FM: Risku ES līdzfinansējuma saņemšanai Krievu salas projektā rada ogļu kravu apjoma samazināšanās

Brīvostas infrastruktūras objekts Krievu salā, kur izbūvētas beramkravu pārkraušanas piestātnes

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Risku Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai Krievu salas projektā rada ogļu kravu apjoma samazināšanās, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

(Pievienota 8.-11.rindkopa.)

Arī Eiropas Komisija (EK) jau šovasar vērsa uzmanību uz ogļu kravu apjoma samazināšanos un aicināja Latvijas iestādes vērtēt, kā šo jautājumu risināt.

Kopumā EK Krievu salas projektu izvērtēs 2019.gada marta beigās, un tad arī būs zināms, vai projekts sasniedzis mērķus un ES līdzfinansējums tiek piešķirts pilnā apjomā.

FM norāda, ka tad, ja EK nolems šim projektam piemērot finanšu korekciju, var nākties daļu no saņemtā finansējuma atmaksāt. Tomēr, kā uzsvēra FM pārstāvji, EK savā izvērtējumā ņems vērā arī to, vai kravu apjoma kritumu ir radījusi finansējuma saņēmēju neizdarība vai arī to ir ietekmējuši ģeopolitiskie un tirgus situācijas radītie faktori.

FM turpinās konsultācijas ar EK ekspertiem, lai būtu skaidrs rīcības plāns, pie kādiem apstākļiem rodas projekta finanšu korekcijas riski.

FM un Satiksmes ministrija (SM) novembrī plāno rīkot sanāksmi, kurā apspriedīs gan kravu apjomu izmaiņas, gan pasākumus, kā atrast alternatīvas kravas, lai novērstu riskus Krievu salas projektam. Jau patlaban notiek sarunas ar Baltkrieviju par potenciālu kravu piesaisti.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma, ka FM un SM līdz 15.decembrim jāinformē komisija par šīs sanāksmes rezultātiem.

Valsts kontrole norāda, ka ogļu kravu samazināšanās nav vienīgais risks. Būtisks trūkums, kas var radīt ES līdzfinansējuma atmaksāšanas risku, ir neiekļaušanās projekta īstenošanas termiņos. Jau revīzijas laikā Valsts kontrole konstatēja būtiskas atkāpes no projekta īstenošanas termiņiem, kā arī kavējumi projekta īstenošanas termiņos konstatēti pēc revīzijas. Pēc Valsts kontrolei iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka laikā pēc revīzijas pabeigšanas projekta īstenošana ir ieilgusi vismaz vēl par pusgadu.

Pie līdzfinansējuma zaudēšanas var novest arī kavēta Rīgas teritorijas jaunā plānojuma izstrāde - tam būtu jānotiek līdz 2018.gada beigām. Apstiprinot jauno plānojumu, varētu tikt likumīgi pamatotas projekta laikā veiktās izmaiņas pret sākotnējiem mērķiem attiecībā uz Andrejsalas un Eksportostas teritorijas izmantošanu ostas vajadzībām. Tomēr komisijas sēdē izskanēja bažas par Rīgas domes iespējām šo termiņu ievērot.

Bažas par ES līdzfinansējuma zaudēšanu rada arī EK vērtējums par projekta mērķu sasniegšanu, kas tiks sniegts 2019.gadā, jo līdz pat šim brīdim EK nav ne saskaņojusi, ne devusi skaidru atbildi, vai izmaiņas Rīgas teritorijas plānojumā, kas paredz daļas Andrejsalas un Eksportostas teritorijas saglabāšanu ostas vajadzībām, ietekmēs projekta mērķu sasniegšanu.

Šos punktus Valsts kontrole uzsvēra arī šodienas komisijas sēdē un aicina atbildīgās institūcijas ieviest Valsts kontroles ieteikumus, lai novērstu ES līdzfinansējuma atmaksas riskus.

Nākamgad divas stividorkompānijas - SIA «Strek» un SIA «Riga Coal Terminal» - plāno sākt savu termināļu būvniecību Krievu salā, lai tos varētu nodot ekspluatācijā līdz 2018.gada beigām, komisijas sēdē sacīja Krievu salas projekta vadītāja Sanita Kaire.

Kopumā abi stividori termināļu būvniecībā plāno ieguldīt 100 miljonus eiro privāto līdzekļu - «Strek» 30 miljonus eiro, bet «Riga Coal Terminal» 70 miljonus eiro.

Kaire skaidroja, ka, sākot projektu, «Riga Coal Terminal» plānoja 12 miljonu tonnu ogļu pārkraušanu gadā, taču patlaban ar līgumiem garantētais ogļu apjoms no Krievijas ir seši līdz astoņi miljoni tonnu gadā.

«Sākotnēji «Riga Coal Terminal» termināļa projekts bija projektēts lielākam apjomam un tam arī tika saņemta būvatļauja. Tagad terminālis jāpārprojektē mazākam apjomam un vēlreiz jāsaņem būvatļauja. Tas arī rada nelielu aizkavēšanos,» skaidroja Kaire.

Viņa piebilda, ka jau patlaban «Riga Coal Terminal» ar Rīgas brīvostas pārvaldi strādā pie būvniecības termiņu un apjomu saskaņošanas.

Rīgas brīvostas Attīstības pārvaldes vadītājs Viesturs Silenieks deputātus informēja, ka Krievu salas multifunkcionālais projekts ir piemērots jebkāda veida beramkravu pārkraušanai, līdz ar to pat gadījumā, ja bankrotē kāds no esošajiem stividoriem, kuru darbība paredzēta Krievu salā, nepastāv risks, ka Krievu sala netiek izmantota - par šo ostas teritoriju esot «milzīga interese arī no citu stividoru puses».

Kaire piebilda, ka Krievu salas multifunkcionālā projekta būvniecības laikā izdevies ietaupīt aptuveni 10 miljonus eiro, tostarp 1,4 miljonus eiro no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Tieši būvniecības līgumos ir ietaupīti 2,8 miljoni eiro.

Kā ziņots, Rīgas brīvostas pārvaldes projektam «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» joprojām ir iespēja nodrošināt sākotnējo mērķu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu līdz 2019.gada 31.martam un attiecīgi plānotā ES līdzfinansējuma saglabāšanu, teikts Ministru kabineta atbildes vēstulē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

Valdība atbildes vēstulē norāda, ka Krievu salas projektam jāsasniedz trīs mērķi. Pirmkārt, ostas konkurētspējas saglabāšana Baltijas jūras reģionā - jaunas un modernas ostas infrastruktūras izbūve Krievu salā, lai pārceltu beramkravu pārkraušanas operācijas un nodrošinātu iespēju Rīgas brīvostas infrastruktūras un aktivitāšu paplašināšanai nākotnē. Otrkārt, vides degradācijas novēršana Andrejsalas un Eksportostas teritorijās - samazināts vides piesārņojums ar aptuveno diskontēto vērtību 22,22 miljoni eiro. Treškārt, Rīgas vēstures un kultūras centrs atbrīvots turpmākai pilsētvides attīstībai - atbrīvota Andrejostas un Eksportostas teritorija no kravu operācijām, pārceļot beramkravu pārkraušanas operācijas uz Krievu salu, bet ģenerālkravu operācijas uz citām Rīgas brīvostas teritorijām.

Būvdarbi projektā jau ir pilnībā pabeigti - izbūvētas četras piestātnes, veicot visus nepieciešamos un EK lēmumā ietvertos darbus, tostarp upes krasta nostiprināšanu, auto pievedceļu izbūvi, dzelzceļa tīkla izbūvi, komunikāciju izbūvi utt. Taču nav notikusi stividoru darbības pārcelšana no Rīgas vēsturiskā centra. Šis projekta mērķis tiks sasniegts līdz 2018.gada 31.decembrim, vismaz ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.martam.

Vides degradācijas novēršanas Andrejsalas un Eksportostas teritorijās reālo faktu varēs konstatēt tikai projekta beigās, t.i., kā plānots, līdz 2018.gada 31.decembrim, vismaz ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.martam.

Savukārt Valsts kontrole secinājusi, ka pastāv 100% ES fondu līdzfinansējuma korekcijas risks Krievu salas infrastruktūras projektam.

Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju par Rīgas brīvostas pārvaldes īstenoto projektu «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra», kurā secināts, ka netiks sasniegts sākotnēji izvirzītais un projekta pieteikumā uz ES finansējuma apgūšanu noteiktais mērķis, aģentūru LETA informēja Valsts kontroles pārstāve Zane Švāģere. Savukārt šāda situācija rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro.

Uz augšu