Piektdien, 11. novembrī, Lāčplēša dienā, atzīmējot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku, Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā, plkst.12:55 sāksies militārā parāde, kurā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu – Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta – vienības, portāls TVNET uzzināja Aizsardzības ministrijā (AM).
Bruņotos spēkus parādē pārstāvēs Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Štāba bataljona, Sauszemes spēku kājnieku brigādes, Jūras spēku flotiles, Gaisa spēku aviācijas bāzes un Zemessardzes vienības, kā arī bruņoto spēku orķestris, kurš rūpēsies par pasākuma muzikālo noformējumu.
Parādi, kurā piedalīsies aptuveni 370 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju, komandēs Gaisa spēku aviācijas bāzes komandieris pulkvedis Armands Saltups, bet to pieņems valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Parādē piedalīsies aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Parādes sākumā, plkst.13:00, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, notiks īpaša svinīgā godasardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa.
Parādes tiešraidi nodrošinās Latvijas Televīzija, raidot to 1.kanālā un televīzijas interneta vietnē.
Savukārt plkst.09:00 aizsardzības nozares vadība un parādes dalībnieki ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā aizlūgs par visiem par Latvijas valsti kritušajiem karavīriem, bet plkst.11:00 noliks ziedus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību.
Plkst.14:00 notiks svinīgā godasardzes maiņa pie Rīgas pils. Savukārt plkst.14:00 pie Latvijas Kara muzeja iedegs Brīvības cīnītāju piemiņas ugunskuru.
Plkst.14:45 Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, godinot kritušo karavīru piemiņu, notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija, kā arī jaunsargu svinīgā solījuma došana.
Plkst.15:30 notiks atceres pasākums Sudrabkalniņā, piemiņas vietā 1919.gada novembra kaujās kritušajiem Rīgas 6.kājnieku pulka karavīriem.
Plkst.16:00 Ādažu militārajā bāzē atklās Nacionālo bruņoto spēku kritušo karavīru piemiņas vietu.
Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki aicina iedzīvotājus piedalīties piemiņas pasākumos un kopīgi atcerēties Brīvības cīņas un godināt kritušos karavīrus. Arī karavīri, zemessargi un jaunsargi aktīvi piedalīsies daudzos brīvības cīnītāju piemiņas pasākumos visos Latvijas novados.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919.gada 11.novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – «Par Latviju.» Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums. 11.augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
Lāčplēša dienu gaidot, Aizsardzības ministrija jau tradicionāli aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, kas norāda uz 1919. gada 11. novembri, kad tika izcīnīta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.
