Jurists: Bāriņtiesu darbinieki bieži neiejaucas ģimenes problēmās, jo dzīvo blakus

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Bāriņtiesu darbiniekiem bieži vien negribas iejaukties ģimenes problēmās, jo tie paši darbinieki dzīvo turpat kaimiņos šīm ģimenēm un pa ielu kopā vien būs jāiet. Savulaik Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija jau radīja rezonansi un atklāja pat smagus pārkāpumus bāriņtiesu darbā, atskatoties uz traģēdiju Dobelē, kur, visticamāk, no narkotiku pārdozēšanas mira vecāki, bet badā nomira zīdainis, TVNET sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) juridisko zinātņu doktorants Edmunds Freimanis.

Viņš skaidroja, ka netic tiem publiskajā telpā paustajiem apgalvojumiem, ka bāriņtiesa neko nezināja par šo ģimeni Dobelē.

«Uzskatu, ka zināja pietiekami daudz. No savas juridiskās prakses varu pateikt to, ka bāriņtiesu lielākā problēma ir to darbinieku kompetences trūkums. Bāriņtiesu likums bāriņtiesas vadītājam nosaka plašu izglītības spektru, par bāriņtiesas vadītāju var būt persona, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai juridiskā izglītība u.c. Līdz ar to rodas šaubas, vai persona ar pedagoģisko izglītību spēj pilnvērtīgi risināt juridiskus jautājumus, tāpat vai bez iestāžu vadības specialitātes iespējams organizēt pilnvērtīgu iestādes darbu un arī sadarbību ar citām iestādēm,» teica Freimanis.

Freimanis akcentēja, ka arī bāriņtiesu locekļi ir ar dažāda veida profesionalitātes spektru.

«Vai kaut kāda «omīte», kura pašvaldībā vai nu dara kādus palīgdarbus, vai jau pensijā, spēj spriest racionālu lēmumu ģimenes, bērna interesēs? Varu apgalvot, ka ne. Praksē minami gadījumi, kad bāriņtiesa vēlas parādīt savu varenību, jauc savas intereses ar bērna interesēm un lēmumu pieņem, lai aizstāvētu savas intereses, bet bērna interesēm tiek pieņemts neatbilstošs lēmums, kuru pēc tam Administratīvā rajona tiesa atcēlusi,»norāda jurists.

Freimanis skaidroja, ka bērnu tiesības pašas par sevi atsevišķi nav nodalītas ne ar starptautiskajiem tiesību aktiem, ne ar mūsu valsts tiesību aktiem. Bērnu tiesības ietilpst vispārējo cilvēktiesību ietvaros. Tomēr salīdzinājumā ar pieauguša cilvēka tiesībām bērna tiesībām no valsts puses pievēršama īpaša uzmanība, ko veic ar valsts un pašvaldību iestāžu palīdzību.

«Ja paskatās valsts politikas plānošanas dokumentus, kā arī klausoties pie varas esošajos politiķos, redzams, ka valsts ģimeni definē kā laulību starp vīrieti un sievieti un šajā laulībā dzimušos bērnus. Tādēļ bieži vien sabiedrībā rodas jautājums par to, kas tad tas ir par veidojumu, kurā personas dzīvo kopā, nereģistrējot laulību, un audzina šādā savienībā dzimušos bērnus? No šādas valsts nostājas tādēļ sabiedrībā rodas tāda negatīva attieksme pret ģimenes jēgu kā tādu. No šādas attieksmes tad arī visvairāk cieš bērni, jo vecāki pienākumus rūpēties par bērniem uztver pavirši. Protams, to nevar apgalvot par visām šāda veida ģimenēm, jo arī laulību gadījumā ir situācijas, kad tiek veikta visādu veidu vardarbība pret bērniem, kā arī laulāto starpā,» klāstīja Freimanis.

Nākamā problēma bērnu tiesību aizsardzībā ir daudzo valsts un pašvaldību iestāžu, kuras veic bērnu aizsardzību, esamība kā tāda un sadarbības trūkums šo iestāžu starpā.

Jāuzņemas atbildība!

Freimanis atgādināja, ka savulaik, pamatojot savu demisijas iemeslu, Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju.

«Arī Dobeles gadījums ir traģēdija, un šajā gadījumā politiķiem būtu jāuzņemas politiskā atbildība, ja atklāsies, ka šāda traģēdija notika attiecīgo iestāžu nolaidības dēļ. Ministrijas vistiešākā veidā atbildīgas, ja to pārraudzībā esošās iestādes nav rīkojušās tā, kā bija jārīkojas,» norādīja Freimanis.

3.janvārī Dobelē atrasti, visticamāk, no narkotiku pārdozēšanas miruši laulātie, kā arī no bada miris pāra deviņus mēnešus mazais zīdainis.

Nelaime otrdien atklājās pēc tam, kad policija Dobelē saņēma iesniegumu no mirušās sievietes mātes, kura nevarēja sazvanīt meitu. Sievietes māte prombūtnē bija aptuveni divas nedēļas.

Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka dzīvoklim atvērts logs un telpās dzirdama bērnu raudāšana. Policija izsauca ugunsdzēsējus-glābējus, kuri iekļuva dzīvoklī pa atvērto logu. Dzīvoklī gultā miris atrasts 1966.gadā dzimis vīrietis un 1993.gadā dzimusi sieviete, kā arī zem gultas atrasts miris deviņus mēnešus vecs bērns. Tika konstatēts, ka bērns nomiris badā.

Tāpat dzīvoklī bija trīs, četrus un piecus gadus veci bērni, kas bija badā novārguši.

Nav pamata uzskatīt, ka Sociālais dienests būtu palaidis garām svarīgu informāciju, kas varētu būt par iemeslu trīs cilvēku bojāejai Dobelē, pauda gan dienestā, gan Dobeles novada pašvaldībā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu