«Luminor»: Pieaugums apstrādes rūpniecībā martā ir mazākais kopš 2016.gada aprīļa

«Galvenais iemesls ir ļoti krasas svārstības atsevišķās nozarēs, kas ir pārāk straujas, lai tās skaidrotu ar globālās ekonomiskās situācijas plūstošajām pārmaiņām, izaugsmei šobrīd atgriežoties pie ilgāka laika vidējā pēc vētrainā spurta laikā ap gadumiju,» skaidroja Strautiņš.

Piemēram, norādīja ekonomists, ķīmijas rūpniecībā martā pret februāri ražošana samazinājās par 26,8%. Gada pieaugums pirmajā ceturksnī kopumā gada griezumā gan joprojām ir ļoti labs jeb 16,7%. Arī auto daļu ražošana pret iepriekšējo mēnesi samazinājusies par 5,5%, bet tas nav traucējis nozarei pirmajā ceturksnī gada griezumā augt par 29,3%. Strautiņš norāda, ka tā bija straujāk augošā apakšnozare, apsteidzot elektrisko iekārtu ražošanu ar tās 22,7% pieaugumu un arī nākotne šīm nozarēm izskatās labi, galvenokārt pateicoties tajās strādājošo ārvalstu uzņēmumu investīciju plāniem.

Ekonomists skaidroja, ka ir nozares, kurās martā pret februāri bijis straujš kāpums, piemēram, elektronikā par 8,8%. Tas gan nespēja pilnībā glābt pirmo ceturksni, kurā reģistrēts kritums gada griezumā par 0,1%. Strautiņš norādīja, ka tas ir ļoti neparasti nozarē, kurā vairākus gadus bija vērojams desmitos procentu mērāms pieaugums, laikā no 2014. līdz 2017. gadam izlaidi gandrīz divkāršojot.

«Ir arī nozares, kurām neklājas tik labi. Kritums dzērienu ražošanā pirmajā ceturksnī par 11,2% gada griezumā ir pret periodu, kad bija straujš kāpums, apjomi ir atgriezušies tikai aizpagājušā gada līmenī. Taču ir redzams, ka nozares attīstībai jau ilgāku laiku trūkst lielu uzņēmumu, kuri vēlētos un spētu noturīgi kāpināt apjomus. Ir ražotnes, kuru pozīcija tirgū ir nedroša, trūkstot pietiekamam ražošanas mērogam. Piemēram, «Orkla» pārcēlusi dzērienu ražošanu uz Igauniju, vienlaikus pārceļot citu produktu ražošanu no pārējās Baltijas pie mums. Iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana nav vērtējama tikai no ekonomiskā aspekta. Taču, ja nozares uzņēmumi ir pret to, acīmredzot par labu ražošanas attīstībai tā nenāks,» sacīja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka šobrīd liela uzmanība ir pievērsta pasaules ekonomikas, īpaši eirozonas, izaugsmes tempu palēninājumam. «Skaidrs, ka tas nav pozitīvs faktors mūsu rūpniecībai, taču apjomu izmaiņas turpmākajos mēnešos galvenokārt noteiks lokāli un reģionāli procesi, par spīti nozares tirgu globālajam izvērsumam. Ir jānotiek ļoti lieliem satricinājumiem kā 2008.-2009.gada globālajai finanšu krīzei vai 2014.-2015. gada naftas cenu kritumam un Krievijas tirdzniecības sankcijām, lai ārējā pieprasījuma svārstības izšķiroši ietekmētu atsevišķu apakšnozaru vai visas apstrādes rūpniecības izlaidi,» sacīja Strautiņš.

Joprojām lielākajā apakšnozarē kokrūpniecībā galvenais ražošanas apjomu īslaicīgo svārstību noteicējs ir un būs apaļkoksnes resursu pieejamība, bet pārtikas rūpniecības labsajūtu vispirms nosaka notikumi Latvijas un Baltijas tirgū, skaidroja ekonomists, norādot, ka Baltijas valstu biznesa cikls ir ļoti cieši korelēts, kamēr konjunktūras svārstības Latvijā un eirozonā mēdz diezgan krasi atšķirties. Savukārt farmāciju vairāk ietekmē bijušās PSRS, nevis ES tirgus, un, pateicoties naftas cenu kāpumam, pirktspēja austrumos atkal aug.

Turpretim mašīnbūvē galvenais pieauguma ātruma limits ir šeit pārstāvēto ārvalstu uzņēmumu spēja palielināt jaudas, pārvarot dažādus organizatoriskos šķēršļus. Ekonomists skaidroja, ka salīdzinājumā ar to rūpnīcām mītnes zemēs, ražošana šiem uzņēmumiem Latvijā ir tik izdevīga, ka te izvietotās jaudas jebkurā gadījumā tiks noslogotas, ja vien nenotiek tādas globālas ekonomiskās avārijas kā pirms gandrīz 10 gadiem piedzīvotā. Savukārt vieglās rūpniecības sekmes arvien vairāk noteiks spējas piesaistīt un noturēt darbiniekus, norādīja Strautiņš.

«Dažādi mūsu rūpniecības sektori attīstās ar krasi atšķirīgi, to iespējas un izaicinājumi kļūst arvien dažādāki. Ar katru gadu izdarīt vispārinātus secinājumus par mūsu galveno eksporta nozari būs arvien grūtāk,» norādīja Strautiņš.