Lai gan nākamā gada valsts budžets vēl tiek gatavots un arī katras ministrijas izdevumu griesti valdībā vēl nav apstiprināti, vairāku veselības nozares biedrību rīcībā nonākusi informācija, ka veselības nozarei atvēlētais finansējums nākamgad būs mazāks nekā šogad un saruks zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šogad veselības nozarei ir atvēlēti 3,2% no IKP.
Kā informēja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis, pēc LĀB pieejamās informācijas, šobrīd 2014.gada veselības nozares budžets plānots mazāks par 3% no IKP, kas būs mazākais Eiropā gan procentuāli no valdības izdevumiem, gan mazākais absolūtos skaitļos uz vienu iedzīvotāju.
Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) un Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) rīcībā esošā informācija liecina, ka Ministru kabinets Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes vajadzībām nākamgad plāno tikai 2,8% no IKP, bet 2016. gadā - vairs tikai 2,4% no IKP.
LVSADA un LSB rīt, 4.septembrī, sanāks uz kopīgu sēdi, lai lemtu par iespējamo kopīgo rīcību saistībā ar nepietiekamo veselības aprūpes finansējumu.
Tikmēr LĀB valdei rīt plānota tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai pārrunātu sekas, ko varētu radīt budžeta samazinājums veselības nozarei 2014.gadā.
Vienlaikus LĀB nosūtījusi aicinājumu valdībai pārskatīt nākamā gada Latvijas budžeta plānu un ievērojami lielākus līdzekļus novirzīt veselības aprūpei.
«Mūsu aicinājums palielināt veselības budžetu saistīts ar nepieciešamību samazināt pacientu iemaksas un līdzmaksājumus, samazināt rindas. Vienlaikus vēlamies atzīmēt, ka 2008. un 2009.gadā vislielākos finansiālos zaudējumus cieta tieši veselības nozare, medicīnas darbinieku atalgojums tika samazināts par 20% līdz 40%. Visvairāk cieta medicīnas māsas, laboranti, ārstu palīgi, kuru algas šobrīd ir iztikas minimuma līmenī. Kā redzams, algas valsts pārvaldē jau atgriezušās trekno gadu līmenī, bet medicīnā palikušas krīzes laika skaitļos,» vēstulē Ministru prezidentam, veselības ministrei un finanšu ministram norāda LĀB prezidents.
Kā ziņots, nākamā gada valsts budžetā dažādām jaunām politikas iniciatīvām papildus varētu sadalīt 88,7 miljonus latu.
Finanšu ministrija (FM) rosina lielāko daļu no šīs summas jeb 25,4 miljonus atvēlēt satiksmes nozarei, bet 22,8 miljonus latu - veselības nozarei, lai paaugstinātu ārstniecības personu darba samaksu, nodrošinātu ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju un centralizētu medikamentu iegādi, samazinātu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu gaidīšanas rindas un īstenotu citus pasākumus.
Veselības ministrija kopumā 2014.gadam prasījusi papildu finansējumu 66 miljonu latu apmērā.
Ministrija iesniegusi kopumā 33 jaunās politikas iniciatīvas, tomēr par absolūti prioritārām noteiktas trīs šādā secībā - ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam 2014.gadā nepieciešami papildus 24,9 miljoni latu, kompensējamo medikamentu budžeta palielināšana, kam nepieciešami 22 miljoni latu, un valsts galvoto kredītu apmaksas iekļaušana slimnīcu tarifā, kam tiek prasīti astoņi miljoni latu.
Pirmā prioritāte ir mediķu algas, jo tās bijušas nemainīgas kopš 2009.gada, kad tās tika samazinātas, aģentūrai LETA iepriekš skaidrojusi veselības ministre Ingrīda Circene (V). «Paceļot minimālo algu, izveidojas situācija, kad ārsta ar otrā līmeņa augstāko izglītību alga ir par vienu latu lielāka nekā māsas palīgam. Līdz ar to izkropļojums visā sistēmā ir vienkārši neaptverams. Ja nebūs mediķa, tad arī neviena cita nauda mums nebūs vajadzīga,» atzina Circene.
Savukārt kompensējamo medikamentu budžetam prasītos 22 miljonus latu VM vēlas izmantot kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai, centralizētai medikamentu un materiālu iegādei, kā arī reto slimību medikamentozai ārstēšanai bērniem. «Par to tiek runāts jau no pagājušā gada jūlija un augusta. Pagājušajā gadā tika dots solījums, ka mums šis pieaugums būs,» sacīja ministre.
Trešo prioritāti Circene pamato ar slimnīcu lielajām kredītsaistībām. «Mums ir valsts galvotie kredīti, kuru apmaksa nav ielikta slimnīcu tarifā. Jāatzīst, ka Gundara Bērziņa ministrēšanas laikā tika izsniegti 139 miljoni valsts galvotajos kredītos, kas slimnīcām, gribi vai negribi, ir jāapmaksā, un tarifā šī nauda nav ielikta,» skaidroja ministre.
