Levits: Zvēresta nodošana Saeimā latgaliski būtu pieņemama

Lai deputātiem šādu izvēles iespēju dotu, būtu nepieciešams Satversmes grozījums, nedēļrakstā "Jurista Vārds" norādījis Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, tiesību doktors Egils Levits.

Viņš uzskata, ka šāds Satversmes grozījums būtu vēlams. "Vienlaikus jāatzīmē, ka apsvērumi par latgaliešu valodu attiecas tikai uz diskusiju par to, kas Satversmes izpratnē ir "latviešu valoda", bet neattiecas uz jautājumu par svešvalodu lietošanu un statusu," piebilda Levits.

Viņš uzskata, ka valstij neaizliedz tur, kur valsts pārvaldības intereses - lietot latviešu valodas tieši literāro formu, un nevis tās latgalisko paveidu - nav tik būtiskas, pieļaut latgaliešu valodas lietošanu arī oficiālajā saziņā, lai labāk atspoguļotu latviešu nācijas latgaliskās sastāvdaļas pilno identitāti, proti, ieskaitot latgalisko papildidentitāti.

"Tas varētu attiekties uz iesniegumu pieņemšanu no iedzīvotājiem Latgales pašvaldībās. Tomēr stipri jāšaubās, vai tas būtu pieļaujams arī attiecībā uz atbildi, jo tā jau pieder pie valsts kopējās pārvaldības aprites. Tādēļ Satversmes 104.panta otrais teikums, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības no iestādes saņemt atbildi latviešu valodā, diez vai varētu tikt iztulkots tā, ka tas ietvertu arī tiesības saņemt atbildi latgaliešu valodā," teica Levits.

Jurists Juris Rudevskis uzskata, ka 11.Saeimas deputāta Jura Viļuma (ZRP) latgaliski teiktajā zvērestā visu vārdu secība ir skrupulozi ievērota. "Zvērests ir neapšaubāmi skaidrs un saprotams klausītājiem no pirmā līdz pēdējam vārdam. Tas, ka deputāts ir nolēmis atsevišķas valodas skaņas un arī gandrīz tikai patskaņus artikulēt savam novadam raksturīgā veidā, nav pietiekami, lai konstatētu Satversmes 18.panta un Saeimas kārtības ruļļa 3.panta otrās daļas neizpildi. Šādos apstākļos ir jāsecina, ka zvērests ir nodots pareizi," teica Rudevskis.

Savukārt Satversmes tiesas tiesnese, tiesību doktore Sanita Osipova aicina neveidot atšķirīgu praksi tur, kur citas valstis jau ir jautājumu atrisinājušas. Valsts valodai ir viena oficiālā forma, kurā runā "valsts". Latvijā tā ir latviešu valoda.

"Satversmes 18.pants satur Saeimas deputāta zvēresta formulu. Zvērests ir nododams, vienīgi izrunājot šo formulu. Ja Saeimas deputāts izrunā kādu citu formulu, kaut arī līdzīgu pēc satura, viņš nav nodevis Saeimas deputāta zvērestu saskaņā ar Satversmi," uzsvēra Osipova.

Kā ziņots, 11.Saeimas pirmajā sēdē Solvita Āboltiņa (V), kura vadīja parlamenta sēdi līdz jaunā priekšsēdētāja ievēlēšanai, rīkojās ļoti bargi un daudziem tautas kalpiem, kuri bija kļūdījušies, lika atkārtoti sniegt svinīgo solījumu. Atkārtot solījumu bija nepieciešams gan par sajauktiem, nepareiziem vai izlaistiem vārdiem, gan par solījuma došanu latgaliešu dialektā.

Piemēram, no Latgales Saeimā ievēlētie Zatlera reformu partijas deputāti Gunārs Igaunis un Viļums solījumu deva latgaliski, tāpēc Āboltiņa lūdza viņiem to atkārtot valsts valodā. Viļums arī otrreiz solījumu teica latgaliski, tāpēc solījums bija jādod trešo reizi.