Jūlija Masāne-Ose: tuvākajā nākotnē varam sagaidīt daudz efektīvākus un konkurētspējīgākus finanšu pakalpojumus

KMPG Baltics direktore atzīst, ka galvenais dzinējspēks, kas virza straujo jomas attīstību, ir tehnoloģiju attīstība – piemēram, jaunie tehnoloģiskie risinājumi spēj apstrādāt lielu informācijas apjomu nesalīdzināmi īsākā laikā kā līdz šim, arvien biežāk tiek izmantoti mašīnmācīšanās (machine learning) risinājumi u.c.

Viņa arī norāda, ka FinTech attīstās līdz ar jaunām tehnoloģijām, konkurējot ar tradicionāla finanšu sektora pakalpojumiem (piemēram, naudas pārskaitījumu vai aizdevumu jomā) vai papildinot tos, piemēram, RegTech, kas ietver dažādus risinājumus, kas palīdz finanšu institūcijām efektīvāk izpildīt riska prasības un automatizēt iekšējos procesus.

Kas ir jaunākās esošās tendences FinTech jomā?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai ir vairāki virzieni. Kā galvenos var minēt strauju izaugsmi alternatīvo aizdevumu jomā, kā arī dažādu maksājumu un apdrošināšanas platformu attīstību. Protams, ka visstraujāk attīstās tādi pakalpojumi, kas arī tradicionālajā finanšu sektorā nes vislielāko peļņu.

Papildus iepriekšminētiem, tiek izstrādāti risinājumi finanšu aktīvu pārvaldīšanai un datu apstrādei. Attīstās ne tikai tādi FinTech uzņēmumi, kas tiešā veidā konkurē ar finanšu sektoru, bet arī tie, kas integrējās vai papildina tradicionālu finanšu sektora uzņēmumus, palielinot to konkurētspēju. Turklāt ir ļoti daudz spēlētāju, kuri koncentrējas uz nišas produktu attīstību.

Vai šīs tendences ir jūtamas un pieejamas arī Latvijā?

Jā, Latvija ir mājas vairākiem globāliem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Kā piemēru var minēt Monea, Bitfurry, TWINO, Mintos.

Ņemot vērā, ka FinTech joma strauji attīstās, un vēl nav standarta produktu, kas būtu atzīti visā pasaulē – tas dod iespēju arī mazākiem spēlētājiem piedāvāt savus risinājumus (alternatīvās maksājumu kartes, alternatīvi maksājuma veidi, virtuāla nauda).

Kas ir tie zināmākie FinTech pakalpojumi, kas jau iesakņojas lietošanā arvien vairāk?

Alternatīvās aizdevumu platformas ir zināmas visur Eiropā. Lielākas platformas kontinentālā Eiropā pirmajos piecos šī gada mēnešos jau izsniedza aizdevumus EUR 550 miljonu vērtībā.

Arī naudas pārskaitījumiem patērētāji bieži lieto maksājumu platformas, kas ļauj viegli un ātri pārskatīt naudu draugiem vai norēķināties par pakalpojumiem. Tiesa gan, korporatīvie klienti vēl joprojām dod priekšroku tradicionālām bankām un finanšu institūcijām.

Kā visās jomās, arī norēķinu paradumos rodas plaisa sabiedrībā. Ir cilvēki, kas iet uz pastu pēc pensijas un grāmatās glabā naudu nebaltai dienai, kamēr viņu mazbērni ar pāris vilcieniem pār telefonu nopērk kāroto, samaksā par biļeti, pārskaita draugam naudu. Vai ir kādi riski jomas straujai attīstībai?

Viens no riskiem ir neskaidrība saistībā ar topošajiem regulējumiem. Kā zināms, regulējumu līmenis finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ir krietni zemāks, kas ļauj šiem uzņēmumiem būt konkurētspējīgiem. Jaunie regulējumi var nest papildu galvassāpes un ievērojami samazināt to attīstību tempus.

Runājot par paaudzēm, te ir tikai apmācības jautājums. Vecākā paaudze arī labprāt izmanto tehnoloģijas, kad saprot, kādas ērtības tās nes un kā tās pielietot. Es labprāt palīdzu cilvēkiem apgūt elektronisko biļešu pirkšanu – ne visi vienkārši zina, kā to darīt.

Kāds ir Jūsu novērojums – cik daudz cilvēku ir atvērti inovācijām?

Parasti jaunāka gadagājuma cilvēki ir vairāk atvērti dažādām inovācijām. Tiem ir daudz vieglāk uztvert ieguvumus, ko sniedz šādu pakalpojumu izmantošana, gan arī viņi vairāk interesējas par jaunumiem dažādās jomās.

Bet tas ļoti atšķiras katrā valstī. Piemēram, Igaunijā ir stipri augstāks interneta lietošanas procents: 88 %, salīdzinot ar Latvijas 76 %. Un gandrīz puse no iedzīvotājiem Igaunijā iepērkas internetā. Latvijā tā ir trešdaļa un Lietuvā vēl mazāk.

Nesenais TWINO un KMPG pētījums atklāj, ka Latvijai ir trešais augstākais potenciāls Eiropā attīstīt savstarpējo aizdevumu platformas. Kāds ir Jūsu redzējums – vai spēsim to realizēt?

Latvijas vārds jau ir redzams, apskatot lielākās alternatīvās aizdošanas platformas Eiropā, kas nozīmē, ka minētais potenciāls tiek izmantots. Protams, jāsaprot, ka mūsu kreditēšanas tirgus potenciāls absolūtajos ciparos ir relatīvi mazs, salīdzinot ar lielajām Eiropas ekonomikām. Tāpēc Latvijas platformas aktīvi strādā arī citās valstīs, kas nav vērojams citur Eiropā, kur aizdevumu platformas pārsvarā fokusējās uz vietējo tirgu.

Šķiet, ka viss jau ir atrisināts pietiekami ērti. Tomēr tehnoloģijās vienmēr kaut kas tiek izgudrots no jauna. Kādas ir nākotnes tendences – kas mūs sagaida FinTech jomā?

Ja mēs skatāmies globāli, FinTech no tradicionāla finanšu sektora, iespējams, varētu pārņemt maksājumu un naudas pārskaitījumu sadaļu, kur turpmāk dominēs tehnoloģiju giganti, tādi kā Google, Amazon, Apple, Facebook un citi.

Tanī paša laikā ir sagaidāmas izmaiņas tradicionālo banku darbībā, jo arī bankas aktīvi darbojas FinTech jomā, meklējot FinTech uzņēmumu izstrādātus risinājumus, kurus bankas varētu iekļaut savā darbībā. Latvijā ar FinTech uzņēmumiem aktīvi strādā, piemēram, Rietumu banka.

Kā būtiski varētu mainīties ikdiena lietotājiem, speciālistiem, finanšu nozares uzņēmumiem, bankām, uzņēmumiem?

Ja skatāmies uz finanšu nozari kopumā, tad var novērot, ka esošie lielie spēlētāji atzīst FinTech uzņēmumu konkurētspēju un mēģina rast jaunus risinājumus sadarbojoties, nevis sacenšoties, tādējādi pozitīvi ietekmējot finanšu sistēmas darbību. Pašreizējais attīstības virziens liecina, ka tuvākajā nākotnē varam sagaidīt daudz efektīvākus un konkurētspējīgākus finanšu pakalpojumus, gan no tradicionālajām bankām, gan no ne banku finanšu uzņēmumiem.

Protams, ka finanšu nozares darbiniekiem, kas aizņemti datu ievades, primārās datu apstrādes un citās zemās pievienotās vērtības darbos, ir jāuzmanās – tos jau sāk aizvietot FinTech izstrādāti risinājumi.

Vai FinTech pakalpojumi ātri iemanto lietotāju uzticamību? No sākuma bija neuzticamība arī bankomātiem.

FinTech pakalpojumi ir viegli pieejami, vieglāk par tradicionālo banku pakalpojumiem, un to popularitāte aug. Lielākais risks sabiedrībai ir regulējuma trūkums. Kad tas tiks atrisināts, bažu būs mazāk, un FinTech varētu sākt konkurēt ar tradicionālām finanšu institūcijām arī korporatīvo klientu pakalpojumu jomā.