Lielbritānijas ekonomikas vājās perspektīvas nonivelēs jebkādu potenciālu darba algu pieaugumu britu strādniekiem gadījumā, ja valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) novestu pie imigrācijas samazināšanās, liecina pirmdien publicēts pētījums.
Brexit fiasko: britu strādnieki tomēr negūšot labumu no imigrācijas samazināšanās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Domnīcas «Resolution Foundation» veiktajā pētījumā konstatēts, ka imigrācijas samazināšanās nākotnē varētu pozitīvi ietekmēt dažu strādājošo britu ienākumus, tomēr viņi būs pakļauti «Brexit» (Lielbritānijas aiziešanas no ES) negatīvai ietekmei uz Lielbritānijas ekonomiku.
Apkopēji, apsardzes darbinieki un pārdevēji ir starp tiem, kuru ienākumi pēdējos gados samazinājušies imigrācijas dēļ.
Šiem strādājošajiem ienākumi līdz 2018.gadam varētu palielināties par 0,2% līdz 0,6%, ja imigrācija saruktu līdz dažiem desmitiem tūkstošu cilvēku gadā, ko bija solījis bijušais premjerministrs Deivids Kamerons.
Tomēr šāds darba algas pieaugums nepasargātu strādājošos no «Brexit» plašākām ekonomiskām sekām, brīdina šis pētījums.
Anglijas Banka šomēnes samazināja IKP (iekšzemes kopprodukta) pieauguma prognozi nākamajiem diviem gadiem, ņemot vērā gaidāmo «Brexit». Prognozētais IKP pieaugums par 2,3% 2017. un 2018.gadā tika samazināts līdz 0,8% 2017.gadā un 1,8% 2018.gadā.
«Tie, kas gaida algu palielināšanos saistībā ar migrācijas kritumu pēc «Brexit», domājams, būs vīlušies. Jebkuru šādu pieaugumu samazinās zaudējumi, kurus izraisīja ekonomikas [pieauguma] palēnināšanās pēc [»Brexit«] referenduma,» sacīja «Resolution Foundation» politikas analītiķis Stīvens Klārks.
Imigrācija bija svarīgs jautājums 23.jūnija referendumā, kurā tika nobalsots par Lielbritānijas izstāšanos no ES.
«Resolution Foundation» paziņoja, ka imigrācijas palielināšanās pēdējos 10 gados nav ietekmējusi britu strādājošo algas kopumā. Domnīca brīdināja, ka migrācijas samazināšanās varētu kļūt par izaicinājumu pārtikas un apģērbu ražotājiem, kā arī sadzīves pakalpojumu sniedzējiem, kas vairāk atkarīgi no ārzemju darbaspēka.
Premjerministre Terēza Meja, kas pēc referenduma nomainīja šajā amatā Kameronu, ir solījusi garantēt pašlaik Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesības. Viņa gan sacīja, ka šis solījums ir atkarīgs no tā, vai tiks garantētas citās ES valstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesības pēc valsts izstāšanās no ES, kas gaidāma ne ātrāk par 2019.gadu.