Ja nākamajos gados turpināsies līdzšinējā imigrantu plūsma uz Latviju, jau pēc 20 gadiem pie mums būs vismaz 100 tūkstoši iebraucēju un 20-30% jaundzimušo nebūs Latvijas pilsoņi. Demogrāfs Ilmārs Mežs portālam TVNET norāda, ka pat aizbraucēju daļas atgriešanās dzimtenē nepasargās Latviju no darbaroku trūkuma un imigrantu piesaistes.
Komentējot plašas diskusijas izraisījušos igauņu politiķa izteikumus, Mežs atgādināja, ka katrā sabiedrībā uzskati arī imigrācijas jautājumos mēdz būt dažādi - no pilnīga nolieguma līdz gatavībai to veicināt. Tomēr lielais vairums ieņem pozīciju kaut kur pa vidu.
«Tā arī Latvijā ir ļaudis, kas mēģina noliegt jebkādu migrāciju, un ir tādi, kas aizstāv maksimālu imigrācijas atvieglošanu. Patīk tas kādam vai nepatīk, bet
gan Igaunijā, gan arī Latvijā pašreiz notiek imigrācija
- dažādi cilvēki no dažādām valstīm ieceļo ar mērķi šeit dzīvot un strādāt; daļa paliks uz visu mūžu, citi aizceļos tālāk.»
Migrācija pieaug un pieaugs
2011.gadā Latvijā iebrauca 7,2 tūkstoši cilvēku, no tiem 5 tūkstoši no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES). Pērn imigrācija Latvijā ir palielinājusies aptuveni līdz 10 tūkstošiem.
Ar katru nākamo gadu imigrācija turpinās palielināties, ar nosacījumu, ja attīstīsies mūsu ekonomika.
Ekonomikas ministrija ir aprēķinājusi, ka jau 2017.gadā darba vietu piedāvājums pārsniegs darbspējīgā vecuma cilvēku skaitu. Efektīva reemigrācijas programma varbūt varētu kādu daļu no aizbraukušajiem latviešiem dabūt atpakaļ Latvijā,
taču darbaroku trūkums būs daudz lielāks.
«Vienkāršojot varētu pat teikt, ka imigrācija ir «labklājības nodoklis» - jo labāk mēs dzīvojam, salīdzinot ar nabadzīgākām valstīm, jo vairāk cilvēku vēlēsies šurp doties. Būtu naivi iedomāties, ka Latvijai vienīgajai pasaulē izdotos izvairīties no imigrācijas, vienlaikus strauji uzlabojoties iedzīvotāju labklājībai.»
Ko vēlētājs vēlēsies?
Tajā pašā laikā demogrāfs atzina, ka katras valsts tiesības ir noteikt savu imigrācijas politiku atbilstoši nacionālajām interesēm.
«Un šīs intereses lielā mērā nosaka vēlētājs – atbalstot politiskās partijas, kas iestājas pret vai par imigrāciju. Pašreiz Latvijas imigrācijas politika ir salīdzinoši ierobežojoša, izņemot uzturēšanās atļauju pārdošanu «investoriem». Taču, kad būs iestājies darbaroku trūkums, iespējams, daļa vēlētāju piekritīs šo politiku mainīt.»
Trešdaļa jauno vecāku būs iebraucēji
Mežs skaidroja - katrā ziņā Latvijas nelielais iedzīvotāju sastāvs ir daudz vieglāk un ātrāk izmaināms nekā lielajās ES valstīs. Ar pašreizējo imigrācijas plūsmu, kurā vismaz 5 tūkstoši iebrauc no ārpus ES valstīm ik gadus, iebraucēji veidos 100 tūkstošus 20 gados. Kaut arī tas būs tikai 6-7% no visiem valsts iedzīvotājiem, tomēr tie veidos vismaz 20-30% apjomu starp jaunajiem vecākiem, jo
absolūtais vairums iebraucēju būs auglīgajā vecumā.
«Un pat ja iebraucējiem dzims tie paši 1,2-1,3 bērni uz sievieti kā latviešiem, tomēr iznāk, ka 20-30% no jaundzimušajiem nebūs Latvijas pilsoņi.
Bet ja nu viņiem dzimstība būs augstāka un imigrācija plašāka nekā tagad augsta bezdarba apstākļos?»
Jāatbalsta jaunās ģimenes
Speciālists rezumēja - Latvijas valsts pastāvēšanai izšķirīgi svarīgi ir jau tagad maksimāli atbalstīt tās jaunās ģimenes, kas vēlas bērnus, un vēlas parasti ap 2,5 bērniem uz ģimeni.
«Diemžēl atbildīgajai ministrijai ir citas prioritātes un tā nevēlas nedz īpaši atbalstīt ģimenes ar vairāk bērniem, nedz palielināt IKP%, ko Latvija atvēl ģimenēm un bērniem. Varbūt gaidāmās vēlēšanas varētu valsts demogrāfiskā atbalsta politiku uzlabot?»
