/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/10/8534891t1h0b7a.jpg)
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē šodien starp parlamentārieti Mārtiņu Bondaru (RA) un Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāru Ingusu Alliku izcēlās asa diskusija par slimības pabalstu pieaugumu.
Saeimā asa diskusija par slimības pabalstu pieaugumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LM nākamgad slimības pabalstiem plāno tērēt par 46,8 miljoniem eiro vairāk. Bondars gan vēlējās uzzināt, vai LM sadarbojas ar Veselības ministriju (VM), lai slimības pabalstu pieprasījums nepieaugtu, līdz ar to šo finansējumu varētu novirzīt veselības aprūpei.
Politiķis minēja piemēru, ka slimības pabalstu varētu izmaksāt tiem, kuri, saslimstot ar gripu, pret šo slimību bija vakcinējušies.
Alliks atbildēja, ka izskatīs šādu priekšlikumu.
Bondars arī ironiski uzslavēja LM par to, ka tā kopā ar VM beidzot ir izveidojusi darba grupu, kurā tiek runāts par slimības pabalstu kāpuma ierobežošanu. Politiķis izteica cerību, ka uz valsts simtgadi darba grupa varēs nākt klajā arī ar kādiem risinājumiem.
Alliks gan skaidroja, ka slimību pabalsta pieaugums ir saistāms arī ar to, ka,
pieaugot bērnu skaitam, viens no vecākiem bērna slimības gadījumā drīkst izņemt slimības lapu.
Tāpat arī ir mainīta likumdošana, kas atcēla slimības pabalstu grieztus, līdz ar to cilvēks ar normālu atalgojumu saņem atbilstošu slimības pabalstu.
Alliks arī piebilda, ka
sabiedrība noveco un liela daļa slimības pabalstu tiek izmaksāta cilvēkiem pirmspensijas vecumā.
Jau ziņots, ka
pērn valsts slimības pabalstos izmaksāja par 32,1 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš,
pastāstīja LM pārstāve Marika Kupče.
Pērn slimības pabalstos izmaksāti 117 miljoni eiro, bet gadu iepriekš - 84,9 miljoni eiro. 2013.gadā izmaksāti 82,8 miljoni eiro, 2012.gadā - 72,9 miljoni eiro, bet, piemēram, 2009.gadā - 135,7 miljoni eiro.