EM: Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma līdzīga kā pērn

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma līdzīga kā 2017.gadā, prognozēja Ekonomikas ministrijā (EM), komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām martā.

Ministrijā norādīja, ka inflāciju šogad ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

Tāpat ministrijā atzīmēja, ka 2018.gada martā cenu pieaugums bija straujāks nekā attiecīgajā mēnesī iepriekšējos gados, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem. Pēdējos gados martā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7-0,9%.

Saistībā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu no 2018.gada 1.marta alkoholiskajiem dzērieniem cenas šogad martā pieauga par 5,1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem.

Lielākā palielinošā ietekme martā bija cenu pieaugumam apģērbiem un apaviem, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni un ceturto gadu pēc kārtas cenu pieaugums bija viens no straujākajiem martā kopš 1998.gada. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 10,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,6 procentpunktiem.

Palielinošā ietekme martā bija arī cenu kāpumam atpūtas un kultūras pakalpojumiem par 1,3%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Cenu kāpums bija vērojams arī pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem - straujākais kāpums bija cietajam kurināmajam.

Savukārt lielākā pazeminošā ietekme martā bija pārtikas cenu kritumam par 0,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija cenu kritumam kafijai, svaigiem dārzeņiem un cukuram. EM atzīmēja, ka pasaules pārtikas cenas martā palielinājās par 1,1%, ko savukārt ietekmēja cenu kāpums visās galvenajās produktu grupās, izņemot cukuru un augu eļļas. Visstraujāk cenas pieauga piena produktiem un graudaugiem, ko noteica spēcīgs pasaules pieprasījums, kā arī produkcijas kritums lielākajās ražotājvalstīs, galvenokārt nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ.

Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā samazinājās par 0,1%, kas kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja. Pēc krituma februārī, martā pasaules naftas cenas atkal palielinājās - mēneša laikā vidēji par 1%. Mēneša otrajā pusē tās pieauga līdz 70 ASV dolāriem par barelu, ko noteica dati par naftas produktu rezervju samazināšanos ASV.

2018.gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas pieauga par 2,2%. Gada vidējā inflācija bija 2,6%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu