Politiķe pauda gandarījumu, ka atbalstu guva divi viņas izstrādātie pilotprojekti, tostarp pilotprojektam par efektīvāku cīņu ar Krievijas īstenoto dezinformāciju atvēlēts 1,1 miljons eiro.

Kā aģentūru LETA informēja deputātes asistente Gita Sauka, pēc Vaideres domām, pēdējie pāris mēneši Briselē Budžeta komitejā ir bijuši visnotaļ saspringti, tomēr 18.novembrī, tieši Latvijas valsts proklamēšanas dienā, ES Padome un ES panāca vienošanos par 2018.gada budžetu.

«Nākamgad mums būs īpaši aktīvi jāstrādā, lai padarītu ekonomiku stabilāku, Eiropas universitātes konkurētspējīgākas un uzņēmumus - labāk sagatavotus konkurencei pasaules tirgū. 354 miljoni eiro tiks piešķirti mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Savukārt 11 miljardi eiro ir atvēlēti ES pētniecības un inovācijas finansēšanas pamatprogrammai «Apvārsnis 2020«. Šī gada budžetā 55 miljardi eiro nodrošinās izaugsmes veicināšanu, darbvietu radīšanu un konverģenci visās dalībvalstīs un reģionos, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus,» skaidroja eiroparlamentāriete.

EP Budžeta komitejas deputāte pauda gandarījumu, ka atbalstu guva divi viņas izstrādātie pilotprojekti, proti, 800 000 eiro tiks piešķirti pirmajam Eiropas mēroga pētījumam par produktu kvalitātes atšķirībām Austrumeiropas un Rietumeiropas tirgos. Savukārt pilotprojektam par efektīvāku cīņu ar Krievijas īstenoto dezinformāciju ir atvēlēts 1,1 miljons eiro.

«Šis ir pirmais gads, kad ne tikai Baltijas, bet arī pārējās Eiropas dalībvalstis būs beidzot sapratušas, ka līdz šim ir atvēlējušas nepietiekami daudz līdzekļu cīņai ar Krievijas dezinformāciju. Tāpēc 2018.gadā šim mērķim kopumā ir atvēlēti 5 miljoni eiro, kas ir vēsturiski liela summa, tomēr tas ir tikai sākums,» teica Vaidere.

Sauka uzsvēra, ka 2018.gada budžeta ietvaros tika apstiprināts arī deputātes izstrādātais ziņojums par ES Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumiem 50 miljonu eiro apmērā. Fonds ir paredzēts, lai ātri un efektīvi sniegtu palīdzību dalībvalstīm dabas katastrofas gadījumos.

Katru gadu Eiropas Komisija iesniedz ES budžeta projektu. Pamatojoties uz to, EP un ES Padome pieņem katrs savu nostāju. Atšķirības starp abu institūciju nostājām risina sarunu procesā, jeb tā saucamajā «samierināšanas procedūrā».

Jau ziņots, ka EP deputāti sarunās ar ES dalībvalstu ministriem šodien panākuši vairāk līdzekļu drošībai, cīņai ar jauniešu bezdarbu, kā arī papildu finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pētniecībai un «Erasmus+» programmai.

2018.gadā ES budžets saistību apropriācijās būs 160,1 miljards eiro, bet maksājumu apropriācijās - 144,7 miljardi eiro.