/nginx/o/2018/07/12/8804022t1h7b33.jpg)
TVNET jau rakstīja par Mārtiņu Zviedru, kurš pagājušajā gadā ar jahtu šķērsoja Atlantijas okeānu, bet šajā pavasarī viņš ir nobriedis pārburāt Kluso okeānu. Pēdējā laikā Mārtiņš piedzīvoja vairākus tehniskus un cilvēciskus sarežģījumus, taču beidzot var teikt, ka ceļojums ir sācies.
Par saviem pēdējā laika piedzīvojumiem Mārtiņš portālam TVNET rakstīja: «Pēc vairākiem tehniskiem un cilvēciskiem sarežģījumiem, kas stiepa un stiepa laiku, atliekot manu izbraukšanu no Panamas ikreiz vismaz par nedēļu, beidzot ir pienācis brīdis, kad varu teikt, ka pirms trīs mēnešiem sāktais ceļojums pāri Klusajam okeānam tiešām ir uzsākts!
/nginx/o/2018/07/12/8803987t1hc0d8.jpg)
Iekšējais prieks uz visiem desmit, galu galā piedzīvoto notikumu spektrs tiktāl bijis gana raibs - ilgā un nemitīgā jahtas meklēšana, tehniskās problēmas tieši pirms piešķirtā laika izbraukšanai caur Panamas kanālu, briestošās nesaskaņas ar salīgto kapteini, izstāšanās no komandas dienu pirms izbraukšanas jūrā, kārtējie autobusi un citas iespējas meklēšana, iekļaušanās jaunā komandā, citu komandas locekļu nesaskaņas un adjutanta loma - tas viss dienu no dienas ir pārbaudījis manu pacietību un iekšējās rezerves līdz pat domai atlikt Klusā okeāna šķērsošanu uz citu gadu vai pat norakt šo ideju zemē ar puķīti pa virsu...
/nginx/o/2018/07/12/8803993t1h0df1.jpg)
Kaut arī iepriekš daudz un dikti ir strādāts ar dažādiem cilvēku tipiem, personām un personālijām, atkal ir nācies tikt pie jaunas atziņas, ka okeānu burāšanā faktiski viss ir atkarīgs ne no cilvēku meistarības līmeņa, bet - lai vai cik banāli tas būtu - no to raksturu un mentalitāšu saskaņas.
/nginx/o/2018/07/12/8803999t1hde3e.jpg)
Kamdēļ tā? Ja pat no saviem tuvākajiem, kas reizi pa reizei paspēj uzkrist uz nerva, var aizbraukt prom uz darbu vismaz uz astoņām stundām un tikt vaļā no saviem kolēģiem uz veselām sešpadsmit, tad burājot ir jāskatās uz vienām un tām pašām sejām no rīta līdz pat vakaram, bieži arī naktī. Pie šādas citu kadrējuma intensitātes spriedze ne no kā var izaugt līdz pat Tūra Heijerdāla minētajai «ekspedīcijas slimībai», kad otra nelaikā uz galda nolikta karotīte uzrauj kārtīgu aizkuņģa dziedzera agoniju.
/nginx/o/2018/07/12/8804006t1h351f.jpg)
Fakts it kā zināms, bet, pašam pieredzot, viss vienmēr izgaismojas stipri spilgtāk. Līdz ar to, lai arī lēmums izstāties no iepriekšējās komandas pēc visa ieguldītā ir bijis grūts, ir papildu prieks, ka tas pieņemts, vēl esot krastā, pirms rodas vēlme pārlēkt pār bortu, neadekvātā attālumā ieraugot pirmo sauszemes pleķīti.
Bet ne jau vienmēr komanda un kapteinis iebrauc auzās, un cik komandu, tik piedzīvojumu. Līdz ar to, tagad esot kopā ar diviem jaunzēlandiešiem uz 54 pēdu franču meistarojuma, esmu ne tikai veiksmīgi caurbraucis cilvēces inženierijas brīnumu, bet, ar pozitīvu domu par pretēju iznākumu, arī uzņēmis kursu virzienā uz Galapagu salām, kur drīz ceru vērot to izdaudzināto dabas skaistumu un dzīvās radības pārpilnību. Nākamais ziņojums, jādomā, jau no turienes.
/nginx/o/2018/07/12/8804014t1hfa68.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)