Astoņi jautājumi astoņus gadus pēc Grieķijas «lielās glābšanas»

Grieķijas glābšanas programma noslēdzas 20.augustā. Aģentūra «Bloomberg» apkopojusi astoņus jautājumus, kas noteiks Grieķijas dzīvi pēc eirozonas vēsturē lielākās finansiālās palīdzības programmas noslēguma.

Vai Grieķija iegūs atvieglojumus kredītu nosacījumiem?

Eirozonas valstis ir piekritušas atvieglot nosacījumus daļai Grieķijas parādsaistību, kas sastāda aptuveni 320 miljardus eiro. Tomēr starp Grieķijas kreditoriem joprojām nav vienprātības vairākos jautājumos, tostarp – tieši kuri aizdevumi Grieķijai tiks restrukturizēti, kā tiks izlietots pārpalikums, kas neietver procentu maksājumus, un - galvenokārt - vai kredītu noteikumu atvieglojumi Grieķijai tiks piešķirti bez nosacījumiem un vēl pirms glābšanas programmas termiņa beigām, vai tomēr - pēc tās un ar stingriem nosacījumiem.

Kreditori Vācijas vadībā sliecas par labu otrajam variantam, savukārt citi kreditori, kas ietver ECB, SVF un Franciju, uzskata, ka parādu nastas atvieglojumi Grieķijas jāpiešķir pēc glābšanas programmas beigām, bet bez nosacījumiem.

Cik cieši Atēnas tiks uzraudzītas turpmāk?

Grieķija vairākkārt uzsvērusi, ka tā pēc glābšanas programmas noslēguma 20.augustā vēlas sākt jaunu dzīvi bez ciešas kreditoru uzraudzības, tomēr tās milzīgie parādi nozīmē, ka šī uzraudzība būs spēkā arī pēc 20.augusta. Grieķijas «pēcprogrammas» uzraudzība varētu būt stingrāka nekā tas bija pēc Portugāles un Īrijas finansiālās glābšanas programmu noslēguma. Īrijas un Grieķijas gadījumā šī uzraudzība nozīmēja vien regulārus auditus.

ECB pagājušajā mēnesī norādīja, ka ir svarīgi radīt tādus apstākļus, kas ļautu Grieķijas pēc iespējas ātrāk atgriezties finanšu tirgos, lai tā varētu aizņemties pati saviem spēkiem.

Vai SVF būs iesaistīts?

SVF piedalījās pirmajos divos Grieķijas glābšanas programmas posmos, bet nepiedalījās trešajā. Savu pozīciju SVF pamatoja ar to, ka eirozonas valstīm vispirms būtu nepieciešams pārliecināties vai Grieķijas parādsaistības, kas šobrīd veido aptuveni 180% no valsts iekšzemes kopprodukta, ir ilgtspējīgas.

Lai arī šķiet nedaudz jocīgi diskutēt par SVF piedalīšanos programmā, kas noslēgsies pēc aptuveni trīs mēnešiem, tomēr SVF apstiprinājums ir svarīgs divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tādas valstis kā Vācija nevēlas apstiprināt jaunus aizdevumus Grieķijai bez SVF apstiprinājuma. Otrkārt, SVF līdzdalība nozīmēs fonda atzinumu, ka Grieķijas parādsaistības ir ilgtspējīgas, kas tādējādi palielinās visas glābšanas programmas tēlu investoru acīs.

Vai atgriešanās finanšu tirgos būs vienkārša?

Grieķijas vēlas, lai pēc «glābšanas» beigām tai tiktu nodrošināta ārkārtas kredītlīnija – finanšu drošības «spilvens» ar striktiem nosacījumiem, kas valstij palīdzētu gadījumā, ja sastaptos ar strauju aizņemšanās izmaksu pieaugumu.

Īstermiņā – līdz 2020.gadam – Grieķijas finanšu vajadzības ir iespējams nodrošināt ar glābšanas programmas gaitā saņemtajiem līdzekļiem, kā arī ar obligāciju pārdošanu. Savukārt ilgākā termiņā situācija varētu būt sarežģītākā, tai lielā mērā esot atkarīgai no tā, kā investori vērtē Grieķijas parādu ilgtspēju un valsts ekonomikas perspektīvas.

Ārējie ekonomiskie riski

Pēc dziļās recesijas, Atēnas nākamo gadu laikā cer atgriezties pie noturīgas ekonomiskās izaugsmes, lai arī tā būs lēnāka nekā lielākajā daļā citu Eiropas valstu. ES nesen samazināja Grieķijas ekonomiskās izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam līdz attiecīgi 1,9% un 2,3%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 2,5% abos gados.

Grieķijas ekonomika joprojām ir ļoti ievainojama attiecībā uz situācijas pasliktināšanos eirozonā. Tajā pašā laikā Grieķijas ekonomiku apdraud riski, ko rada iespējamā procentu likmju palielināšanās un monetārās politikas normalizēšanās.

Kā ar bankām?

Grieķijas lielākās bankas veiksmīgi izturēja pēdējos ECB veiktos tā dēvētos stresa testus. Tas nozīmē, ka 20 miljardu eiro rezerves, kas tika izveidotas gadījumam, ja nāksies stiprināt Grieķijas banku finanšu stāvokli, tagad var tikt izmantotas citiem nolūkiem.

Neskatoties uz pozitīvajiem stresa testu rezultātiem, Grieķijas bankas joprojām saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, tostarp, problemātiskajiem kredītiem, kas Grieķijā veido augstāko līmeni Eiropā – gandrīz 50% no kopējā izsniegto aizdevumu skaita.

Vai ekonomikas reformas apstāsies?

Lielāko daļu šīs desmitgades Grieķija ir bijusi iesaistīta sarunās ar kreditoriem par nosacījumiem glābšanas programmai, ko var dēvēt arī par programmu «nauda apmaiņā pret reformām».

Glābšanas programmas laikā Grieķijai nācās sakārtot savas finanses, piekrist valsts uzņēmumu privatizācijai un piekrists smagām reformām, lai tādējādi saņemtu aizdevumus un nepieļautu valsts maksātnespēju.

Šis laiks ir krietni sabojājis Grieķijas tēlu kā valstij, kas pati spēj īstenot savas reformas, un veicinot bažas, ka beidzoties kreditoru uzraudzībai, varētu ievērojami mazināties arī pašas Grieķijas vēlme turpināt ekonomikas reformu īstenošanu, ņemot vērā apstākli, ka turpmāk pēc jaunu reformu veikšanas Grieķija vairs netiks atalgota ar kārtējo aizdevuma maksājumu.

Vai politika var sarežģīt situāciju?

Vēlēšanu tuvošanās politiķiem bieži vien liek izdarīt solījumus, kurus viņi nespēj pildīt. Nākamās vēlēšanas Grieķijā gaidāmas jau šoruden un eksperti bažījas, ka vēlēšanu kontekstā Grieķija varētu pieņemt kādus klaji politiskus lēmumus, kas galarezultātā tai izmaksās dārgi. Pēc šīm vēlēšanām ievēlētā valdība būs pirmā kopš 2010.gada, kas būs atbildīga par valsts ekonomisko politiku, bez aizdevēju vērīgās uzraudzības. Tas arī nozīmē, ka par visiem lēmumiem – gan labajiem, gan sliktajiem, atbildība būs jāuzņemas vienīgi pašai valdībai.