Pētījums: Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir nedaudz zem vidējā OECD līmeņa

Pētījumu veikusi OECD finanšu pratības ekspertu struktūra INFE jeb «International Network on Financial Education». Tajā iekļauti dati par 30 valstīm, no kurām 17 ir OECD dalībvalstis.

Nacionālajās aptaujās iegūtie rezultāti apkopoti trijās finanšu pratības kompetences kategorijās - finanšu zināšanas, uzvedība jeb praktiskā rīcība un attieksme pret finanšu lietām -, tā nosakot kopējo finanšu pratības līmeni katrā valstī. Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanas saņēmušas augstāko vērtējumu - virs OECD valstu vidējā kopvērtējuma, kas ir vienā grupā ar Nīderlandi, Igauniju, Somiju, Honkongu, Koreju, Austriju, Norvēģiju un Jaunzēlandi, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tomēr abās pārējās finanšu pratības kompetences kategorijās - praktiskajā rīcībā un attieksmē - Latvijas iedzīvotāju vērtējums ir būtiski zem vidējā OECD, līdz ar to kopumā vērtējums finanšu pratībai Latvijā ir 13,3, kas ir nedaudz zem OECD vidējā rādītāja 13,7. Kopējā vērtējumā Latvija atrodas līdzās tādām valstīm kā Lietuva (13,5), Nīderlande un Igaunija (13,4) un Lielbritānija (13,1).

OECD INFE rekomendācijā teikts: «Dažās OECD valstīs ar augstāko finanšu zināšanu līmeni, kā Latvijā un Igaunijā, ir salīdzinoši zemāks kopējais finanšu pratības līmenis praktiskās rīcības trūkumu dēļ. Šīm valstīm ir nepieciešams meklēt risinājumus finansiālās uzvedības maiņai, lai nostiprinātu iedzīvotāju finanšu pratību.»

FKTK pārstāve OECD INFE, Latvijas darba grupas vadītāja finanšu pratības stratēģijas ieviešanai Ieva Upleja skaidro, ka vislabāk Latvijas iedzīvotājiem veicies finanšu zināšanu uzkrāšanā, nevis reālajā rīcībā finanšu ilgtspējai. Regulārā datu analīzē FKTK speciālisti redz, ka nostiprinās un pieņemas spēkā iedzīvotāju finanšu pratība zināšanās par kopsakarībām finanšu jomā, jēdzienu izpratne. Taču praktiskā rīcība ir zināmā pretrunā ar finanšu pratību, kas tomēr ir kombinācija zināšanām, attieksmei un uzvedībai.

«Uzkrājumu veidošanā esam to valstu vidū, kurām ir zemākais vērtējums. Šajā pētījumā gan uzrādām arī pirmo pozīciju starp visām valstīm vienā no skatījumiem - mājsaimniecības, kurām ir plānveida budžets, -, un tas ir pārsteidzoši labi. Bet dīvainā kārtā tajā pašā laikā šīs mājsaimniecības ar skaidri definētu budžetu, salīdzinot ar citām valstīm, regulāri ir starp tām, kuras nespēj līdzsvarot izdevumus ar ienākumiem un, lai šo iztrūkumu novērstu, līdzekļus aizņemas,» norāda Upleja. Plānots šos jautājumus izprast, lai nodrošinātu nepieciešamās aktivitātes finanšu pratības veicināšanā.

Kopš 2014.gada FKTK ir OECD INFE finanšu pratības nacionālais koordinators Latvijā, nodrošinot arī Latvijas finanšu pratības aptauju norisi un iegūto datu iekļaušanu salīdzinošajos pētījumos. Pētījumam OECD/INFE «International Survey of Adult Financial Literacy Competencies» iesniegti Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības otrās aptaujas dati, kuru pēc FKTK pasūtījuma 2015.gada otrajā ceturksnī veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Aptauja veikta, balstoties OECD INFE metodoloģijā, un dati iegūti saskaņā ar OECD INFE bāzes anketu, lai nodrošinātu iespēju veikt minēto datu salīdzinošo analīzi. Aptaujāti 1019 respondenti vecumā no 18 līdz 79 gadiem tiešajās intervijās respondentu dzīvesvietās latviešu un krievu valodā.