Trasta komercbankas likvidatori šaubīgā veidā izmaksājuši 600 tūkstošu eiro lielu noguldījumu

Trasta komercbanka 1999.gada 16.aprīlī ļāvusi noguldīt naudu Filipīnas pilsētas Manilas iedzīvotājam Deividam Vudam, pat nepieprasot pasi - pieņemot autovadītāja apliecību.

«Nekā personīga» rīcībā esošās ziņas liecina, ka trīs mēnešus pēc naudas noguldījuma 1999.gada vasarā banka Vudam izsniedza kodu karti, lai viņš savu kontu varētu pārvaldīt attālināti. Un kopš tā laika šis cilvēks bankā nav redzēts. Četrus gadus vēlāk 2003.gadā banka rakstiski prasījusi Vudam atsūtīt personu apliecinošu dokumentu kopiju. Atnākusi vien atbilde, ka tāds cilvēks norādītajā adresē nedzīvo. Banka centusies Vudu arī sazvanīt. Kāds cilvēks Manilā atbildējis, ka par tādu personu nekas viņam nav zināms.

Trasta komercbanka šo klientu reģistrēja kā aizdomīgu un tam noteica augstu riska kategoriju. Taču par depozītu tā arī neviens neinteresējās un pagāja 13 gadi. 2016.gadā par finanšu pārkāpumiem Trasta komercbanku slēdza, iecēla likvidatoru Ilmāru Krūmu un izsludināja kreditoru pieteikšanos. Bankā ieradās Latvijas pilsonis Mārcis Zēģelis ar Deivida Vuda izrakstītu pilnvaru rīkoties ar kontu. Administrators Krūms pieprasīja Zēģelim uzrādīt Vuda personu apliecinošu dokumentu kopiju un informāciju par ieguldīto līdzekļu izcelsmi.

Zēģelis esot iesniedzis Vuda paraksta parauga kartīti. Banka konstatējusi, ka uz tās esošais paraksts ir atšķirīgs no paraksta uz Vuda pilnvaras. Taču, neraugoties uz to, Ilmārs Krūms atzinis Vudu par bankas kreditoru un atļāvis pārskaitīt naudu. Trijos maksājumos 2017.gada februārī Trasta komercbanka pilnvarnieka Mārča Zēģeļa norādītajā kontā Eesti krediitpank ieskaitījusi 653 000 eiro. Tagad šos darījumus izmeklē Ekonomikas policija.

Ekonomikas policijas priekšnieks Pēteris Bauska saka, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē notiek izmeklēšana par noziedzīgiem nodarījumiem, kas bija, iespējams, izdarīti Trasta banka likvidācijas laikā. Pārvalde izmeklē arī faktus par šo epizodi. Sīkāku informāciju par Krūmu vai Zēģeli policijas priekšnieks nesniedza.

Raidījuma veidotāji norāda, ka par Mārci Zēģeli ir zināms vienīgi tik daudz, ka viņš bijis vadītājs divos uzņēmumos. Datortehnikas darbības pāvaldītājā SIA Fimino un pārtikas, tabakas, auto rezerves daļu un būvmateriālu tirgotājā SIA Unit. SIA Fimino piecu gadu laikā vispār nav iesniedzis nevienu gada pārskatu. The Unit vienīgajā 2015.gada pārskatā uzrādītais apgrozījums ir nulle. Abi uzņēmumi nedarbojas un, šķiet, norādītajās adresēs reģistrēti bez namīpašnieku ziņas.

Ja bankas sastopas ar aizdomīgiem darījumiem, par tiem ir jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Tā priekšnieks Viesturs Burkāns neatklāj, vai dienests ir saņēmis no bankas ziņojumu par Deividu Vudu. Vien saka, ka līdzīgi gadījumi redzeslokā nonākot bieži.

«Versija, kura būtu pārbaudāma, vai tie ir viņam piederošie līdzekļi, varbūt viņš ir tikai nominālais īpašnieks, kur ir piemeklēts konkrētajam gadījumam un faktiskais īpašnieks ir… faktiskais labuma guvējs ir kāda cita persona, trešā persona, kas varētu būt arī šī pilnvarotā persona,» akcentē Burkāns.

Banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija no atbildības norobežojas, jo likvidējamu banku darbību uzraugot tiesa. Un arī par to, kā kontrolējuši bankas administratoru Krūmu, neizsakās, jo lietu izmeklē policija.

Šobrīd Trasta komercbanku pārvalda administrators Armands Rasa. Viņš nevēlējās komentēt iepriekšējā administratora darbu, kā arī to, vai par šo gadījumu ir saņēmis visus dokumentus no Ilmāra Krūma.

Arī bijušais Trasta komercbankas administrators Krūms bija skops savos komentāros. Viņš atrunājās, ka neko no savas darbības iepriekšējā amatā neatceras un žurnālistu interesējošos jautājumus nekomentēs.

Vērienīgajā izspiešanas lietā, kurā aizturēja Māri Sprūdu un vēl trīs personas, administratoram Krūmam izvirzīta apsūdzība vienīgi par nolaidību. Krimināllikums par šo nodarījumu paredz nelielu sodu. Īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.