Gandrīz ceturtdaļmiljards amerikāņu šajās dienās dosies vēlēt ASV prezidentu, kura personībai un izvēlētajai politikai būs ļoti liela ietekme ne tikai uz pašu lielvalsti, bet arī citām pasaules daļām, tostarp Eiropu un Latviju. Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs portālam TVNET norāda, ka šīs ASV vēlēšanas raksturo Krievijas centieni ietekmēt vēlēšanu rezultātu par labu Donaldam Trampam. Paša Trampa retorika un padomnieki ir izteikti labvēlīgi Krievijai.
Mārtiņš Hiršs vērš uzmanību, ka patlaban sabiedrības aptaujās Donalds Tramps no Republikāņu partijas ir atkal pietuvojies Hilarijai Klintonei, kura pārstāv Demokrātus. Neskatoties uz vājo Trampa sniegumu ASV prezidenta amata kandidātu debatēs un par spīti skandālam par video, kurā Tramps lielās ar saviem seksuālajiem uzbrukumiem sievietēm, Trampa reitingi pēdējās nedēļas laikā ir atkal cēlušies.
Intriga par to, kurš ieņems visietekmīgāko amatu pasaulē, ir saglabājusies līdz pēdējam brīdim.
Kā raksturo un vērtē kandidātus?
Hiršs norāda, ka šīs ASV prezidenta vēlēšanas un arī abi kandidāti ir atšķirīgi no ierastajām normām. Klintone pozitīvā nozīmē un Tramps negatīvā. Tomēr abi kandidāti ir ļoti polarizējoši un pretrunīgi vērtēti. Abu vēlēšanu kampaņas un retorika ir bijusi izteikti negatīva. Pat vēlēšanu debatēs, kurās parasti notiek diskusijas par politisko piedāvājumu, idejām, abi kandidāti daudz laika veltīja personīgiem uzbrukumiem un savstarpējai kritikai. Salīdzinot abus kandidātus,
Klintone ir viena no spēcīgākajiem ASV prezidenta amata kandidātiem pēdējos gadu desmitos.
Viņai ir plaša pieredze gan iekšpolitikā – Kongresā un Baltajā namā –, gan arī ārpolitikā kā Valsts sekretārei, veidojot ASV ārpolitiku četrus gadus. Tieši tādēļ Republikāņi ir centušies Klintoni nomelnot jau gadiem. Pēdējos gados Klintone ir pavadījusi neskaitāmas stundas dažādās komisijās, atskaitoties par diviem grēkiem, kurus Republikāņi viņai piedēvē: bijusī ASV Valsts sekretāre Klintone tiek vainota četru amerikāņu nāvē uzbrukumā ASV konsulātam Bengāzī, Lībijā, kā arī kritiķi Klintoni apsūdz par privātu epastu serveru izmantošanu darbā ar klasificētu informāciju.
Republikāņi ignorē to, ka iepriekšējie Valsts sekretāri no Republikāņu partijas, Kolins Pauels un Kondolīza Raisa, arī izmantoja privātus, nedrošus epastu serverus, tieši tāpat kā Klintone. Republikāņiem nav svarīgi, ka abu iepriekšējo Valsts sekretāru darbības laikā ir gājuši bojā 87 ASV vēstniecību un konsulātu darbinieki. Dažādās ASV valsts iestādes, kuras ir iesaistījušās šo abu apsūdzību izmeklēšanā, ir nonākušas pie viena secinājuma: nekādi likumi nav pārkāpti, Klintone ir nevainīga. Tomēr tas nav traucējis Republikāņus maksimāli izmantot abus gadījumus un citus, pat safabricētus stāstus, lai nomelnotu Klintoni, pētnieks atgādina. Viņš uzskata, ka turpretim
Tramps ir viens no sliktākajiem ASV prezidenta amata kandidātiem pēdējos gadu desmitos.
«Tramps ir rasists un seksists. Viņš sauc imigrantus no Meksikas par izvarotājiem, aprakstījis afroamerikāņus kā dzīvojošus nabadzībā, bez darba. Tramps neskaitāmas reizes ir publiski kritizējis sievietes par viņu ārējo izskatu un ir paziņojis, ka aizliegs abortus. Piemēram, meksikāņu izcelsmes titula Mis Visums ieguvēju Tramps atļāvās nosaukt par «Mis mājsaimnieci, Mis cūciņu». Šādi izteikumi no potenciāla ASV prezidenta mutes ir nepieņemami,» Hiršs kritizē.
Viņš turpina: «Tramps ir negodīgs biznesmenis.
Tramps ir atzinis, ka viņš esot gudrs, jo ir spējis gadiem izvairīties no ASV federālo nodokļu maksāšanas.
Neskaitāmi Trampa biznesa partneri ir apsūdzējuši viņu rēķinu nemaksāšanā. Savas dzīves laikā Tramps ir bijis iesaistīts vairāk nekā 3000 tiesas procesos. Patlaban divi skaļākie pret viņu vērstie tiesas procesi ir par bērna izvarošanu un reketu. Tramps ir paziņojis, ka nepārdos savus uzņēmumus, ja kļūs par ASV prezidentu, un tādējādi viņš atradīsies milzīgā interešu konfliktā, ieņemot prezidenta amatu.
Tramps ir vienkārši bezatbildīgs savos izteikumos. Tramps ir izteicies: lai sodītu un atturētu teroristus no uzbrukumiem, ir jānogalina viņu ģimenes un ir jāatjauno teroristu spīdzināšana, lejot ūdeni uz sejas (waterboarding), jo «viņi to ir pelnījuši». Šie abi Trampa piedāvājumi ir kara noziegumi. Tramps ir kritizējis arī ASV veterānus. Senatoru Džonu Makkeinu, jo viņš ir kritis gūstā Vjetnamā, kā arī musulmaņu ģimeni, kuras dēls krita Irākas karā. Tramps aizvainoja veterānus, melojot, ka ir ziedojis miljonu ASV dolāru veterānu organizācijām, kaut patiesībā to nebija darījis.
Ar saviem neapdomīgajiem izteikumiem Tramps ir vājinājis ASV starptautisko pozīciju un ir aizvainojis gan savus kritiķus, gan savus atbalstītājus.
Šie ir tikai daži no Donalda Trampa izteikumiem, izdarībām un meliem. Dažādas faktu pārbaudīšanas mājas lapas un organizācijas ir izvērtējušas prezidenta kandidātu izteikumus, un Klintones izteikumi ir bijuši vieni no visprecīzākajiem, faktiem atbilstošākajiem. Tramps turpretī ir melojis, sagrozījis faktus un mainījis savas nostājas vairāk nekā jebkurš cits ASV prezidenta amata kandidāts šajās vēlēšanās.»
Kāda varētu būt abu kandidātu ārpolitika pret Krieviju un mūsu reģionu?
Pētnieks vērtē, ka Klintonei ir bijusi pieredze diplomātisko attiecību veidošanā un sarunās ar Putinu. Viņa raugās uz Krieviju bez ilūzijām, ļoti līdzīgi kā mēs Baltijas valstīs. Krievijas iegrožošana un atturēšana ir viens no viņas ārpolitikas platformas centrālajiem punktiem, jo
Klintoni uztrauc Krievijas centieni sašķelt, vājināt NATO un Eiropas Savienību
un līdz ar to mēģinājumi palielināt Krievijas ietekmi kaimiņvalstīs. Klintone kritizē Baraka Obamas ārpolitiku pret Krieviju kā pārāk vāju un pielaidīgu. Tā kā šis ir bijis viņas vēlēšanu kampaņas centrāls elements, pēc vēlēšanām diezgan droši varam gaidīt jaunas vēsmas un pieejas ASV centienos iegrožot Krieviju un atbalstīt ASV NATO austrumu flanga sabiedrotos.
Tramps savos izteikumos ir pret Krieviju vislabvēlīgāk noskaņotais ASV prezidenta amata kandidāts kopš Aukstā kara sākuma.
«Tramps ir slavinājis Putinu kā labu līderi un atkārtoti izteicis vēlmi sadarboties ar Krieviju. Tramps panāca punkta par letāla bruņojuma piegādēm Ukrainai izslēgšanu no Republikāņu partijas platformas. Vēl vairāk, Tramps lasa vai kā minimums viņa padomnieki iegūst informāciju no Krievijas propagandas kanāla Sputņik. Tramps ir atsaucies uz informāciju par Wikileaks, kas parādījusies tikai šajā avotā, un bieži vien ir paudis Krievijai ļoti labvēlīgus uzskatus. Tramps ir raksturojis Krievijas invāziju Krimā kā «gudru» rīcību un ir teicis, ka «apsvērs» iespēju atzīt Krimu par Krievijas daļu. Viņš arī izteicās, ka nav skaidri zināms, vai Krievija ir vainīga pie Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanas Ukrainā. Lūgts precizēt, viņš teica, ka, «iespējams», tā ir bijusi Krievija, bet mēs nekad droši to nezināsim. Tramps jūlijā atklāti aicināja Krieviju uzlauzt Klintones epastus un patlaban atsakās atzīt, ka Krievija ir bijusi aiz Demokrātu partijas epastu nopludināšanas. Tramps ir Krievijas noderīgais idiots ASV vēlēšanās,» Hiršs uzskata.
Viņš arī norāda, ka Trampa izteikumi par NATO arī ir cēlonis pamatotam satraukumam ASV sabiedroto vidū, tostarp Baltijas valstīs. Par NATO Tramps domā nevis stratēģiski, bet kā par biznesu. NATO sabiedrotie nemaksā pietiekoši, ASV maksā pārāk daudz par citu drošību, tādēļ
Tramps nedos viennozīmīgas drošības garantijas valstīm, kuras nav gatavas pietiekoši ieguldīt savā drošībā.
Šādi izteikumi palielina nedrošību ASV sabiedroto vidū un var iedrošināt ASV pretiniekus pārbaudīt ASV drošības garantiju ticamību, tādējādi padarot pasauli tikai nedrošāku. No ekonomikas skatu punkta šādi Trampa izteikumi varbūt ir loģiski, bet stratēģiski tie vājina NATO. Vašingtonas līguma 5. panta spēks slēpjas viennozīmīgās drošības garantijās visiem sabiedrotajiem militāra uzbrukuma gadījumā. Tramps grauj NATO alianses pamatus, sakot, ka lems katrā gadījumā, vai palīdzēt, un uzstādot kritērijus, kuros gadījumos palīdzēs sabiedrotajiem. Tas viss tikai spēlē par labu Krievijai.
Hiršs vērš uzmanību - lai gan Federālais izmeklēšanas birojs speciālā izmeklēšanā nav atradis nekādus tiešus kontaktus starp Trampa kampaņu un Kremli, Trampa padomnieku vidū ir vairāki Kremlim labvēlīgi cilvēki. Bijušais Trampa kampaņas vadītājs Pauls Manforts vadīja Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča vēlēšanu kampaņas un, visdrīzākais, par to nelegāli ir saņēmis vairākus miljonus no Ukrainas valsts budžeta.
Atvaļināts ģenerālis Maikls Flins 2015. gadā sēdēja Russia Today 10 gadu jubilejas pasākumā blakus Putinam. Trampa ārpolitikas padomnieks Kārters Peidžs ir strādājis Maskavā, un viņam ir sakari ar Putina padomniekiem. Patlaban pret Peidžu ir sākts izmeklēšanas process par to, ka viņš esot devis solījumu augstu stāvošām Kremļa amatpersonām, ka tiks atceltas pret Krieviju vērstās ASV sankcijas. Pēc uzvaras vēlēšanās ASV prezidents ieceļ savus cilvēkus vairāk nekā 1000 vadošās ASV valsts pārvaldes pozīcijās, un
ļoti iespējams, ka Trampa uzvaras gadījumā šie cilvēki, kuriem simpatizē Kremlis, spētu ietekmēt ASV ārpolitiku turpmākajos gados.
Krievija ir centusies ietekmēt ASV vēlēšanu rezultātu. Kādēļ Krievijas politiķi, mediji un specdienesti atklāti atbalsta Trampu, bet kritizē Klintoni?
Hiršs atgādina, ka Krievija atklāti ir nostājusies Donalda Trampa pusē šajās vēlēšanās. Krievijas līderi un mediji ne tikai slavina Trampu un baida ar kodolkaru (Vladimirs Žirinovskis) Klintones ievēlēšanas gadījumā. Krievija arī aktīvi cenšas ietekmēt ASV vēlēšanu rezultātu. Krievijas specdienesti uzlauza un vasarā nopludināja Demokrātu Nacionālās komitejas iekšējo epastu saraksti. Krievija uzlauza un 7.oktobrī nodeva WikiLeaks rokās Klintones epastu sarakstes. Jau patlaban vairāk nekā 20 ASV štatos ir notikuši no Krievijas nākuši uzbrukumi elektroniskajām vēlēšanu sistēmām. Vairāki ASV Kongresa izlūkošanas komitejas locekļi jau septembrī paziņoja:
«Mēs esam secinājuši, ka Krievijas izlūkošanas aģentūras veic nopietnu un koncentrētus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas.
[..] Mēs uzskatām, ka pavēles Krievijas izlūkošanas dienestiem veikt šādas darbības var nākt tikai no pašiem augstākajiem Krievijas valsts pārvaldes līmeņiem.»
Daļēji apstākļu sakritības rezultātā, daļēji paša Trampa dēļ šie Krievijas centieni ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu nav bijuši īpaši sekmīgi. Dienā, kad Krievija caur WikiLeaks nopludināja Klintones epastus, ASV mediju rokās nonāca arī bēdīgi slavenais videoieraksts, kurā Donalds Tramps lielās, kā viņš seksuāli uzmācies sievietēm. Republikāņu partijas vadībai, kuri aizstāv tradicionālās un ģimenes vērtības, šis bija pēdējais piliens, un partijas elite sāka no Trampa novērsties. Visi ASV mediji pievērsās Trampa kampaņas sabrukumam, un līdz ar to Krievijas cerētais skandāls, kurš diskreditētu Klintoni, neizvērsās. Arī centieni uzlauzt ASV elektronisko vēlēšanu sistēmu nav bijuši pārāk veiksmīgi. Tomēr, lai gan ASV Valsts drošības departaments un Nacionālās izlūkošanas direktors ir apliecinājuši, ka elektroniskā vēlēšanu sistēma ir stabila un to nevar ietekmēt, šie
Krievijas centieni uzlauzt vēlēšanu sistēmu var graut ASV sabiedrības ticību vēlēšanu rezultātiem
un ļauj Krievijas propagandai apgalvot, ka ASV nav īsti demokrātiska, tādējādi palīdzēt Krievijai diskreditēt ASV lomu pasaulē.
Pētnieks norāda, ka demokrātu epastu nopludināšana ļāva Trampam un Krievijai apsūdzēt Klintoni vēlēšanu manipulēšanā un demokrātijas graušanā, kaut realitātē ASV vēlēšanu sistēmā tikpat kā nekad nav un arī tagad nav konstatēti krāpniecības gadījumi. Krievija cenšas attēlot saviem iedzīvotājiem un visiem, kuri klausās Krievijas propagandu, ka ASV ir tikpat korumpēta, tikpat haotiska un pagrimusi valsts kā Krievija. Krievijas sapnis būtu sašķelt un polarizēt ASV sabiedrību, ar cerību, ka ASV pēc vēlēšanām sāktos protesti. Pat ja Tramps neuzvar vēlēšanās, Krievija vēlētos redzēt ASV ar sašķeltu sabiedrību un Klintoni, kurai prezidentūra būtu jāsāk ar skandālu par vēlēšanu neleģitimitāti. Tas vājinātu Klintones pozīciju iekšpolitiski, un līdz ar to, iespējams, viņa nevarētu īstenot izlēmīgu ārpolitiku pret Krieviju.
Ja jau Krievija cenšas un spēj šādā mērā ietekmēt ASV vēlēšanas, jājautā, cik daudz Krievija ir ietekmējusi politiskos procesus un vēlēšanas līdz šim Latvijā?
Donalds Tramps ir atteicies garantēt, ka viņš atzīs ASV vēlēšanu rezultātu gadījumā, ja viņš zaudēs. Kādas varētu būt sekas šādai rīcībai?
Kopš pēc debatēm un viņa seksuālo uzbrukumu skandāla nokritās Trampa reitingi, Tramps ir ieņēmis pozīciju, ka pret viņu ir vērsta kaut kāda nekonkrēta liberālo mediju un banku sazvērestība, ka vēlēšanās var notikt krāpniecība un uzvara var tikt viņam nozagta. Pastāv risks, ka Tramps neatzīs demokrātisku vēlēšanu rezultātu zaudējuma gadījumā.
Trampa kritikai par ASV vēlēšanu sistēmu un sazvērestības teorijām nav nekāda pamata.
Ja viņš zaudēs, viņš zaudēs savu skandalozo izteikumu un darbību dēļ, nevis kāda cita vainas dēļ. Tomēr atteikšanās viennozīmīgi atzīt vēlēšanu rezultātus ir bezprecedenta gadījums ASV vēsturē, speciālists atgādina.
Viņš saka, ka tradīcijas un attieksme pret dažādām ASV demokrātijas institūcijām, it īpaši mierīga varas nomaiņa pēc vēlēšanām, ir tieši tas, kas ASV demokrātiju padara tik spēcīgu. Pēc katrām vēlēšanām ASV ir ierasts, ka sakautais oponents novēl veiksmi jaunievēlētajam prezidentam un savā runā cenšas saliedēt sabiedrību zem jaunā prezidenta, lai cik sīva ir bijusi pirmsvēlēšanu cīņa. Tramps to, ļoti iespējams, nav gatavs darīt, jo viņš psiholoģiski nespēj atzīt zaudējumu.
Trampa izteikumi, ka viņš neatzīs vēlēšanu rezultātu un ka pēc vēlēšanām viņš ieliks Klintoni cietumā, vairāk atgādina vēlēšanas valstī ar vāju demokrātiju un autoritāras valstis.
Jau iepriekš viņš centās diskreditēt pirmo ASV afroamerikāņu prezidentu Baraku Obamu, apsūdzot viņu, ka viņš nav dzimis ASV. Vēl vairāk, viņš atkārtoti ir solījis deportēt imigrantus, nosaucis musulmaņus par teroristiem un draudu. Tā ir klasiska autoritāru līderu taktika: atrast ārējus vai iekšējus ienaidniekus, ap kuriem saliedēt atbalstu savam režīmam. Šāda retorika ir unikāla priekš ASV un mazina ASV kā demokrātijas un brīvības bākuguns tēlu pasaulē.
Šajās vēlēšanās dzirdētie autoritārie un nacionālistiskie sentimenti nav nekas jauns ASV. Tramps nav unikāls izņēmuma gadījums. Tie sākās ar Sāru Peilinu un tā sauktās Tējas partijas kustības izveidošanos ASV. Tējas partija pārstāv viskonservatīvāk un nacionālāk noskaņoto Republikāņu partijas galu un pēdējos gados ir ieguvusi arvien vairāk vietu Kongresā un līdz ar to ietekmi Republikāņu partijā.
Pastāv risks, ka autoritāru valstu līderu cienīgā retorika un Trampam līdzīgi argumenti par NATO ASV politikā kļūs tikai skaļāki.
Tie grauj un diskreditē ASV kā brīvās pasaules līdera, demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvja tēlu. Tie apdraud un vājina Rietumu liberālo demokrātiju, un tieši to vēlas Putins, pētnieks rezumēja.
