«Pirms pusnakts zvanīja telefons. Uztraucos, jo domāju, ka atgadījies kas slikts. Nē! Draudzene noslēpumainā balsī sacīja, ka pēc pusnakts spainī jāsavāc ūdens, jo šajā laikā no krāna tecēšot svētais ūdens. Es noņurdēju «mhh» un laidos miegā. Pēc divām dienām ciemos atnāca māsīca un kā lielu dārgumu man uzdāvināja trīs litru burku ar ūdeni. Tas esot dziedinošs. Viņa pati trijos naktī esot sēdējusi vannā, lai ūdens labāk iedarbotos. Stāvēju ar trīslitreni rokās un muļķīgi smaidīju,» par kolektīvo ūdens vākšanas «vājprātu», kas atkārtojas vairākas reizes gadā, stāsta Kristīne.

Citi brīnumainajā naktī dodas uz mežu, lai pasmeltu ūdeni no avota, kas, saprotams, ir neprātīgi labs. Tomēr, kā jau īstiem patērētājiem, viņiem nepietiek ar dažiem malkiem - tiek piesmeltas vairākas pudeles.

Ūdens atmiņa

Pieņēmuma pamatā ir ticība, jo ūdens katru dienu ir vienāds, saka vairāku grāmatu par cilvēka psihi un uzvedību autors, kas vairākos darbos pievērsies maģiskajai domāšanai, psihoterapeits Artūrs Utināns. Skaidrs, ka svētais ūdens ir zinātniski neizskaidrots fenomens, ņemot vērā, ka tas vispār neeksistē.

«Viens no placebo efektiem ir tāds, ka cilvēks spēj sagaršot to kā nav. Šā efekta ietekmē var nonākt visi, piemēram, vīna eksperti, kuriem eksperimenta laikā deva pavisam lētu vīnu, sakot, ka tas ir neparasts, rets, sens un dārgs,» stāsta psihoterapeits.

Tā ir cilvēku psihes īpatnība - gūt apstiprinājumu tam, ko cilvēks grib ieraudzīt. Turpretim datus, kas ir pretrunā, cilvēks it kā «izslēdz» un ignorē, skaidro Utināns. «Piemēram, lasot astroloģisko prognozi, to, kas neatbilst mūsu tipam vai paštēlam, mēs ignorējam.»

Un tomēr: ticības kognitīvā shēma ietekmē fizioloģiju. Vienkāršākais piemērs: iztēlojamies citronu un mutē parādās siekalas. Līdzīgi ir ar dziedniecisko efektu: organismā izdalās dopamīns – līdz ar to rodas eiforisks noskaņojums un cilvēks jūtas veselāks. Endorfīnu izdalīšanās mazina sāpju sajūtu, tāpēc cilvēks ir pārliecināts, ka dziednieks palīdzējis, nevis piedzīvota neapzināta pašsuģestija. Skaidrs, ka sāpes drīz vien atgriežas un cilvēks atkal dodas pie dziednieka, lai «noķertu» labo sajūtu.

Artūrs Utināns svēto ūdeni, kas tek no krāna noteiktās dienās, salīdzina ar homeopātiskajām zālēm, kas arī ir parasts ūdens ar «atmiņām par molekulām». Homeopātijā aktīvais līdzeklis zālēs ir tik mazās devās, ka tās raksturo joks: ja pie Pļaviņām Daugavā ielej spaini vērmeļu un Rīgā pasmeļ, rodas homeopātija. Ūdens atmiņa ir tāda pati pseidozinātne.

Parasti pseidozinātniskie sižeti ir poētiski skaisti. Īpašs spēks ir sniegpārsliņām un ledus gabaliņiem, kas vairo skaistumu. Ūdens ir jānovārdo tā, lai elpa un skaņa radītu vibrāciju, kas iekustina ūdens virsmu. Ūdenī ir jāiečukst vēlēšanās, turot to pie lūpām un aizverot acis. Ir jāpateicas ūdenim: «Paldies, ūdentiņ, par spēku! Lai notiek tā!» Ūdens ir jāvārdo vairākas reizes, un tam jāpievieno pelni no sadedzināta papīriņa, uz kura bija uzrakstītas vēlēšanās.

Trejdeviņa laime

Tomēr maģiskā domāšana nav saistīta ar zemu intelektu vai izglītības trūkumu. Tā cilvēkiem piemīt gluži tāpat kā instinkti, tikai daļa izvēlas kritiskās domāšanas virzienu. Maģiskā domāšana ir evolūcijas gaitā veidojusies smadzeņu programma. Visi domā par seksu un romantisko mīlestību, jo šīs dziņas ir iekodētas mūsu gēnos, tāpat kā tieksme pēc varas, reliģiozitāte un maģiskā domāšana, saka pētnieks.

Vēl ir asociatīvā domāšana. Ja divi notikumi vairākas reizes notiek vienlaikus, smadzenes rada savienojumu un cilvēks sāk pieņemt, ka nesaistīto notikumu ķēde ir likumsakarība. Piemēram,

Ja cilvēks pilsētas centrā, krustojumā piedzīvo panikas lēkmi, viņam pēc tam ir bail tuvoties šai vietai.

«Datums kā datums, bet cipars 13. skaitās nelaimi vēstošs. Savukārt trīs un trejdeviņi nes laimi. Ja es, Jānis vai Pēteris, vienkārši eju uz darbu un mājām, ir bēdīgi. Turpretim, ja katru manu kustību regulē Jupiters trešajā mājā, ir pavisam cita lieta. Mans strīds ar sievu un piedegusī vista ir nevis kaut kas triviāls, bet saistīts ar lielu kosmisku kustību.»

Ierakumos ateistu nav

Ir divas smadzeņu sistēmas – intuitīvā un loģiskā. Pirmā ir daudz senāka, ātrāka, saistīta ar emocijām. «Izmantojot pirmo sistēmu, tiek izmantoti smadzeņu īsceļi, un galvā uzreiz ir skaidrojums. Otra sistēma – loģiskā, kas saistīta ar kritisko domāšanu, ir lēnāka. Dati ilgi jāapstrādā, jāliek kopā daudz informācijas. Evolūcija ir veicinājusi pirmās sistēmas attīstību, jo daudzus tūkstošus gadu, dzirdot, ka čab krūmi, cilvēkam lēmums bija jāpieņem un jāreaģē zibenīgi,» stāsta Utināns.

Tieši tāpēc mēs bieži vien nevis ilgi un pamatīgi analizējam otra cilvēka rīcību, bet uzreiz nosodām, sakot: muļķis! Morālais vērtējums un nosodījums saistīts ar grupas izdzīvošanu.

Saka, ka ierakumos ateistu nav. Savā ziņā tā ir taisnība, jo ticība pārdabiskajam pieaug laikā, kad valstī ir krīze, un ir saistīta arī ar valsts ekonomisko attīstību. Piemēram, Krievijas medijos daudz tiek runāts par sazvērestības teorijām, Atlantīdu, ģenētiski modificētu pārtiku, apslēptām zinātnēm, citplanētiešiem. Eiropas institūcijām no Latvijas ir atsūtītas 22 tūkstoši vēstuļu ar iebildumiem pret ģenētiski modificētu pārtiku. No Igaunijas tikai dažas, no Lietuvas mazāk nekā no Latvijas.