Laupīšanas, kontrabanda, narkotikas. Latvieši uz ārvalstīm brauc ne tikai strādāt

2017. gadā Ārlietu ministrija saņēma informāciju par 586 ārvalstīs aizturētiem (attiecīgi 2016. gadā – 696, 2015. gadā – 733), TVNET informēja Ārlietu ministrijā.

Lielākais aizturēto Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs (2017./2016. gada statistika) bija:

- Lielbritānijā – 154/197,

- Vācijā – 97/100,

- Polija – 60/26,

- ASV – 38/46,

- Čehijā – 33/45.

Biežākie aizturēšanas iemesli: laupīšanas vai zādzības, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, krāpnieciskas darbības ar finanšu līdzekļiem, imigrācijas likuma pārkāpumi, akcīzes preču kontrabanda, narkotisko vielu transportēšana, izgatavošana, glabāšana vai realizācija.

Ģeogrāfiski aizturēšanas vietas joprojām aptver visdažādākās pasaules valstis – Eiropu, Āziju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, jo

Latvijas valstspiederīgie ceļo uz arvien tālākām un eksotiskākām valstīm.

Jautājums par tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ir aizturēti vai notiesāti par narkotisko vielu transportēšanu, izgatavošanu, glabāšanu vai realizāciju, Konsulārā dienesta ikdienas darbā nav zaudējis aktualitāti, akcentē Ārlietu ministrija.

Salīdzinot ar 2016.gadu, 2017.gadā turpina pieaugt to personu skaits, kuri ārvalstīs tiek aizturēti un apcietināti par narkotisko vielu transportēšanu, izgatavošanu vai realizāciju, – 35 personas (2016. gadā - 33).

Saskaņā ar Konsulārā dienesta rīcībā esošo informāciju, personas visbiežāk piekritušas uzņemties narkokurjera lomu, cerot uz vieglu peļņu. Piedāvājums ir saņemts gan no paziņām, gan netieši publicēts internetā.

Svarīgi atzīmēt, ka jebkura Konsulārā departamenta rīcībā esošā statistika ir nepilnīga, jo saskaņā ar Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem ārvalstij, kurā Latvijas valstspiederīgais ir aizturēts un apcietināts,

Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība ir jāinformē tikai tad, ja to lūdz pati aizturētā persona.

Arī gadījumos, ja Konsulārais departaments ir saņēmis informāciju par ārvalstīs aizturētajiem Latvijas valstspiederīgiem, ārvalstu kompetentās iestādes bieži nesniedz informāciju par lietu tālāko virzību, tiesas spriedumu utt. Šī informācija starptautiskās sadarbības ietvaros daudzos gadījumos nonāk arī tieši Valsts policijā, kas ir kompetentā iestāde.

Ir iedzīvotāji, kuriem narkotiku pārvadāšana šķiet labs «biznesa plāns»

«Tendence nemainās līdz šim, lai arī par to daudz ir runāts. Cilvēkiem, iespējams, šķiet, ka viņi to varēs izdarīt. Protams, ir arī kāds, kurš to izdara (pārved narkotiskās vielas nepieķerts), bet nenoķer viņu vienu, otru reizi, bet kādu reizi iekritīs,» norādījis Radziņš.

Viņš savulaik arī akcentēja, ka šādiem cilvēkiem nemaksā tik daudz, lai pēc viena brauciena varētu mest visu pie malas un sākt dzīvot bez šāda «biznesa».

Visas tiesībsargājošās iestādes valstīs veic sava veida profilēšanas, pēta psiholoģiskos raksturojumus kurjeriem. Tāpat tādiem mērķiem kā Dienvidamerika, Āfrika tiek veltīta pastiprināta uzmanība.

Bēdīgākais, ja kurjers tiek aizturēts valstī, kura nav Eiropas Savienībā, viņam šķiet, ka attieksmei pret viņu būtu jābūt tādai pašai kā ES valstīs. Tas tā nav, un cilvēki negrib to saprast, bet cietumsodi šādās (ne ES) valstīs ir ļoti dažādi.

Ir valstis, kur par šādām noziedzīgām darbībām (narkotiku pārvadāšanu) var saņemt pat mūža ieslodzījumu.