/nginx/o/2018/07/17/10406587t1hc994.jpg)
Saeimas deputātu skaits Latvijā varētu būt atkarīgs no iedzīvotāju skaita. Piemēram, ja Latvijā ir 2,5 miljoni iedzīvotāju, tad ir 100 Saeimas deputāti, bet ja iedzīvotāju skaits ir 2 miljoni, tad parlamentā tiek ievēlēti tikai 80 tautas kalpi, šādu viedokli LNT šorīt pauda Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Viņš sacīja, ka valsts pārvaldībā nepieciešamas reformas un viens no risinājumiem varētu arī būt deputātu skaita saistīšana ar Latvijas iedzīvotāju skaitu. «Par Saeimas deputātiem varētu būt ļoti vienkārši tas risinājums - ja deputātu skaits būtu atkarīgs no cilvēku skaita,» sacīja prezidents.
Bērziņš sacīja, ka parlamentārā sistēma Latvijas Republikā varētu saglabāties. «Aicināšu ekspertus izvērtēt, kāds politiski administratīvais modelis nelielajai Latvijas teritorijai būtu piemērotākais,» piebilda Valsts prezidents.
Viņš pamatoja, ka pašlaik situācija Latvijā salīdzinājumā ar laiku pirms 90 gadiem, kad pašreizējais modelis tika veidots, ir būtiski mainījusies. «Tas koks pa 90 gadiem ir izaudzis un sācis bojāties,» salīdzināja Bērziņš.
Latvijā ir jāveido pavisam jauna politiski administratīvā sistēma
Bērziņš mudina veidot jaunu valsts pārvaldības modeli, kurā būtu palielināta valdības un pašvaldību rīcībspēja. Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne norādīja, ka jaunais pārvaldības modelis varētu palielināt pašvaldībām deleģētās pilnvaras, lai tās būtu rīcībspējīgākas. Turklāt arī valdībai būtu jākļūst spēcīgākai, it īpaši situācijās, kad nepieciešama atbildīga lēmumu pieņemšana, kas ietekmētu tālāko valsts attīstību.
Krapāne atzina, ka pagaidām prezidentam nav ideju par to, tieši kādas pārmaiņas būtu nepieciešamas, lai minētos mērķus sasniegtu, par to būtu jādiskutē un jārosina priekšlikumi ekspertiem. Nav arī dots noteikts termiņš reformu izstrādei valsts pārvaldībā.
Risinājums attīstībai - izglītība
Uz jautājumu, kas ir ir valsts sākums - bērni vai izglītība un ko vajadzētu risināt straujāk - demogrāfiju vai izglītības reformu, Valsts prezidents atbildēja: «Latvijā nekā cita kā izglītība nav.» Viņaprāt, pašlaik Latvijā bērni ir kļuvuši par ienākumu avotu, taču ilglaicīgs risinājums Latvijas izaugsmei ir izglītība, lai veicinātu jauniešu konkurētspēju Eiropas darba tirgū.
Savukārt jautājumā par eiro ieviešanu vai neieviešanu Bērziņš norādīja, ka par Latvijas pievienošanos eirozonai piekrišana tika izteikta jau 2005.gadā, kad sabiedrība referendumā lēma par iestāšanos Eiropas Savienībā. Pašlaik aktuāls ir vienīgi jautājums, kad to ieviest Latvijā.