Desmit gadus pēc Spānijas nekustamā īpašuma burbuļa pārsprāgšanas Spānijas lielākajās pilsētās ir vērojams jauns fenomens – daudzi dzīvokļi, kas Barselonā un Madridē palika tukši nekustamā īpašuma buma noplakšanas rezultātā, tagad ir kļuvuši par «narkotiku dzīvokļiem», tādējādi apgrūtinot dzīvi palikušajiem šo māju iedzīvotājiem, kam regulāri jāsastopas ar šļircēm kāpņu telpās un jāiesaistās strīdos ar nevēlamajiem kaimiņiem, vēsta Francijas ziņu aģentūra AFP.
«Jūs pārstājat dzīvot. Jums vairāk ir bail mājās nekā uz ielas,» norāda Begonja Sebastjana, kura dzīvo vienā no Madrides centra rajoniem.
Māja, kurā dzīvo Sebastjana, bija viena no pirmajām Madrides centrā, kurā parādījās «narcopiso» - narkotiku perēklis, kur cilvēki nāk pirkt narkotikas un lietot tās.
51 gadu vecā sieviete stāsta, ka dzīvokli, kurš atrodas zem viņas mājokļa, kādai parādos nokļuvušai ģimeni atņēma banka. Pēc kāda laika tukšajā dzīvoklī «apmetās» nelegālie iedzīvotāji, kuri tur apmēram trīs tirgoja kokaīnu un hašišu.
Sebastjana atceras, ka 2016.gadā viņai un citiem mājas iedzīvotājiem izdevās panākt «skvoteru» izlikšanu no dzīvokļa. Savukārt dzīvokļa durvis tika aizmūrētas, lai nepieļautu «narcopiso» atjaunošanos.
Sieviete stāsta, ka nelūgto kaimiņu dēļ mājā savairojās blaktis, mājas esošajiem iedzīvotājiem nācās samierināties ar gandrīz nemitīgo narkotiku perēkļa apmeklētāju nākšanu un iešanu. Tāpat iedzīvotāji dzīvojuši pastāvīgās bailēs par savu drošību.
Sebastjana apakšstāvā notiekošā dēļ regulāri nav varējusi gulēt un bieži raudājusi.
Tagad viņa savā rajonā nekļūdīgi atpazīst citus šādus narkotiku dzīvokļus – tiem parasti ir izlauztas durvis, bet to logi ir aizklāti ar kartonu.
Līdzīga situācija pēdējos gados vērojama arī citos Madrides rajonos, kā arī Barselonā un citās Spānijas pilsētās.
«Narkotiku dzīvokļu» problēma Madridē un Barselonā izraisījusi regulārus vietējo iedzīvotāju protestus.
Precīza statistika par to, cik daudz dzīvokļus ir aizņēmuši narkotiku «skvoteri», gan nav pieejama.
Policija Madridē un tās apkārtnē pagājušā gadā likvidējusi 105 «narkotiku dzīvokļus» un aizturējusi 314 ar tiem saistītus cilvēkus.
Tikmēr Katalonijas policija norādījusi, ka šogad reģionā pārmeklēti 17 dzīvokļi, kas saistīti ar narkotiku tirdzniecību, kuros aizturēti kopumā 34 cilvēki.
Spānijas varas iestādes narkotiku izplatības un «narkoperēkļu» problēmu galvenokārt skaidro ar vispārējo valsts ekonomikas lejupslīdi, kas sekoja desmitgadi ilgušajam nekustamā īpašuma bumam, kas izbeidzās 2008.gadā.
Pārsprāgstot nekustamā īpašuma burbulim, tūkstošiem ģimeņu Spānijā zaudēja savus mājokļus.
Konfiscētie dzīvokļi nonāca banku un dažādu investīciju fondu rokās, kuras tos nevarēja pārdot, ņemot vērā ievērojamo cenu kritumu. Tāpēc bankas un fondi atstāja šos dzīvokļus tukšus, cerot uz to vērtības pieaugumu nākotnē.
Radušos iespēju izmantoja gan paši narkotiku lietotāji, gan dažādi noziedzīgie grupējumi, kas tukšos dzīvokļus pārvērta par narkotiku tirdzniecības vietām.
Situāciju sarežģī tas, ka tā dēvētos skvoterus no telpām var izlikt vienīgi ar tiesas rīkojumu, bet šāda lēmuma iegūšana nereti prasa vairākus mēnešus.
Jaunie «iemītnieki» sāka ar hašiša pārdošanu, bet vēlāk, redzot pieprasījumu, sāka piedāvāt arī kokaīnu un heroīnu.
Šī krīze Spānijā raisījuši sāpīgas atmiņas par pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados piedzīvoto heroīna krīzi.
«Manā paaudzē ikviens ir zaudējis draugus heroīna dēļ, un mēs negribam, lai tas atsāktos,» norāda 54 gadus vecais Madrides iedzīvotājs Manolo Osuna.
Tikmēr kāds Barselonas iedzīvotājs, kurš vēlējies palikt anonīms, izteicies, ka pilsētas ielas ir pilnas ar cilvēkiem, kas līdzinās zombijiem.
«[Namu] kāpņu telpās regulāri ir klātas ar asinīm, urīnu un izkārnījumiem, viņi izmētā [izlietotās] šļirces,» stāsta vīrietis, kurš dzīvo ēkā, kurai blakus līdz pat pagājušā gada oktobrim atradies šāds «narkotiku dzīvoklis».
Spānijas amatpersonas gan norāda, ka policijai pastiprinot aktivitātes cīņā ar narkotiku izplatību novedušas pie tā, ka narkotiku tirgotāji savas aktivitātes no pilsētas nomalēm, kur tās tradicionāli ir koncentrētas, vairāk pārceļ uz pilsētu centriem.
Amatpersonas arī atzīst, ka realitāte gan esot tāda, ka narkotikas Spānijā vienmēr ir bijušas un vienmēr būšot.
