Latvijas Satiksmes ministrija, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija un Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrija ir apstiprinājušas dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» būvprojektēšanas vadlīnijas jeb obligātos vienotos standartus «Rail Baltica» infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai, informēja Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail», kas izveidots, lai īstenotu «Rail Baltica» projektu, pārstāvji.
Vadlīniju rokasgrāmata nosaka galvenos parametrus un standartus «Rail Baltica» dzelzceļa novietojumam, sliežu ceļam, uzbērumiem un zemes darbiem, hidrotehniskajām būvēm, tiltiem, pārvadiem, tuneļiem un līdzīgām būvēm. Tāpat tā nosaka dzelzceļa vilces energoapgādes, vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu, tostarp telekomunikāciju sistēmu, datu saņemšanas un sistēmu uzraudzības kontroles, infrastruktūras (staciju, apdzīšanas punktu), staciju termināļu un pasažieru platformu un to vides pieejamības nosacījumus. Vadlīnijas nosaka arī pielāgošanos klimata izmaiņām, arhitektoniskā un vizuālā dizaina prasības, kā arī drošuma, darbgatavības, remontējamības un drošības nosacījumus.
«RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa uzsvēra, ka «Rail Baltica» būvprojektēšanas vadlīniju apstiprināšana bija viens no galvenajiem atskaites punktiem projekta ieviešanā, kā arī saistību izpildē, ko paredz ar Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru parakstītais līdzfinansējuma līgums.
«Būvprojektēšanas vadlīniju rokasgrāmata ir nozīmīgs instruments jau sāktajā «Rail Baltica» infrastruktūras būvprojektēšanas procesā,» norādīja Rubesa.
Nozīmīgāko būvprojekta parametru definēšanas procesā izvēlēti parametri, kas sniegs iespējami augstāku pievienoto vērtību dzelzceļa infrastruktūrai un vienlaikus atbilst Eiropas Savienības savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām. Salīdzinot ar iepriekš plānoto, nolemts nedaudz paaugstināt maksimālo projektēto pasažieru vilcienu kustības ātrumu - līdz 249 kilometriem stundā, kas nodrošinātu iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 kilometriem stundā, noteikt ass slodzi - 25 tonnas, un maksimālo kravas pārvadājumu vilciena garumu 1050 metru. Paredzēts, ka pamatotos gadījumos iespējami arī izņēmumi.
«Rail Baltica» infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 milimetru platuma sliežu ceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējams. Apkalpes un glābšanas tehnikas piekļuve dzelzceļa līnijas trasei jānodrošina vismaz ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos.
Būvprojekta vadlīnijas nodrošinās «Rail Baltica» dzelzceļa savienojamību un savietojamību un paātrinās tālāko būvprojektēšanas procesu Baltijas valstīs, atzīmēja Rubesa.
Vadlīniju rokasgrāmatu izstrādāja Francijas konsultāciju un inženierijas uzņēmums «SYSTRA S.A», kas uzvarēja atklātajā konkursā par «Rail Baltica» globālā projekta vienoto būvprojektēšanas vadlīniju izstrādi.
Pilna «Rail Baltica» būvprojektēšanas vadlīniju rokasgrāmata būs pieejama piegādātājiem, ar kuriem būs noslēgti līgumi.
«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.
Jaunākie dati liecina, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
