Maksātnespējas uzraudzības reforma Latvijā. Ekspertu vērtējums

Ilustratīvs attēls FOTO: Ieva Čīka / LETA

Ņemot vērā dažādus pārmetumus, kas pēc maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības veltīti maksātnespējas nozarei, Tieslietu ministrija apkopojusi dažādus ārvalstu ekspertu vērtējumus par maksātnespējas uzraudzības reformu. Vērtējumos norādīts, ka iesāktais ceļš ir pareizs, bet vēl ir ko darīt un iesāktais ir jāturpina.

Eiropas Komisija 2018. gada ziņojumā par Latviju norādījusi, ka valdība ir pastiprinājusi maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību. Vienlaikus norādīts, ka attiecībā uz pēdējo profesijas reformu normatīvais regulējums ir pārstrādāts, ieviešot ciešāku uzraudzību, stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem un smagākus sodus par amatpārkāpumiem.

Savukārt Eiropas Savienības Padomes Ieteikumā par Latvijas 2018. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2018. gada stabilitātes programmu uzsvērts, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami nostiprināts maksātnespējas procesa regulējums, tādējādi ierobežojot ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.

Tāpat Ārvalstu investoru padome Latvijā vairākkārt ir uzsvērusi, ka pēdējo piecu gadu laikā ir manāmi uzlabojusies situācija maksātnespējas administrēšanas jomā, kas saistīta ar ierēdņu un tiesībsargājošo iestāžu aktīvu darbu.

«Viennozīmīgi varam apstiprināt, ka situācija kopumā ir uzlabojusies un piecos gados notikušas ļoti lielas pārmaiņas. Sākām ar to brīdi, ka maksātnespējas jomā bijām tiešām dziļā bedrē – bija parādījušies daudzi īpatnēji grupējumi un cilvēki bija iebiedēti, gan parastie uzņēmēji, gan bieži vien tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nebija īpaši spējīgi cīnīties pret šiem grupējumiem. Bet tagad notikušas pozitīvas pārmaiņas, īpaši pēdējā gada laikā,» sacījusi Ilze Znotiņa.

ĀIPL augstu vērtē Latvijas valdības paveikto maksātnespējas procesu uzlabošanā, kas ir bijusi pastāvīgā ĀIPL uzmanības lokā pēdējos piecus gadus. Tāpat mēs atzinīgi vērtējam valdības nesen pieņemto rīcības plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanai. Un jāpiebilst arī tas, ka pēdējā pusotra gada laikā ir vērojamas dažu tiesībaizsardzības un uzraudzības iestāžu, tostarp Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Maksātnespējas administrācijas, pūles atjaunot sabiedrības uzticēšanos to kapacitātei.

Starptautiskais Valūtas fonds šobrīd veicot Latvijas maksātnespējas tiesiskā regulējuma novērtējumu.

No šā gada 14. līdz 18. maijam Starptautiskā Valūtas fonda eksperti viesojās Latvijā. Sākotnējais ekspertu viedoklis liecinot par sākto reformu pareizību. Vienlaikus eksperti atzinuši, ka izpētes gaitā jau ir ieguvuši pārliecību par veikto reformu pozitīvu ietekmi uz maksātnespējas procesiem Latvijā un iesāktās reformas ir turpināmas sāktajā virzienā.

Kritiku maksātnespējas nozarei pauduši vairāki politiķi, tostarp Aldis Gobzems

«Šajā nozarē valda klasiskas organizētās noziedzības pazīmes. Visiem nozares tuvumā esošajiem sen (daudzus jo daudzus gadus) ir zināms, kuras tieši personas ir iesaistītas. Tie nav tikai administratori. Tas, piemēram, ir viens vienmēr par godīgumu stāvošais cilvēks (cieši saistīts ar nelaiķi) neadministrators, kurš pavīd visās epizodēs un kurš ir tilts uz konkrētu politikas virzienu un gaiteņiem pie kino «Rīga» vai kursabiedriem vienā iestādē. Tie ir konkrēti politiķi. Tie ir konkrēti un visiem zināmi drošības, tieslietu, nodokļu un uzraugošo institūciju darbinieki. Tās ir personas pie dzejnieka pieminekļa, kas piesedz savu znotu biznesu. Utt. Visas šīs personas var nosaukt vārdā,» paudis Gobzems.

Zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Bunkus tika nošauts savā automašīnā «Range Rover» trešdienas rītā plkst.8.40, pie Meža kapiem, Aizsaules ielā 1, Rīgā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) norādījis, ka, visticamāk, notikusi Bunkus pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, bet nevar izslēgt arī citas versijas.

Uz augšu
Back