Šogad Rietumi varētu beigt pastāvēt tādā formā, kādā tos pazīstam

Viņš norāda, ka Donalda Trampa nonākšana ASV prezidenta krēslā bijusi tikai prelūdija ārpolitiski trauksmainajam 2017.gadam. «Šis varētu būt gads, kad Rietumi beidz pastāvēt tādā formā, kā tos esam zinājuši līdz šim.

Vēlēšanas Francijā un Vācijā varētu mainīt to Eiropas Savienību, kādā iestājāmies.

Vēl vairāk – šis ir gads, kad Rietumi varētu beigt pastāvēt tādā formā, kādā tos pazīstam.»

«Ārlietu ministra ziņojuma un gaidāmo ārpolitikas debašu uzstādījumi, kuru fokusā ir drošības un labklājības jautājumi, ir absolūti saistīti ar 2017. gada ārpolitisko realitāti un trauksmaino pasauli, kurā dzīvojam, – pasauli, kurā Latvija kā maza valsts nevar atļauties būt pasīva.

Līdz šim mums ir bijuši daudzi labi ārpolitiskās aktivitātes piemēri:

2015. gadā tā bija Latvijas prezidentūra ES Padomē, 2016. gadā iestāšanās OECD un attiecību kopšana ar Ķīnu – Rīgā vizītē ieradās Ķīnas premjers Li Kecjans, ir veicināta transporta koridoru izveide. Lai gan no vienas puses pie horizonta jau redzams 2018. gads, kad atzīmēsim sava valstiskuma simtgadi, jautājums ir par 2017. gadu un to, kādas iniciatīvas šogad varētu īstenot, parādot savu proaktivitāti.»

Iniciatīva, kas palīdzētu audzēt Baltijas reģiona muskuļus un kuras izveidei jau izteikuši atbalstu virkne akadēmisko institūciju un kultūras jomas pārstāvju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ir Baltijas fonds. Kā norāda Sprūds, reģiona spēks augs tad, ja savstarpēji mijiedarbosies ne tikai politiķi, bet sabiedrība kopumā – akadēmiķi, kultūras darbinieki. Līdz šim Baltijas līmeņa sadarbība pastāvējusi atsevišķos projektos, tādos kā Baltijas Aizsardzības koledža, tomēr visbiežāk Baltijas valstis līdz šim sadarbojušās «caur Eiropu, nevis tiešā veidā».

Baltijas fonda konkrētas aprises varētu būt līdzīgas reģionāliem fondiem un iniciatīvām, kas jau pastāv un darbojas citviet,

piemēram, Ziemeļvalstu padomei Skandināvijā vai Višegradas fondam, kura priekšgalā ir Polija. «Baltijā šāda instrumenta trūkst – parasti smeļamies no ES fondiem, kā neliels atbalsts kalpo arī Baltijas asambleja, tomēr ilgtermiņa instruments, kas apvienotu visas trīs Baltijas valstis, iztrūkst.» Fonda izveide līdz Latvijas simtgadei ilustrētu Latvijas reģionālo un starptautisko proaktivitāti un būtu pienesums nākotnei, uzsver profesors.

Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums

Saeimā ceturtdien plānots skatīt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

Valdība 3.janvārī uzklausīja šo ziņojumu, kurā par prioritātēm noteiktas tādas jomas kā ārējās drošības stiprināšana, vienota ES, Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas veicināšana, ES kaimiņi un sadarbība ar diasporu.

Kā norādīts ikgadējā ziņojumā,

Latvija gatavojas sniegt atbalstu Eiropas hibrīdā apdraudējuma analīzes centra izveidei.

Tāpat ministrs ziņojumā, kas tiks iesniegts Saeimai, lai par tā saturu diskutētu ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs, norādījis, ka Krievijas īstenotajā agresijā Ukrainā un teroristiskās organizācijas «Islāma valsts» lietotajā taktikā vērojamas hibrīdās karadarbības metodes, apvienojot militārus un nemilitārus līdzekļus, tostarp kiberuzbrukumus un publiskās komunikācijas kanālus.

Rinkēvičs atgādinājis, ka arī Krievija turpinājusi mēģinājumus ietekmēt valstu un sabiedrību noskaņojumus un kavēt starptautiskās sabiedrības iespējas reaģēt uz tās rīcību. Šā iemesla dēļ Latvijas interesēs ir stiprināt spēju vērsties pret hibrīdo apdraudējumu gan nacionālā līmenī, gan arī sabiedroto valstīs un tuvējos kaimiņu reģionos.

Kā apliecinājis ministrs, līdztekus nacionālo kiberaizsardzības spēju attīstīšanai Latvija sekmēs labāku koordināciju starp ES dalībvalstīm noturības stiprināšanai pret kiberuzbrukumiem, kā arī aktīvi iesaistīsies dialogā ar partneriem par kritiskās infrastruktūras drošības stiprināšanu.

Tikmēr attiecībā uz stratēģisko komunikāciju, Rinkēvičs ziņojumā norādījis, ka

Krievijas valdības agresīvā politika un aktivitātes Ukrainas teritorijā nav mazinājušās kopš 2014.gada.

Latvija turpinās atbalstīt ES Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas darbu, kas izplata regulārus pārskatus par Krievijas valdības un tās kontrolēto mediju kanālu dezinformācijas aktivitātēm.

Ziņojumā arī vērsta uzmanība uz to, ka arī 2016.gadā līdzīgā intensitātē kā līdz šim turpinājās tradicionālie Krievijas pārmetumi par cilvēktiesību situāciju, vārda brīvības ierobežojumiem un neonacisma tendencēm Latvijā. Krievija arī aktīvi īstenoja ārzemēs dzīvojošo tautiešu atbalsta un «maigās varas» politiku un centās negatīvi ietekmēt sabiedrības integrācijas procesu Latvijā.

Ministrs mierina, ka Latvija būs gatava reaģēt uz mēģinājumiem šķelt sabiedrību vai apdraudēt valsts demokrātisko iekārtu un drošību. Tikšot turpināta pretdarbība Krievijas propagandas aktivitātēm starptautiskajās organizācijās un medijos, kā arī aktivitātes informatīvās telpas stiprināšanai Latvijā un ES kopumā.

Attiecībā uz bēgļu krīzes risināšanu ziņojumā uzsvērts, ka

Latvija savu iespēju robežās turpinās atbalstīt ES-Turcijas vienošanās īstenošanu,

nodrošinot ekspertus un tehnisko aprīkojumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai «Frontex» un Eiropas Patvēruma atbalsta birojam.

Latvija atbalsta izvēlēto pieeju un turpmāka darba pastiprināšanu ar prioritārajām nelegālās migrācijas izcelsmes valstīm. «Sagaidām, ka šīs partnerības nesīs taustāmus rezultātus izvirzīto mērķu sasniegšanā,» norādīts ziņojumā.

Ministrs arī izklāstījis, ka svarīgi būs turpināt darbu pie pasākumiem, kas vērsti uz ES iekšējās drošības un kontroles uz ES ārējām robežām stiprināšanu, lai varētu atgriezties pie normālas Šengenas zonas darbības. Tāpat nepieciešams turpināt sadarbību ar nelegālās migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus, sniegtu iespējas uzturēties pēc iespējas tuvāk savām izcelsmes valstīm un uzlabotu nelegālo migrantu atpakaļ nosūtīšanu.

Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas jautājumā būtiski būs rast visām dalībvalstīm pieņemamu risinājumu. Latvijai svarīgi, lai jebkādi mehānismi patvēruma meklētāju pārdalei ES vai pārmitināšanai no trešajām valstīm balstās uz brīvprātības principa, atgādinājis ministrs.