Šodien, 3. decembrī, sākas adventes laiks, kā būtība ir gaidīšana, pārdomas un gatavošanās pēc četrām nedēļām gaidāmajiem Kristus dzimšanas svētkiem.Tradicionāli adventes laikā katru svētdienu tiek aizdedzināts pa vienai svecītei adventes vainagā. Pirmā, ko aizdegsim šodien, tiek saukta par pravieša sveci - tā simbolizē cerību, kas ir Kristus.
Reliģiozajiem četras nedēļas ilgā advente ir kristietības reliģijas centrālās figūras - Jēzus Kristus gaidīšanas laiks; tulkojumā no latīņu valodas vārda «advenire» - «atnākšana».
Aplis, ko veido vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību, vienlaikus tā gredzena formai simbolizējot uzticību Dievam un viņa apsolījumiem.
Tradicionālā adventes krāsa ir violeta,
kas norāda, ka gaidāms ķēniņš, kā arī to, ka tas ir gavēņa laiks. Pēdējos gados baznīcas tradīcijā tiek izmantota arī debeszilā krāsa, norādot uz cerību un nākamo laiku, vienlaikus arī izceļot to, ka adventes laika noskaņa atšķiras no ciešanu laika.
Adventes pirmajā svētdienā sākas jaunais Baznīcas liturģiskais gads, kas tradicionāli noslēdzas ar Mūžības svētdienu. Šāda kārtība veidojusies no izpratnes, ka cilvēka ticības dzīve sākas līdz ar sastapšanos ar Kristu. Kristus ir Dievs, kurš kā bērns ienāk cilvēka dzīvē, pieaug, atstāj savu mācību, mirst pie krusta, Lieldienās augšāmceļas un vada cilvēku uz sastapšanos ar Dievu pēc laicīgās dzīves.
Četrām svecēm adventes vainagā ir sastopama šāda nozīme: pirmā tiek saukta par pravieša sveci (cerība, kas ir Kristus), otrā ir Betlēmes svece (aicinājums uz Pestīšanu), trešā – ganiņu svece (prieks) un ceturtā – eņģeļu svece (mīlestība).
Mūsdienās adventes svētdienās bieži tiek lietots šāds tematisks iedalījums:
1. svētdiena — Dieva solījums par pasaules Pestītāju Ēdenes dārzā;
2. svētdiena — praviešu solījumi Vecajā Derībā par pasaules Pestītāja nākšanu;
3. svētdiena — Jāņa Kristītāja norādījumi par Pestītāju tautas vidū;
4. svētdiena — Kristus norādījumi par Viņa otro atnākšanu Lielajā Tiesas dienā.
Tomēr daudziem no mums advente ir tas laiks, kad klusām gaidām pienākam Ziemassvētkus; kad ikviena sirsniņā iedegas cerība un gaidas pēc Ziemassvētku brīnuma. Šajā laikā ir pieņemts miers un līdzsvara meklējumi sevī.
Tas ir laiks, ko pavadīt mājās, kopā ar ģimeni,
ietinoties mandarīnu, karstvīna smaržās.
Taču pats galvenais šajā apcerīgajā gaidīšanas laikā — nepazaudēt sākotnējo adventes ideju, izprast četru sveču nozīmi un Ziemassvētku dziļāko būtību. Mēs atveram savas sirdis, savu iekšējo pasauli, vairāk dodam un piedodam.
Lai jums visiem mierīga un silta Pirmā advente!
