Pat ierēdņi nesaprot, kā skolotāji vērtē skolēnu darbus

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET lasītājs

Nesen TVNET rakstīja par kādu gadījumu, kad 2. klases puisēna kontroldarbs šokēja vecākus un draugus: skolotāja, analizējot 2. klases skolēna pārbaudes darbu, izlaboja bērna izdomāto zīmējuma virsrakstu. Bērns attēlā saskatījis trīs sēņojošus draugus, bet skolotāja labojusi, ka zīmējumā redzama ģimene. Arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā TVNET atzina, ka pedagogs šajā gadījumā nav ņēmis vērā uzdevuma izpildes nosacījumus – radīt stāstiņu un nosaukumu.

Uzdevumā bija lūgts RADĪT!

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga TVNET skaidroja: dienestam nav saprotams, kādēļ pedagogs, novērtējot skolēna izpildīto uzdevumu ar 0 punktu un paužot uzskatu, ka uzdevumā ir attēlota ģimene, nav ņēmis vērā dotā uzdevuma izpildes nosacījumus – radīt (uzrakstīt) stāstiņu, tostarp arī tā nosaukumu.

Vienlaikus kvalitātes dienesta pārstāve uzsvēra, ka

izglītības iestādē jābūt skaidri noteiktiem jebkura pārbaudes darba izpildes nosacījumiem un vērtēšanas kritērijiem,

un par to pedagogam pirms pārbaudes darba ir jāinformē izglītojamie.

Gadījumos, kad skolēnam vai viņa vecākiem rodas neskaidrības par pedagoga dotajiem uzdevumiem vai vērtēšanas kritērijiem, vispirms būtu jāvēršas pie pedagoga, izglītības iestādes vadītāja vietnieka mācību darbā vai izglītības iestādes vadītāja, lai saņemtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Foto: TVNET lasītājs

Vai un kādas sankcijas pedagogam var noteikt?

Uz TVNET jautājumu, vai un kādas sankcijas pedagogam var noteikt, ja viņš šādi izlabojis skolēna darbu un nav ņēmis vērā dotā uzdevuma izpildes nosacījumus – radīt (uzrakstīt) stāstiņa nosaukumu, Veinberga atbildēja, ka, pirmkārt, par pedagoga darbu atbild viņa darba devējs – izglītības iestādes vadītājs.

Tas nozīmē, ka vecākiem, nesaņemot atbildi no pedagoga, būtu jāvēršas pie izglītības iestādes vadītāja, kurš varētu vispusīgi izvērtēt šo gadījumu un rosināt pedagogu pārdomāt un izskaidrot skolēniem pārbaudes darba uzdevumus un vērtēšanas kritērijus.

Izglītības iestādes vadītājs arī ir tas, kurš var lemt par kādām sankcijām, ja uzskata tās par nepieciešamām un piemērojamām.

Ja gadījumā vecāki tomēr nevar rast atbildes uz jautājumu skolā un pie skolas vadības, protams, vienmēr var vērsties arī pie skolas dibinātāja (parasti – pašvaldības) izglītības speciālistiem un nepieciešamības gadījumā, protams, arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Vispirms būtu jāmēģina risināt jautājumu pašā skolā.

Vai dienests iesaistīsieties šajā situācijā?

«Šobrīd esam iesaistījušies konceptuāli – gan apspriežot šo gadījumu Izglītības kvalitātes valsts dienestā, pārdomājot iespējamos problēmas risinājumus un gatavojot komentāru TVNET, gan sazinoties par to ar Valsts izglītības satura centru un Izglītības un zinātnes ministriju.

Lai iesaistītos konkrētās situācijas risināšanā, būtu jāzina izglītības iestādes nosaukums,» Veinberga atbildēja.

TVNET jau ziņoja, ka diskusijas par pārbaudes darbu vērtēšanu izraisīja kādas mammas dalīšanās pārdomās par bērna iespējām izteikt savu viedokli skolā. Viņa norāda, ka bērniem būtu jāmācās domāt pašiem, taču skolā ne vienmēr to atbalsta.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu