Reliģiozajiem četras nedēļas ilgā advente ir kristietības reliģijas centrālās figūras - Jēzus Kristus gaidīšanas laiks; tulkojumā no latīņu valodas vārda «advenire» - «atnākšana».
Aplis, ko veido vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību, vienlaikus tā gredzena formai simbolizējot uzticību Dievam un viņa apsolījumiem.
Tradicionālā adventes krāsa ir violeta,
kas norāda, ka gaidāms ķēniņš, kā arī to, ka tas ir gavēņa laiks. Pēdējos gados baznīcas tradīcijā tiek izmantota arī debeszilā krāsa, norādot uz cerību un nākamo laiku, vienlaikus arī izceļot to, ka adventes laika noskaņa atšķiras no ciešanu laika.
Adventes pirmajā svētdienā sākas jaunais Baznīcas liturģiskais gads, kas tradicionāli noslēdzas ar Mūžības svētdienu. Šāda kārtība veidojusies no izpratnes, ka cilvēka ticības dzīve sākas līdz ar sastapšanos ar Kristu. Kristus ir Dievs, kurš kā bērns ienāk cilvēka dzīvē, pieaug, atstāj savu mācību, mirst pie krusta, Lieldienās augšāmceļas un vada cilvēku uz sastapšanos ar Dievu pēc laicīgās dzīves.
Četrām svecēm adventes vainagā ir sastopama šāda nozīme: pirmā tiek saukta par pravieša sveci (cerība, kas ir Kristus), otrā ir Betlēmes svece (aicinājums uz Pestīšanu), trešā – ganiņu svece (prieks) un ceturtā – eņģeļu svece (mīlestība).