Latvijas tiesu sistēmā noticis kārtējais precedents, kad tiesneša nekompetences dēļ par vainīgu ir atzīta nevainīga persona. Tiesa kļūdu atzīt nevēlas, tādēļ persona ir spiesta pierādīt, ka ir nevainīga. Absurda situācija, kas robežojas ar tiesisko nihilismu. Augstākā tiesa (AT) problēmu nesaskata.
(Ziņa papildināta ar Tiesībsarga biroja komentāru.)
Jau ziņots, ka visai nepatīkamā situācijā nonācis rīdzinieks Boriss Kuzņecovs, kura bijušais priekšnieks negodīgi izmantojis viņa pases kopiju, lai aizņemtos 2000 latu no firmas SIA «FRE Project». Šobrīd bijušais darba devējs ir miris, bet «mantojumā» atstājis Kuzņecovam (norādot viņu kā galvotāju) 5000 latu parādu un risku pazaudēt uz kredīta ņemto trīsistabu dzīvokli. Šo spriedumu sagatavoja tiesnese Ilze Ošiņa.
Līgums bez paraksta
Komentējot minēto gadījumu, tiesu institūcijas izteikušas pretenzijas pret Kuzņecova nereaģēšanu uz viņam sūtītajām tiesas pavēstēm, sak, pats vainīgs, tomēr izliekas neredzam faktu, ka Vidzemes priekšpilsētas tiesa pati pieļāvusi savai kompetencei nepiedodamu kļūdu - lietas materiālos atrodamajā galvojuma līgumā ailīte, kur jābūt galvotāja parakstam, ir tukša. Turklāt, ja ticam pašam situācijas upurim, ierakstītās vēstules viņš nav saņēmis.
TVNET vērsās Augstākajā tiesā (AT) ar jautājumu, vai šādā gadījumā sods ir taisnīgs. AT sabiedrisko attiecību nodaļā, kas bija informēti par šo gadījumu, mums arī minēja šo pašu argumentu - Kuzņecovs nav reaģējis uz viņam sūtītajām tiesas pavēstēm. Tiesa, AT pārstāve neko neminēja par to, ka šīs vēstules bija ierakstītas un nonāca atpakaļ pie to sūtītāja.
Kā zināms, Tiesībsarga Jura Jansona vadītajam birojam pienākums ir aizstāvēt iedzīvotāju tiesības. Jansona konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa, līdzīgi kā AT, minēja nereaģēšanu uz pavēstēm un uz jautājumu, kas būtu jādara, lai atrisinātu konkrēto lietu, norādīja – šim cilvēkam ir tiesības vērsties atbildīgajās iestādēs un atjaunot lietu. Tiesībsarga pārstāve piebilda, ka pašreiz nevarot vēl pateikt, vai birojs rīkosies proaktīvi un skatīs šo situāciju.
Citiem vārdiem - jums nezinot, kāds ļaunprātis var ierakstīt jūsu personas datus savā kredītlīgumā un saņemt kāroto naudu pat tad, ja uz līguma nav jūsu (galvotāja) paraksta. Varbūt pat nekad neuzzināsiet, ka esat kredītņēmēja galvotājs ar visu sev piederošo mantu. Ja kredītņēmējs kāda iemesla dēļ nespēs atmaksāt, atradīsies kompetenti tiesneši, kas šādu kredītlīgumu uzskatīs par leģitīmu iemeslu jūs atzīt par līdzatbildīgu.
Kā vēlāk TVNET atkārtoti informēja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa, no Tiesu informācijas sistēmas datiem konstatējams, ka 2009.gadā tiesa pieņēma lēmumu par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, kurā atbildētājs ir arī Kuzņecovs. Tas birojam rada neizpratni, kāpēc tiesa pieņēma šādu lēmumu par lietas ierosināšanu un par atbildētāju nozīmēja Kuzņecovu, ja viņa paraksta nav uz galvojuma līguma.
Tiesībsarga birojs norāda, ka neviens līgums nevar būt juridiski spēkā, kamēr visas tajā iesaistītās personas to nav apliecinājušas ar savu parakstu.
Tiesu informācijas sistēmā redzams, ka Kuzņecovs bija iesniedzis apelācijas sūdzību Rīgas Apgabaltiesā par pirmās instances rajona tiesas spriedumu un uz tiesas sēdēm nav ieradies neattaisnotu iemeslu dēļ (skat. TIS 15.01.2013.). Turklāt Augstākās tiesas Civillietu palāta, izskatot B.Kuzņecova blakus sūdzību par Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu, ar kuru izbeigta apelācijas sūdzība, konstatēja, ka Kuzņecovam par apelācijas tiesvedības tiesas sēžu vietu un laiku paziņots pienācīgā kārtā atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.
