Mārtiņš Rītiņš izdegšanu piedzīvojis trīs reizes

FOTO: Valts Baumanis/LETA

Gadu no gada pieaug to darbinieku skaits, kas darba vidē saskaras ar profesionālo izdegšanu. Rezultātā zūd efektivitāte – no vienas puses, darbinieki strādā garas darba stundas, bet rezultātu nav. Ar izdegšanu saskāries arī šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam izdegšana bijusi trīs reizes.

«Izdegšanu esmu piedzīvojis trīs reizes. Salīdzinot valstis, Latvijā ir grūti, sevišķi ar birokrātiju. Te nav tik viegla dzīve. Bet no otras puses – kad dzīvoju Kanādā, arī nebija viegla dzīve,» lūgts izvērtēt, cik aktuāla problēma ir izdegšana un vai situācija atšķiras dažādās valstīs, atbildēja Rītiņš.

«Es esmu tā audzināts – ja tu kaut ko dari, tad tas tev ir jādara labi. Tu nevari kaut kā uzcept, tev vajag kārtīgi uzcept. Es katru reizi gribu labāk, nekā esmu izdarījis iepriekš,» viņš turpināja.

«Katru reizi, kad piedzīvoju izdegšanu, pamatīgi saslimu un nonācu slimnīcā. Vienā brīdī paliek vāja imunitāte, un tad jau pats paliec vājš. Nevari cīnīties.»

Runājot par to, vai cilvēki izdegšanu var novērst ar regulāru atpūtu, Rītiņš norādīja, ka cilvēki ir dažādi – viņš personīgi «maratonu skrien līdz galam un tikai tad saprot, ka radušās problēmas».

«Es to nejūtu, es to neredzu un vienā brīdī saprotu, ka ir slikti, stīga pārtrūkst,» viņš paskaidroja.

«Mēs visi gribam pelnīt. Padomju laikos es strādāju trīs darbus, lai kaut ko varētu atļauties. Domāju, ka nedaudz vieglāk ir palicis. Man patīk Francijā, kur nestrādā 40 stundas, bet mazāk. Es tagad varu saprast, kāpēc tā ir. Vajag miegu, atpūtu, darbu – katram veltīt trešdaļu.

Pavisam nesen tika noslēgts pētījums, kas apliecina, ka izdegšanas problēma tikai pieaug.

Visticamāk, cilvēku, kuriem ir izdegšana, ir vairāk, jo ne visi spēj izvērtēt stresa radītās sekas. 40% no nodarbinātajiem atzīst, ka strādā virsstundas, kas saistīts ar zemajiem rādītājiem produktivitātē.

Pētījuma dati liecina, ka 48% no Latvijas darba ņēmējiem ir pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši izdegšanu. Vienlaikus ar izdegšanu neesot saskārušies 38%.

Tāpat noskaidrots, ka 56% no respondentiem norādījuši, ka izdegšanas dēļ nevēlas uzņemties jaunus darba pienākumus, bet 54% norādījuši, ka darba dēļ nav varējuši aizmigt. 36% no respondentiem atzinuši, ka dzīvo ar pastāvīgu trauksmes sajūtu.

28% stresa mazināšanai lieto alkoholu.

Speciālisti akcentē, ka nepieciešams veidot izpratni, jo ne vienmēr saprotoši šādās situācijās ir darba devējs, kolēģi.

Uz augšu