Pirmās divas vietas Latvijas «Pelnošāko uzņēmēju TOP 10» pārliecinoši ieņem ASV pilsonis Martins Džons Talijs (Martin John Tully) un Latvijas pilsonis Arnis Riekstiņš, kuri ir līdzīpašnieki vienādās daļās IT uzņēmumā SIA «Mikrotīkls». Kapitālsabiedrība nodarbojas ar maršrutētāju un iekārtu komplektu eksportu bezvadu tīklu uzstādīšanai jebkurā pasaules malā. Savulaik Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā konkursā «Eksporta un inovācijas balva 2012» Talija un Riekstiņa lolojums «Mikrotīkls» ieguva Latvijas eksporta čempiona titulu.

Abu «Mikrotīkla» līdzīpašnieku peļņa Firmas.lv datubāzē redzama pirmajā īpašnieku struktūras līmenī, tas ir, uzņēmuma īpašniekiem nav sazarots uzņēmumu tīkls, akciju sabiedrības vai ofšoru kompānijas, kas traucē atklāt patiesā labuma guvējus: Riekstiņš un Talijs katrs pērn nopelnījis € 30 683 322, pateicoties tieši «Mikrotīkla» veiksmīgajai darbībai.

Pavisam cita aina ir bronzas medaļas ieguvēja - būvniecības giganta Gunta Rāvja saimniecībā.

Guntis Rāvis ir vairāk nekā pussimts uzņēmumu īpašnieks un amatpersona 56 (!) kapitālsabiedrību valdēs. Šis fakts liek šaubīties par efektīvu ieguldījumu pārvaldību, bet Rāvim acīmredzot izdodas. Aplūkojot Rāvim pilnībā vai daļēji piederošo kapitālsabiedrību īpašnieku struktūru, nevar viennozīmīgi apgalvot, ka miljonārs Guntis Rāvis ir īpaši piesardzīgs uzņēmējs, kurš savu mantību sadalījis daudzos desmitos kapitālsabiedrību, lai diversificētu riskus. Tāpat nevar apgalvot, ka Rāvja uzņēmumu sarežģīti veidotā un sazarotā īpašnieku struktūra veidota pretlikumīgu darbību slēpšanai. Pētot Gunta Rāvja kapitālsabiedrību līdzīpašniekus, kas ir gan fiziskas, gan juridiskas personas, rodas sajūta, ka pieredzējušā uzņēmēja mērķis ir biznesa partneru-līdzīpašnieku vārdu ietīšana daudzlīmeņu īpašnieku struktūrā, lai tie nebūtu viegli atšifrējami. Bet varbūt viss ir vienkāršāk - veci ieradumi mirst grūti, lai gan pagājuši vairāk nekā 10 gadi, kopš Gunta Rāvja uzņēmumi pārnāca «legālajā» biznesā no ofšoriem?

Firmas.lv datubāzē identificējamas vienpadsmit Guntim Rāvim piederošas kapitālsabiedrības, kas viņam kā fiziskai personai pērn nesušas tikai peļņu: Aģentūra DK, Dzintaru parks, ENERGO HOLDINGS, holdinga kompānija GRF, GRIF 1, GRIF 17, GRIF 23, LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS, SKONTO BŪVE, SKONTO PREFAB, pilnsabiedrība BMGS S.

Visas būvnieka kapitālsabiedrības, kam nosaukumi sākas ar «GRIF» [un tādas SIA ir veseli 39 uzņēmumi], ir iekļautas Guntim Rāvim pilnībā piederošajā holdingkompānijā SIA «GRF». Šis ir vienīgais Rāvja uzņēmums, kura peļņa 2015.gadā redzama pirmajā īpašnieku struktūras līmenī Firmas.lv datubāzē. Pērn «GRF» savu īpašnieku iepriecināja ar € 10 502 565. Tiesa, lielāko daļu no pērn nopelnītajiem 24 933 294 eiro Guntis Rāvis guvis no uzņēmumiem, kas nav atrodami kapitālsabiedrību īpašnieku struktūras pirmajā līmenī. Šāda prakse nav pretlikumīga, kamēr vien šāda kapitālsabiedrību ķēde nenoslēdzas kā virtuāls aplis, piemēram, viena kapitālsabiedrība pilnībā pieder otrai, otrā – trešajai, bet trešā – pirmajai.

Desmit Rāvja uzņēmumu, kas to īpašniekam kā fiziskai personai pērn devuši 14,4 miljonu eiro peļņu, patiesais labuma guvējs redzams tikai otrajā, trešajā vai ceturtajā līmenī. Piemēram, flagmaņa SIA «Skonto Būve» peļņas daļa (pērn 5 723 660 eiro apmērā) redzama trešajā īpašnieku struktūras līmenī, tas ir, Rāvim pilnībā pieder uzņēmums «GRF», kuram pieder 100% kapitāldaļas uzņēmumā «GRIF 1», kas savukārt ir 95% «Skonto Būves» kapitāldaļu turētājs. Atlikušie 5% «Skonto Būves» kapitāldaļu pieder eksprezidenta Gunta Ulmaņa kancelejas vadītājam Ivaram Milleram.

Ceturtajā īpašnieku struktūras līmenī Rāvja «Skonto Būve» ir 47,5% daļu turētāja pilnsabiedrībā «BMGS S», kas pērn Rāvim deva peļņas daļu 535 020 eiro apmērā. Pilnsabiedrības «BMGS S» otrs dalībnieks ir akciju sabiedrība BMGS. Akciju sabiedrības (AS) Latvijā ir kā mazi ofšori, jo LR likumdošana tām neuzliek par pienākumu norādīt AS dalībniekus, tas ir, patiesā labuma guvējus jeb īpašniekus. AS BMGS gadījumā tas bija izdarāms, jo Firmas.lv datubāzē atrodams akciju sabiedrības akcionāru sapulces protokols (2016.g. 5.jūlijs), kurā redzami akciju sabiedrības patiesie labuma guvēji, starp kuriem ir: Viktors Para (27,53%), Dmitrijs Prokopčiks (25,29%) un SIA «Termināls» ar 33,51% daļu akciju sabiedrībā «BMGS». Uzņēmuma «Termināls» 97,06% daļu īpašnieki ir Viktors Para un viņa sieva Jeļena, kas ļauj saukt Viktoru Paru par vairākuma kapitāldaļu turētāju akciju sabiedrībā «BMGS». Viktora Paras «Terminālim» pieder 23,33% daļas kādā SIA «BPB Grupa», kas vienādās daļās pieder ietekmīgam juristam un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājam Aivaram Borovkovam (33,33%) kopā ar jau pieminēto Viktoru Paru (33,33%) un abu kopīgam uzņēmumam «BPB Grupa» (33,33%).

Būvnieka Gunta Rāvja uzņēmumi vai pilnsabiedrības regulāri piedalās un uzvar lielos valsts būvniecības iepirkumu konkursos, minēšu tikai dažus: Latvijas Nacionālā bibliotēka, bēdīgi slavenais Dienvidu tilts, arī Inčukalna gudrona dīku sanācijas projekts, ko Valsts vides dienests uzskata par neizdevušos sadarbību ar «Skonto būvi». Infrastruktūras attīstības projekts Krievu salā par 133 miljoniem eiro arī ir noslēgts ar Rāvim daļēji piederošo SIA «BMGS S». Tāpat arī Rīgas Pils atjaunošanas projekts par 28 miljoniem eiro bija uzticēts pilnsabiedrībai «SBRE» (Rāvja «Skonto būve» un traģiski slavenā Pauniņa/Putniņa «Re&Re» kopprojekts). Prezidents Raimonds Vējonis ir lepns par uzfrišināto Latvijas simbolu, kaut arī kriminālprocess par Rīgas pils ugunsgrēkā vainīgajiem un civilprocess pret «SBRE» ne tuvu nav noslēdzies.

ABLV baņķieri

Būvniecības nozares milzim Guntim Rāvim, kura saimniecībā vēl atgriezīsimies, seko bankas ABLV līdzīpašnieks Oļegs Fiļs, kurš savu daļu kredītiestādes akcijas uzrauga caur pašam pilnībā piederošo SIA «OF Holding». Oļegs Fiļs kā privātpersona pērn nopelnījis €22 878 481 eiro. Baņķierim pieder daļas arī citos uzņēmumos, bet to īpašnieku struktūra (akciju sabiedrības un uzņēmumi ārvalstīs) liedz precīzi noteikt Oļega Fiļa kā fiziskas personas gūto peļņu 2015.gadā.

Oļegam Fiļam un Ernestam Bernim kopā pieder 86,25% ABLV balsstiesīgā pamatkapitāla. € 68,2 miljonus, kas ir absolūti lielākā daļa no pērn bankas nopelnītajiem € 69 miljoniem, ABLV nolēma izmaksāt dividendēs 2016.gada vasarā.

Piektajā vietā pelnošāko uzņēmēju sarakstā ierindojas otrs ABLV līdzīpašnieks Ernests Bernis, kurš kā fiziska persona pērn nopelnīja € 20 050 422 eiro. Spriežot pēc Firmas.lv datubāzē pieejamās informācijas, arī Bernim piederošās kredītiestādes akcijas tiek uzraudzītas caur pašam piederošo SIA «Cassandra Holding Company», sievai Nikai atvēlot 0,08% kapitāldaļu. Kasandras darbības nozares - operācijas ar vērtspapīriem un «citur neklasificētas finanšu pakalpojumu darbības», kā arī restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi jeb «ēdināšanas uzņēmumi».

Kredītiestāde ABLV ir lielākā banka Latvijā, kuras vārds ir vairākkārt minēts saistībā ar starptautiskām izmeklēšanām par vairāku Latvijas komercbanku finanšu pakalpojumu sniegšanu austrumu kaimiņvalstīs. Pavisam nesen - 2016.gada pavasarī FKTK konstatēja, ka ABLV banka iepriekšējos gados nav atbilstošā apjomā nodrošinājusi atsevišķu klientu darījumu ekonomiskās būtības un tiesiskā mērķa pārbaudi un dokumentēšanu. 2016.gada 26.maijā FKTK vienojās ar ABLV par soda naudu € 3,17 miljonu apmērā.

Sestajā pozīcijā «pelnošāko uzņēmēju topā» ir Latvijas azartspēļu smagsvars Jānis Zuzāns ar € 18 454 889. Jānim Zuzānam pilnībā piederošā SIA «FVR Invest» ir uzņēmuma «FOROMS» 100% daļu īpašniece, Zuzānam kā privātpersonai pērn nopelnot 9 186 363 eiro. Caur kapitālsabiedrību «FOROMS» Zuzānam pieder 40% kapitāldaļas azartspēļu SIA «Admirāļu klubs» un 100% SIA «SPINDERS» [norādītās darbības sfēras Firmas.lv datubāzē ir būvniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu]. Trešajā īpašnieku struktūras līmenī Zuzānam pieder arī 40% kapitāldaļas uzņēmumā «ALFOR», kas plašākai publikai varētu būt pazīstama kā azartspēļu tīkls «Fēnikss laimētava». Zuzāna peļņas daļa no SIA «ALFOR» darbības pērn ir € 5 275 012.

Garkāns, Garkanis, partneris Māris un viņa dēls Mārcis

Latvijas lielāko būvuzņēmēju jumta organizācijas «Būvniecības partnerība» vadītāja Baiba Fromane, kura darbu nebanku kreditētāju asociācijā nomainījusi uz būvniecības nozari, pašreizējo situāciju būvniecībā pielīdzina Latvijas ekonomikas visdziļākajam krīzes punktam, kāds tas bija 2008./2009. gadā. Tiesa, diez vai uzņēmēju gūtā neproporcionāli lielā peļņa pirmskrīzes gados var tikt pasniegta kā atskaites punkts 2016.gada krīzei būvniecības nozarē Latvijā, jo, pavisam vienkāršoti runājot, tas bija mājokļu tirdzniecības [būvniecība+bankas] spekulatīvi uzpūsts burbulis. Tāpat kā rietumvalstīs, arī Latvijā būvniecības nozares lielākie spēlētāji nav mainījušies, tādēļ nav liels pārsteigums, ka 2015.gada pelnošāko uzņēmēju sarakstā ir vairāk nekā viens būvuzņēmējs – Armands Garkāns pērn guva € 16 528 366 peļņu, bet viņa kompanjons Kaspars Garkanis nopelnīja € 14 823 754, ierindojot abus attiecīgi septītajā un astotajā vietā.

Tāpat kā Guntim Rāvim piederošās būvkompānijas, arī Garkaņa un Garkāna kapitālsabiedrības ir bieži valsts un pašvaldību iepirkumu uzvarētāji: kazarmu būve NATO militārajā bāzē Lielvārdē un Ādažos, vairāku pašvaldību pasūtījumi, Latvijas Nacionālā bibliotēka u.c. 2015.gada ziemā Garkāns un Rāvja uzņēmumi kā pilnsabiedrības «Skonto Būve, BMGS, ACB un Binders» dalībnieki pabeidza Valsts akciju sabiedrības «Latvijas Dzelzceļš» lielāko projektu atjaunotās Latvijas neatkarības laikā - otrā sliežu ceļa būvniecību posmā Skrīveri-Krustpils par vairāk nekā 100 miljoniem eiro.

Garkāns un Garkanis ir līdzīpašnieki divām lielām būvkompānijām Latvijā - abiem kopā pieder 50% SIA «Binders» un 100% SIA «Arčers». Tomēr lauvas tiesu abi uzņēmēji [kā privātpersonas] nopelnīja ar maz zināmas, abiem būvniekiem pilnībā piederošas pilnsabiedrības «Apvienība VAR» darbību, kas īpašniekiem pērn devusi 11 194 943 eiro lielu peļņu. Katram.

Otrajā uzņēmumu īpašnieku struktūras līmenī redzams, ka abiem pilnībā piederošā «Apvienība VAR» ir SIA «Arčers» vienīgais īpašnieks. SIA «Arčers» pērn apgrozīja 33 miljonus eiro un nesa 951 652 eiro peļņu katram «Arčera» patiesā labuma guvējam – K.Garkanim un A.Garkānam.

SIA «Binders» patiesie labuma guvēji Firmas.lv datubāzē arī ir atrodami otrajā īpašnieku struktūras līmenī, caur pilnsabiedrību «LC & B»: SIA «Binders» vienādās daļās pieder četrām fiziskām personām: jau pieminētie Kaspars Garkanis un Armands Garkāns, kā arī Alvis Tanbergs un Normunds Luste, kurš Tautas partijas zieda laikos bija iecelts augstos amatos [Privatizācijas aģentūrā un Valts nekustamo īpašumu valdē]. SIA «Binders» komercdarbība katrai no nosauktajām personām pērn devusi 1 339 638 eiro peļņu.

Armands Garkāns ir bijis arī profesionālās basketbola skolas «VEF Rīga» amatpersonas statusā no 2013. līdz 2015. gadam, redzams Firmas.lv datubāzē. Vienlaikus skolā darbojās arī par «Vienotības» kasieri savulaik dēvētais Edgars Jaunups, kurš vēl šobaltdien ir amatpersona «Basketbola klubā VEF Rīga», kurā cits būvuzņēmējs Māris Martinsons bija amatpersona no 2008. gada līdz pat 2016. gada 8. oktobrim.

Esam nonākuši līdz devītās vietas ieguvējam, kurš no tēva ir mantojis patiesā labuma guvēja statusu vairākos Gunta Rāvja un jau pieminēto Armanda Garkāna un Kaspara Garkaņa uzņēmumos: Guntim Rāvim pilnībā piederošā «GRF» ir vairākuma kapitāldaļu turētāja četros Rāvja uzņēmumos «GRIF 21», «GRIF 23», «GRIF 26», «GRIF 29», kur otrs dalībnieks ir miljonārs otrajā paaudzē – 23 gadus jaunais Mārcis Martinsons. Caur «GRIF» kompānijām Rāvim un Martinsonam jaunākajam ir kopīgas daļas arī SIA «ENERGO HOLDINGS», SIA «LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS», SIA «Dzintaru Parks».

2014.gadā pret Mārča tēvu Māri Martinsonu tika sākts kriminālprocess par Eiropas Savienības struktūrfondu naudas izkrāpšanu. Tajā pašā gadā Mārcis kļuva par lielas daļas tēva kompāniju vienīgo īpašnieku, kas ļāva viņu ierindot starp Aivara Lemberga, Andra Šķēles un Aināra Šlesera atvasēm kā veiksmīgāko jauno uzņēmēju 2014.gadā ar grandiozu peļņu - 30 miljoni eiro. Mārča Martinsona peļņa 2015.gadā ir sarukusi vairāk nekā trīs reizes - līdz 9 526 367 eiro.

Savukārt Mārča Martinsona no tēva pārmantotās biznesa attiecības ar Arčera īpašniekiem Garkānu un Garkani ir redzamas īpašnieku struktūras ceturtajā līmenī SIA «Vaiņodes krasti», kas vienādās daļās pieder SIA «NULE 4» un SIA «NM 2». Tikai fona informācijai: 10% no uzņēmuma «NM 2» pieder SIA «A. AriNO», kas pilnībā pieder Ainai Āriņai, kura savukārt ir Andra Amerika bijušās sievas Gintas Amerikas trikotāžas izstrādājumu ražotājkompānijas SIA «AMERI» amatpersona.

Tāpat kā būvnieks Guntis Rāvis, kurš nodarbināts 56 kapitālsabiedrību amatos, arī būvnieks Armands Garkāns strādā vairāk nekā trīsdesmit darba vietās - viņš ir amatpersona 31-ā un dalībnieks 36-ās kapitālsabiedrībās. Arī Garkānam ir vesela virkne uzņēmumu ar līdzīgiem nosaukumiem, kas sākas ar «NULE 1» un turpinās augošā secībā līdz pat «NULE 22».

Priekšstatam viena daudzlīmeņu īpašnieku struktūra, kas aizved pie citām daudzlīmeņu īpašnieku struktūrām

Kopš 2015.gada 7.decembra Armandam Garkānam (Arčers, Binders) pilnībā pieder SIA «NULE 5». Uzņēmums nevar lepoties ar miljonu apgrozījumu vai peļņu, tomēr «NULE 5» pilda konkrētu funkciju – tā ir 50% daļu turētāja SIA «Extron investments». Pārējie trīs šīs kapitālsabiedrības dalībnieki ir Mārcim Martinsonam pilnībā piederošā SIA «MM investīcijas» [22,5%] un SIA «IVN invest» [22,5%], kas pilnībā pieder nezināmam labuma guvējam Maltā. SIA «IVN Invest» amatpersona ir Jekaterina Kotova, kura nodarbināta vēl vismaz 13 kapitālsabiedrībās, kas ir saistītas gan ar Armandu Garkānu, gan ar tēvu un dēlu Martinsoniem, kā arī ar nebanku sektora aizdevējiem «4Finance» no 2012. gada 19.jūnija līdz 2013.gada 16.decembrim. (Kotovas kundze vairāk nekā 5 gadus (no 2010 gada 16.februāra līdz 2015.gada 6.oktobrim] bija daļu īpašniece «Rietumu Bankai» pilnībā piederošā metālizstrādājumu ražotājuzņēmumā «ESP EUROPEAN STEEL PRODUCTION», redzams Firmas.lv datubāzē.)

Atlikušie 5% «Extron investments» pieder firmai «MF Īpašumi», kuras vienīgā īpašniece ir kāda Santa Zeihmane. Pētot Garkāna «NULE 5» vēsturiskās amatpersonas un dalībniekus, paveras interesanta aina – šī pati Santa Zeihmane divu gadu garumā ir bijusi «NULE 5» uzņēmuma dalībniece (20% daļu īpašniece) un par tādu kļuva tieši 2013.gada 9.augustā - dienā, kad viņas tēvs Armands Zeihmanis kļuva par šā paša uzņēmuma «NULE 5» valdes locekli. Armands Zeihmanis ir bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieks. Zeihmanis kopā ar RD darbinieku Leonardu Teni un citām amatpersonām apsūdzēti «Daimler krimināllietā». Armanda Zeihmaņa meitas Santas uzņēmumam «MR Īpašumi» un Leonarda Teņa dēla Artūra firmai «Chenggong» katrai pieder 30% daļas uzņēmumā «Pilsētas Eko serviss», kas pērn strādāja ar 760 331 eiro peļņu. Savukārt kapitālsabiedrībai «Pilsētas Eko serviss» pieder 42% kapitāldaļas uzņēmumā «Daugavas LABĀ krasta uzturētājs», kas katru ziemu Rīgu atbrīvo no sniega. Uzņēmums par rīdziniekiem rūpējas jau daudzus gadus bez pārtraukuma un turpinās to darīt līdz pat 2019.gadam, pateicoties Rīgas Domes pērn noslēgtajam līgumam ~128 miljonu eiro apmērā. Pārējie divi «Daugavas LABĀ krasta uzturētāji» ir Mamedova ģimenes AS «Ceļu pārvalde» (41%) un SIA «Rīgas tilti» (17%), kā liecina Firmas.lv datubāzē pieejamā informācija.

Ievērības cienīga ir arī SIA «Daugavas KREISĀ krasta uzturētājs» daudzlīmeņu īpašnieku struktūra, kur atrodama Mamedovu ģimenes AS «Ceļu pārvalde» un SIA «Rīgas tilti». Tomēr šoreiz «Pilsētas Eko servisa» vietā ir kāda SIA «Roadeks», kuras īpašnieki ir divas fiziskas personas (kopā pieder 50%) un kāds uzņēmums ar īpaši daiļskanīgu nosaukumu - «Brīvais kalns». Kalna īpašnieki vienādās daļās ir divas juridiskas personas - «GRIF 4» un SIA «INPO 10». Pirmā uzņēmums pilnībā pieder Guntim Rāvim, bet «INPO 10» caur «privāto aktīvu pārvaldi» un «Sabiedrība privātiem ieguldījumiem» pilnībā pieder Andra Šķēles otrajai sievai Kristiānai Lībanei-Šķēlei (30%), Andra meitām Madarai Šķēlei-Dupatei (25%) un Anetei Šķēlei-Pētersonei (25%), kā arī Andra Šķēles finansista Harija Krongorna dzīvesbiedrei Ivetai Smilgai-Krongornei (10%) un Edgaram Šķenderim, kurš virknē Šķēles ģimenes uzņēmumu, kas reģistrēti Latvijā, ir amatpersona vai dalībnieks.

Secinājumi

Pētījuma «Pelnošākie uzņēmēji 2015» mērķis ir sniegt ieskatu Latvijas uzņēmējdarbības vidē, galveno akcentu liekot tieši uz būvniecības nozari. Šis pētījums nesniedz precīzas atbildes, tomēr norāda uz vairākām problēmām, kādēļ ne tikai būvniecībā, bet arī savstarpēji it kā nesaistītās uzņēmējdarbības nozarēs Latvijā ir akūts konkurences trūkums un kādēļ ārvalstu uzņēmēju interese investēt mūsu valstī ir pavisam apsīkusi.

Būvniecība ir nozare ar visaugstāko ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā. Līdzīga situācija ir arī Skandināvijas valstīs, kuras pieņemts uzskatīt par paraugu tiesiskai un pārtikušai demokrātijai. Rīgas Ekonomikas augstskolas šogad veiktais pētījums liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijas būvniecības nozarē ir 40-50%, kas ir ievērojami vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Tādēļ jo cēlāk izskatās Latvijas lielāko būvnieku 2016.gada vasarā parakstītais sadarbības memorands ar valdības vadītāju Māri Kučinski par «apņemšanos mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības nozarē». Apņēmīgo parakstītāju vidū ir Latvijas lielākās būvkompānijas Skonto Būve, BMGS, Binders, Arčers, ACB, Re&Re, kas vienlaikus ir arī starp varas partiju lielākajiem ziedotājiem un likumsakarīgi – arī starp valsts un pašvaldību vērienīgāko iepirkumu uzvarētājiem. Premjera iniciatīva patiešām ir cēla, tomēr šo «memorandu» nevar skatīt šķirti no politiskajiem procesiem mūsu valstī, tas ir, fundamentālām pārbīdēm uz Latvijas politiskās skatuves, kopš partija «Vienotība» ir zaudējusi būtisku daļu savas politiskās ietekmes. Tādēļ šis «sadarbības memorands» drīzāk jāskata kā premjera partijas ZZS «sadarbības» bruģēšana ar pelnošākajiem būvniekiem, lai partija būtu finansiāli gatava startam pašvaldību vēlēšanās 2017.gada 3.jūnijā. Un īpaši Saeimas vēlēšanās 2018.gada rudenī, Latvijas simtgades jubilejā. Protams, būvniecības nozares spēlētāju ziedojumi politiskajām partijām nav par velti, jo «sadarbībai» ir jābūt abpusēji izdevīgai. Īpaši tad, ja ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu īstenotie valsts un pašvaldību pasūtījumi veido ~70% no būvniecības kopējiem apjomiem Latvijā, kā tas bija pērn.

Latvijas lielās būvkompānijas regulāri ziedo ne tikai varas partijām, cenšoties paredzēt vai dažreiz pat uzminēt, kura no partijām iegūs lielāku ietekmi Saeimā, valdībā un Latvijas turīgākajās pašvaldībās, kas dotu lielāku šansi uzvarēt vērtīgos valsts/pašvaldības iepirkumos. Guntis Rāvis pat iesaistījās Andra Šķēles kārtējā politbiznesa projektā «Par labu Latviju». Un, lai arī formāli PLL pārstāja darboties līdz ar Saeimas atlaišanu, nekas īsti nav mainījies.

Latvijā nav tiešā demokrātija kā Šveicē, kur par katru sabiedrībai svarīgu jautājumu tiek rīkots referendums. Tādēļ lielākā atbildība par esošo situāciju īpaši būvniecības nozarē gulst uz Latvijas politiķiem – gan tiem «Vienotības» vīriem un sievām, kas zaudējuši saikni ar realitāti, gan politiskajam hameleonam ZZS, kas nesteidzoties, bet pamatīgi gatavojas savam uznācienam 2018.gadā.

Korupcija kā alkatība nav visvarens ietekmes instruments. Tā ir smadzeņu kvalitatīvās masas nepietiekamība jeb nekompetence un paviršība, kas iet roku rokā ar absurdiem vai nepareiziem lēmumiem. Bet tas nedrīkst būt iemesls apātijai, jo ir neizdevīgi būt vienaldzīgam!