Banku analītiķi: Gada inflācija nākamajos mēnešos Latvijā saglabāsies tuvu 3% līmenim

20 eiro banknotes. Ilustratīvs attēls

FOTO: LEONHARD FOEGER / REUTERS

Latvijā nākamajos mēnešos gada inflācija saglabāsies tuvu 3% līmenim, prognozēja banku analītiķi, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

«Swedbank» ekonomiste Linda Vildava atzīmēja, ka jūnijs ir atnesis straujāko gada inflāciju šogad, proti, gada inflācijas temps sasniedzis 2,8%. «Turpmākajos mēnešos varam sagaidīt līdzīgu vai nedaudz straujāku inflāciju, proti, gada inflācijas tempi svārstīsies tuvu 3% atzīmei,» viņa prognozēja.

Vildava skaidroja, ka straujāku patēriņa cenu kāpumu jūnijā galvenokārt noteica ar transportu un ar mājokli saistītu preču un pakalpojumu cenu izaugsme. Transporta kategorijā paar vairāk nekā 4% auga degvielas cenas, kas palielinājās maija beigās un jūnija sākumā vērojamā naftas cenas kāpuma ietekmē. Tādējādi šogad jūnijā par degvielu bija jāmaksā par aptuveni 17% vairāk nekā pērn jūnijā. Savukārt mājokļa kategorijā auga ūdensapgādes un citu ar mājokli saistītu pakalpojumu cenas - mēneša laikā cenas palielinājās par nedaudz vairāk kā 3%, bet gada laikā - par vairāk nekā 6%, kas lielā mērā saistāms ar «Rīgas ūdens» ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu kāpumu, kas stājās spēkā 1.jūnijā.

«Ņemot vērā dažādus gada inflāciju paaugstinošos faktorus turpmākajos mēnešos, piemēram, ar naftas cenu saistītos, tas liek domāt, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt robežās starp 2,5% un 3%,» sacīja «Swedbank» ekonomiste.

Arī «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzīmēja, ka inflācijas temps, kā bija gaidāms, jūnijā paātrinājās.

Vienlaikus viņš norādīja, ka jūlijā un augustā Latvijā gada inflācija sasniegs šā gada kulmināciju, bet pēc tam pieauguma temps nedaudz kritīsies.

«Cenu pieaugums precēm turpināsies lēnāk nekā pakalpojumiem, ko stimulē straujais darba samaksas kāpums un aktīvais patēriņš. Šobrīd redzamākās pārmaiņas gada otrajā pusē sagaida gāzes un siltumenerģijas tarifus. Naftas cenas izmaiņas ir lielais nezināmais, kas var inflācijas tempus paātrināt. Jūtamāks iespaids inflācijā parādītos gada beigās un nākamgad. Ņemot vērā pērnā gada kāpumu, pārtikas cenu inflācija saglabājas mērena. Taču sagaidāms, ka sausums būs viens no faktoriem, kas atsevišķiem produktiem cenas palielinās. Neskatoties uz pašreizējām tendencēm, tā iedzīvotāju pirktspējai kaitēt nespēs un turpinās palielināties straujāk nekā inflācija,» klāstīja Gašpuitis.

Viņš arī minēja, ka gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam joprojām ir 2,7% apmērā.

Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka ierasti jūnijā cenu pieaugums Latvijā ir ļoti neliels - vidēji 0,2% iepriekšējos septiņos gados, bet šoreiz mēneša inflācija bija lielākā kopš 2008.gada, sasniedzot 0,6%. Tādējādi gada inflācija pieauga no 2,3% maijā līdz 2,8% jūnijā.

«Kā jau vienmēr, atsevišķu preču un pakalpojumu cenas aug, taču šajā mēnesī vēl pirms izpārdošanas sezonas kulminācijas jūlijā lejup sāka planēt apģērbu un apavu cenas. Tāpat lētāki kļūst svaigi augļi un dārzeņi. Tas viss notika arī šogad, taču patērētāju maciņos iedzēla aprīlī un maijā notikušā naftas cenu kāpuma sekas,» sacīja Strautiņš.

Viņš norādīja, ka jūnijā vairāk nekā divas trešdaļas visas mēneša inflācijas veidoja transporta izmaksu kāpums, tās arī bija atbildīgas par gandrīz trešdaļu gada inflācijas. «Tātad, ja izslēdzam degvielas faktoru, šā gada jūnijā inflācija bija šim mēnesim raksturīgā līmenī. Maijā benzīna cena Roterdamā eiro izteiksmē sasniedza augstāko punktu kopš 2014.gada jeb 647 eiro par tonnu. Līdz 20.jūnijam tā samazinājās, noslīdot zem 600 eiro. Jūnija beigās cena atkal kāpa, bet palika zem maija maksimuma, šobrīd tā svārstās ap 620 eiro. Mazās dienišķās biržas svārstības degvielas uzpildes stacijās nav redzamas; maija biržas notikumu sekas jau ir izpaudušās,» klāstīja Strautiņš.

Tāpat viņš prognozēja, ka jūlijā gada inflācija vēl pieaugs, visdrīzāk pārsniedzot 3%, bet augustā tā varētu samazināties, jo pērn augustā sezonālā deflācija bija ļoti vāja - cenas samazinājās tikai par 0,2%.

«Gada vidū ir pieaugusi tabakas produktu akcīze, bet citi iemesli inflācijas kāpumam tuvākajā laikā nav redzami. Runājot par nedaudz tālāku nākotni, pat pie labvēlīgām pasaules biržu līkņu konfigurācijām un mijiedarbībām inflācijas pazemināšanās būtiski zem pašreizējā līmeņa nav gaidāma. Algu kāpuma temps dažādos ceturkšņos stipri svārstās, taču kopējā tendence kopš 2011.gada ir paātrinājums. Latvijā ilgstoši bijusi zemāka inflācija nekā Baltijas kaimiņvalstīs, bet diez vai tas tā var turpināties mūžīgi. Pagaidām pakalpojumu cenu inflācija, kas pirmā varētu signalizēt par to, ka darbaspēka izmaksu kāpums jau plūst pāri malām, labi turas rāmjos - jūnijā pakalpojumu cenas bija par 3,3% augstākas nekā pirms gada. Tas ir pat mazāk nekā vidēji šogad un tikai par 0,1 procentpunktu vairāk nekā vidēji pērn,» sacīja Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 0,6%, bet gada inflācija - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2017.gada jūniju - pakāpusies līdz 2,8%. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā audzis par 2,4%.

Uz augšu