās no eiro ieviešanas uz vismaz 10 gadiem; arī valsts uzņēmumu pārdošana esot atbalstāma, lai vēl vairāk palielinātu valsts tēriņus.

Un tas viss, lai nebūtu jāveic strukturālās reformas sociālajā budžetā – veselības, pensiju, pabalstu jomā.

SC: dzīvot pāri saviem līdzekļiem ir pareizi

Saskaņiešu budžeta projektā ir gana populisma, sākot ar vispārīgām frāzēm no priekšvēlēšanu programmas līdz pat klajai ekonomisko procesu neizpratnei. Vienas zāles visām problēmām – šādu risinājumu SC saredz pamatīgā budžeta deficīta palielināšanā: 1,5 miljardi latu ir partijai pieņemams un Latvijas valsts attīstību garantējošs budžeta deficīta lielums. Viņuprāt.

Dombrovska valdības budžeta projektā plānotais deficīts nākamgad, manuprāt, tāpat jau ir par lielu, bet SC piedāvātais pusotrs miljards – tam nav nekāda sakarīga pamatojuma, tos nevar atrast arī partijas alternatīvā budžeta skaidrojumos.

Saliekot kopā ar partijas piedāvājumu devalvēt latu par 15% ar budžeta deficīta palielināšanu, "Saskaņas centrs" garantē uzņēmumu bankrota vilni; stipri lielāku bezdarbu; secīgi - vēl mazākus ieņēmumus budžetā; inflāciju, kas apēdīs iedzīvotāju ienākumus; augstākus kredītprocentus un lielākus kredītmaksājumus, kā arī noteikti sagaidāmo ekonomikas stagnāciju.

Promaskaviskie saskaņieši to acīmredzot vēlas, tikai kāpēc?

Jātērē tas, ko mēs varam nopelnīt

SC aplami uzskata, ka (milzīgs) budžeta deficīts veicina tautsaimniecības attīstību. Latvijas gadījumā tas nozīmē arī automātisku ES Māstrihtas kritēriju neizpildi, atliekot pievienošanos eirozonai vismaz uz gadiem desmit.

Viedokļi daļās, vai Latvijai ir vitāla nepieciešamība pievienoties eirozonai, tomēr SC ignorē Dombrovska valdības skaidri pausto nostāju – budžeta konsolidācija, deficīta samazināšana tiek veikta trekno gadu valdību kļūdu dēļ, liekot pamatoti apšaubīt SC alternatīvā budžeta fundamentu, kas uzstājīgi apgalvo - mēs tagad skrienam ar galvu sienā, lai jebkādiem līdzekļiem ieviestu eiro Latvijā.

SC diemžēl neapjēdz, kādam jābūt ilgtspējīgam valsts budžetam – ar sabalansētiem ienākumiem un izdevumiem. Jeb citiem vārdiem – tērējam to, ko varam nopelnīt, papildus piesaistot ES fondu līdzekļus projektiem, kas nodrošinātu vairāk darba vietu valstī, perspektīvā cerot palielināt budžeta ienākumus.

Latvijā 86% kredītu¹ ir eiro valūtā. Ko tas nozīmē?

Jebkuras sevi cienošas partijas pienākums pret savu vēlētāju ir piedāvāt sakarīgu, motivētu budžeta projektu, tādējādi apliecinot savu spēju pretendēt uz amatiem valdībā. Ar šādu SC budžeta projektu atliek vien atviegloti uzelpot - viņi neatrodas valdībā. Ja SC domā, ka lata devalvācija nesīs ilgtspējīgu labumu mūsu valsts iedzīvotājiem, kuriem 86% kredītu ir eiro valūtā, - partija ir izkūkojusi saprātiņu.

Vidējais kredītmaksājums Latvijā ir apmēram 300 eiro, algu saņemot latos. Pēc LB kursa tas ir 0.7 x 300 = ~210 lati katru mēnesi. Ja lata attiecība pret eiro variē 15% robežās, tad maksājums pārvēršas par 240 latiem. Saeimas deputātiem 30 lati mēnesī neliekas daudz, bet, piemēram, ar mājokļa kredīta maksājumu uz 10+ gadiem, minētie 30 lati mēnesī ir ļoti daudz. Jāņem arī vērā iedzīvotāju ienākumu līmenis Latvijā, kas ir krietni zemāks nekā vidēji Eiropā.

Lai kāda ir attieksme pret SC politisko laipošanu, kas maz atšķiras no citu varas partiju izgājieniem, tomēr tik klaja ekonomisko procesu neizpratne, operējot ar iedzīvotāju (arī savu vēlētāju) labklājību, ir nepiedodami senila.

Banānu republika

SC alternatīvajā budžeta projektā ir pietiekoši daudz ačgārnības, kā dēļ nav izprotams, vai partijas ekonomikas “eksperti” rakstīja vājā apgaismojumā pie Iļjiča spuldzītes un tādēļ pieļāva nepiedodami daudz kļūdu, vai ir citi – ne tik acīmredzami iemesli?

Partijai publiskojot šādu marasmātisku budžeta projektu, atbildes prasās meklēt ārpus iespējamās ekonomisko procesu neizpratnes. Piemēram, vai ir pamats domāt, ka SC nav aizmirsuši Kremļa sūtītos miljonus², kas tai pienākušies pēdējo dažu gadu laikā, ļaujot vaļu spekulācijām - vai saskaņieši šādi “atpelna” Putina administrācijas un to lobiju ieguldījumus?

Maz ticams, ka nekompetencei ir banāls iemesls, piemēram, profesionālu kadru trūkums partijā. Tomēr, ja atceramies, ka SC nebija spējīgi izveidot savu ēnu kabinetu, daudziem spekulējot, vai partijai trūkst spējīgu cilvēku, varam pieļaut arī šādu versiju.

P.S. Varat divas reizes minēt, kāpēc saskaņiešu pārvaldībā esošā Rīgas Dome 2011.gada budžetu plāno ar divreiz lielāku budžeta deficītu nekā valsts budžetā...

Atsauces:

^{1 - Latvijā 86% kredītu iedzīvotājiem ir eiro valūtā, uzņēmumiem – 91%. Pēc Latvijas Bankas oktobra datiem.}

^{2 - Pirms 9. Saeimas vēlēšanām 2005.gadā 2,2 miljoni eiro tika “investēti” promaskavisko Saeimas partiju atbalstam. "Saskaņas centra" (SC) līderi noliedz jebkādu ārvalstu finansējumu, tomēr norādes eksistē. Franču laikraksta “le Monde” raksts: "Le contre-espionnage dénonce les moyens de l'influence russe". Autors: Piotr Smolar (pilns tulkojums - skatīt resursus).}