Ap 60% Latvijas iedzīvotāju nav gatavi segt depozīta sistēmas izraisīto cenu kāpumu

Aptaujā secināts, ka liela daļa aptaujāto uz depozīta sistēmas ieviešanu raugās kritiski, jo nevēlas piedzīvot tās izraisīto cenu kāpumu, kas saskaņā ar aplēsēm katru depozīta sistēmā iekļautā dzēriena iepakojuma vienību sadārdzinās par 15 centiem. Depozīta sistēmas izraisīto cenu kāpumu, no kura, nododot tukšo dzērienu iepakojumu, atgūt varēs tikai 10 centus, nav gatavi segt aptuveni 60% iedzīvotāju. Starp tiem, kuri neatbalsta cenu celšanos, lielākoties ir vīrieši, pilsētnieki un iedzīvotāji ar zemiem, vidēji zemiem un augstiem ienākumiem. Turpretī dzērienu cenu pieaugumu veikalu plauktos par pieņemamu biežāk uzskatījušas sievietes, kā arī lauku iedzīvotāji.

«Daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām trūkst racionālu argumentu, kas spētu pārliecināt, kādēļ līdzās jau esošajai atkritumu šķirošanas sistēmai jāievieš jauna. Daudziem bažas raisa prognozējamais cenu kāpums, kas lielākā vai mazākā mērā draud ietekmēt katras ģimenes «maciņu«. Ne pārāk lielai daļai Latvijā dzīvojošo ir pilnīga pārliecība, ka depozīta sistēmas ieviešana būs lietderīga un par tās ieviešanu un uzturēšanu būs vērts maksāt,» teica «SKDS» direktors Arnis Kaktiņš.

LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atgādināja, ka saskaņā ar aplēsēm depozīta sistēmas ieviešanas vienreizējās izmaksas ir aptuveni 30 miljoni eiro, bet ikgadējās izmaksas 15 miljoni eiro. «Tā ir ļoti liela naudas summa, ko politiķi plāno uzlikt uz patērētāju un uzņēmēju pleciem. Turklāt jāņem vērā, ka šī sistēma nenodrošina visa veida plastmasas iepakojuma savākšanu, jo varēs nodot tikai konkrētu iepakojumu dzērienu pudeles, kas nav bojātas. Līdz ar to publiski izskanējušais arguments, ka tagad dabā izmestās pudeles varēs nodot un par to saņemt naudu, nav korekts, jo šīs pudeles, visticamāk, būs bojātas un depozīta sistēmas automātos tās nodot nevarēs,» teica Šure, piebilstot, ka depozītu sistēma arī neparedz iespēju nodot vienreizējos plastmasas trauciņus, ko lieto pārtikā, vai plastmasas maisiņus.

Pēc Šures teiktā saskaņā ar aprēķiniem, investējot 30 miljonus eiro depozīta sistēmas ieviešanā, izdosies savākt tikai par 1% vairāk iepakojuma. «Vai politiķiem tiešām šķiet, ka Latvijas ekonomikas apstākļos šāds ieguvums ir tā vērts?» retoriski vaicāja Šure.

LPUF arī norādīja, ka esošā atkritumu savākšanas sistēma Latvijā patlaban atkārtoti pārstrādā gandrīz tikpat daudz atkritumu kā Igaunijā un Lietuvā, kurās darbojas depozīta sistēma. Turklāt depozīta sistēma darbojas mazākumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu - tikai 11 no 28 ES dalībvalstīm.

Sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» aptauja par iedzīvotāju attieksmi pret depozīta sistēmas ieviešanu tika veikta 2018. gada janvārī, ar interneta starpniecību aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Jau vēstīts, ka VARAM izstrādājusi divus likuma projektus - «Grozījumi Iepakojuma likumā» un «Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā», kas paredz Ministru kabinetam (MK) deleģēt izstrādāt depozīta sistēmas izveides principus un piemērošanas kārtību, lai veiksmīgi īstenotu plānotās depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Likumprojekti paredz nosacījumu, ka MK noteiks depozīta maksas apmēru un kārtību, kādā pārdevējs un depozīta iepakojuma pieņēmējs, saņemot atpakaļ iepakojumu no patērētāja, atmaksā depozīta maksu. Vienlaikus plānots, ka MK noteiks depozīta iepakojuma veidus un dzērienu grupas, kuru iepakojumam nosaka depozīta maksu.

VARAM skaidroja, ka depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot iztukšoto dzēriena iepakojumu tirdzniecības vietā, iepakojuma pieņemšanas punktā vai dalītas atkritumu vākšanas laukumā, kur būs izvietoti pieņemšanas automāti vai pieņemšana notiks manuāli. Tirgotājiem, kas pārdod dzērienus depozīta iepakojumā, būs jāinformē patērētājus par iespējām nodot atpakaļ šo iepakojumu, norādot redzamā veidā tuvāko pieņemšanas vietu un darba laikus, ja iepakojuma pieņemšana nenotiks pašā veikalā.

Tāpat ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards ir iesniedzis Saeimai informatīvo ziņojumu par iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu. Līdz 2018.gada jūlijam viņš apņēmies panākt, ka Saeimai pieņem nepieciešamos grozījumus Iepakojuma, Dabas resursu nodokļa un Pievienotās vērtības nodokļa likumos.

Gerhards iepriekš pauda, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt desmit centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas.