Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumu centrālās bankas vadītājam, kā arī iespēju apturēt viņa pilnvaras uz kriminālprocesa laiku.
Saeima konceptuāli atbalsta Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu ierobežojumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šādas likuma izmaiņas rosinājuši «Vienotības» Saeimas frakcijas deputāti. Grozījumi likumā paredz noteikt, ka centrālās bankas prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā.
Tāpat likumu paredzēts papildināt ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā. Šādos gadījumos pilnvaras tiktu apturētas uz laiku, kamēr stāsies spēkā tiesas spriedums vai lieta tiktu izbeigta.
Likumu arī papildinās ar nosacījumiem, kādiem jāatbilst centrālās bankas prezidentam un viņa vietniekam. Likumprojektā cita starpā noteikts, ka Latvijas Bankas prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju. Ja centrālās bankas vadība neatbilstu šiem nosacījumiem, Saeima varētu rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata.
Pašlaik Latvijas Bankas likumā ir noteikts, ka Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tikai tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata. Tāpat viņu var atbrīvot no amata saistībā ar smagiem pārkāpumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu izpratnē. Tomēr to var darīt tikai tad, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot arī citos gadījumos, kas noteikti šajos statūtos, noteikts likumā.
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtos pausts: tikai tad, ja centrālās bankas vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata.
Kā ziņots, aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata. Rimšēvičam saskaņā ar piemēroto drošības līdzekli ir aizliegts pildīt bankas prezidenta pienākumus.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš.