Maksāt kārtības sargiem, ja vien tās nav soda naudas, parasti nav pieņemts. Ventspilī domā citādi. Te pašvaldības policija saņem desmitiem tūkstošus eiro no privātfirmām. Līgumos teikts, ka naudu maksā par likumpārkāpumu novēršanu uzņēmumu teritorijās. Ņemot naudu no privātpersonām, kārtības sargi pārkāpj likumu par policiju. Ventspils domē skaidro, ka šāda kārtība ir radusies vēsturiski, «vēl no reketa laikiem».
Ventspils ir viena no septiņdesmit septiņām pašvaldībām, kurai ir sava policija. Sabiedrisko kārtību te uztur 60 vīri un sievas formās. Dienests ir labi nodrošināts. Katru gadu ventspilniekiem policija izmaksā ap 1,8 miljoniem eiro. Ik gadus tuvu pie simt tūkstošiem eiro policija saņem arī no Ventspils firmām par privāto teritoriju pieskatīšanu. Līgums noslēgts ar vienpadsmit uzņēmumiem.
Līgums paredz, ka policijai jānovērš likumpārkāpumi uzņēmumu teritorijās. Taču tas kārtības sargiem ir jādara arī tad, ja līguma nav, jo to paredz likums. Nav skaidrs, par ko īsti policija saņem naudu. Piemēram, no akciju sabiedrības Baltijas ekspresis policija saņem astoņus tūkstošus eiro gadā, no Ventspils tirdzniecības ostas desmit, bet Ventbunkera 40 tūkstošus eiro.
Jānis Arājs, Ventspils pašvaldības policijas priekšnieks: «Jā, šie te līgumi tik tiešām ir, viņi nav saistīti ar apsardzi, bet viņi ir kā pakalpojuma līgums saistībā ar sabiedriskās kārtības un uzraudzības pakalpojumiem. Tas īsumā nozīmē to, ka mēs veicam patrulēšanu kā ikdienā, ko mums kā pamatuzdevumu ir devusi dome, veidojot pašvaldības policiju, un paralēli pieslēdzoties, pievēršot pastiprinātu uzmanību tām komercstruktūrām, viņas teritoriju uz viņas teritorijā notiekošo, attiecīgi līguma ietvaros. Un principā tas ir arī viss, ko mēs darām. Mūsu policisti nav ne vārtos, ne sargā kaut ko, neko, kas būtu saistīts ar apsardzi. Mēs veicam tikai uzraudzību, kas zināmā mērā ir pamatuzdevums pašvaldības policijai. Un to arī nosaka likums par policiju, ko mēs ļoti strikti ievērojam.»
Jautājums: Un tad sanāk, ja viņi nemaksātu, jūs neveiktu tos pienākumus?
Jānis Arājs: «Tik rūpīgi un atbilstoši to uzdevumiem, protams, droši vien, ka nē.»
Šobrīd policijai ir 11 šādi līgumi
Maksātāju skaits bijis lielāks, taču daudzi pārtraukuši darbību vai pārstājuši maksāt. Uzņēmumus neviens nespiežot slēgt līgumus, tas notiekot labprātīgi.
Aivars Lembergs, Ventspils pašvaldības vadītājs: «Man liekas, ka tas jau ir ļoti sen izveidojusies sadarbība. Tad, kad veidojās pašvaldības policija pašos pirmsākumos. Diez vai tajos laikos bija privātās apsardzes firmas. Tas vēl bija reketa laiks, man tā atmiņā, tā viņiem saglabājusies viņiem tāda sadarbība, bet detaļas, to risina municipālā policija pati.»
Jautājums: Vai nav tā, ka viņi izmanto pašvaldības doto resursu pakalpojumu sniegšanai privātiem komersantiem?
Aivars Lembergs: «Nē. Es domāju, ka ir otrādi. Tas mums ļauj ieekonomēt pašvaldības budžeta līdzekļus.»
Līdz šim uzņēmēji maksājuši policijai nekurnēdami. Turklāt visi, gan tie, kas Lembergu atbalsta, gan tie, kas tiesā sēž pretējā pusē.
Edgars Čeporjus, AS Ventbunkers valdes loceklis: «Līgums tiek slēgts uz vienu gadu. Tā tas ir noticis jau vairāk nekā 10 gadus. Pat padsmit gadus, mums katru gadu ir līgums ar pašvaldības policiju. Mēneša ciparu es jums nepateikšu, bet gadā tie ir ap 40 tūkstošiem eiro.»
Akciju sabiedrība Ventbunkers ir viens no lielākajiem ostas uzņēmumiem. Firmai ir savs apsardzes dienests, kas uzrauga 43 hektārus lielo teritoriju 24 stundas diennaktī.
Edgars Čeporjus, AS Ventbunkers valdes loceklis: «Esam sapratuši, ka priekš uzņēmuma, priekš a/s Ventbunkers tādas lielas jēgas no pašvaldības policijas pakalpojuma nav. Nu cita lieta, ka mēs ilgstošu laiku esam uzskatījuši, ka tā ir mūsu artava pilsētas drošības nodrošināšanai, saprotot, ka pašvaldības iestādēm ir sarežģīti piesaistīt līdzekļus, nu, tad mēs šādā veidā palīdzējām.»
Nākamgad uzņēmums policijai nemaksāšot. Uzņēmuma vadību neapmierina, kā pašvaldības policija tērē naudu. Nopirkti divi limuzīni, ko dienests neizmanto kārtības uzturēšanā, bet vizina domes ierēdņus.
Aivars Lembergs, Ventspils pašvaldības vadītājs: «Nu, kas tad tas par limuzīnu. Tā ir normāla mašīna. Ja katru otro dienu jābrauc uz Rīgu, tad vajag normālu mašīnu. Tas ir darba instruments, ja.»
Nekā personīga aptaujātie eksperti uzskata, ka policija nav rīkojusies likumīgi.
Likums Par policiju:
37. pants. Pašvaldības policijas un ostas policijas finansēšana un materiāltehniskā apgāde. Pašvaldības policija tiek finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kūtris atsaucas arī uz Valsts policijas pieredzi, kad tā pēc Valsts kontroles un apsardzes firmu spiediena 2011.gadā atteicās no apsardzes pakalpojumu sniegšanas. Dalība šajā biznesā bija pretrunā valsts pārvaldes iekārtas likumam.
Gunārs Kūtris, Saeimas deputāts, LU Juridiskās fakultātes lektors: «Ja pašvaldības policija īsteno sabiedrisko kārtību, publiski pieejamā teritorijā, viņi rūpējas par sabiedrisko kārtību. Par to viņi maksu ņemt nedrīkstētu. Ja viņi sniedz kādu pakalpojumu komersantiem, komercstruktūrai slēgtā teritorijā, praksē varētu būt tāds uzaicinājums, kaut kāda ārkārtas situācija, tas atkal ir pašvaldības policijas normāla funkcija.»