Mūsdienās viesmīlības jomā īpaša nozīme tiek piešķirta gastronomijai - ēdiens kļūst par daļu no piedzīvojuma, un līdz ar to, protams, būtiska ir ēdiena un tā pasniegšanas kvalitāte. Gastronomija ir virziens, kurā var attīstīt gan viesu namu, gan reģionālo ēdināšanas uzņēmumu piedāvājumu, to pilnveidojot atbilstoši mūsdienu tendencēm, lai ēdiens patiesi kļūst par klientu garšas piedzīvojumu.
Par pieprasījumu pēc tūrisma vietām un darbaspēka nozarē nav pamata satraukties.
Mūsu valsts iedzīvotāju ceļošanas paradums - par sava ceļojuma galamērķi izvēlēties Latvijas laukus – tikai pieaug. Lauku tūrisms kļūst arvien populārāks. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina - Latvijas iedzīvotāji joprojām vairāk izvēlas apceļot savu valsti un retāk dodas braucienos uz ārvalstīm. 2017. gadā mūsu valsts iedzīvotāji veica 2 942 tūkstošus braucienu pa Latviju. Visvairāk apmeklētākie ir Limbažu, Saldus un Talsu novadi.
Lauku mājas kļūst par viesu namiem
«Pozitīva tendence ir, ka lauku tūrisms mūsu valstī attīstās, un arvien pieaug to ģimeņu skaits, kas iesāk savu ģimenes biznesu, savu dzimtas māju pārveidojot par viesu namu vai piesakoties dažādu atbalsta projektu finansējumam šādas vietas izveidei. Tas ir tikai viens no piemēriem, jo reģionos netrūkst mājīgu kafejnīcu vai krodziņu, kurus pārvalda vietējie, un tas ir viņu ģimenes rūpals,» stāsta Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāne Agita Doniņa.
Vienas dienas braucieni - iecienīti
CSP apkopotā informācija liecina, ka pēdējo gadu laikā pieaug tieši vienas dienas braucienu apjoms - Latvijas iedzīvotāji pērn devās 9,6 miljonos vienas dienas braucienos bez nakšņošanas, kas ir par 5,1 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.Populārākās pilsētas, kuras ceļotāji izvēlējās par saviem galamērķiem, pērn bija Rīga, Ventspils, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Jelgava, Rēzekne, Jēkabpils un Valmiera.
Tūrisma un viesmīlības joma – vieta izaugsmei
Publiski pieejamā informācija liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā tūrisma attīstība Latvijā ir piedzīvojusi strauju augšupeju - gandrīz divas reizes pieaudzis tūristu skaits un vairāk nekā divas reizes palielinājušies viņu kopējie izdevumi. Tas liecina, ka darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs. Tomēr darba tirgū arvien priekšroka ir tiem, kuri spēj profesionāli veikt savu darbu apkalpojošā sfērā, un nav būtiski, vai tas ir darbs viesmīlības nozarē, vai tūrismā. Speciālisti, kuri ir papildinājuši savas zināšanas, spēj kvalitatīvāk veikt savu darbu un pārzina nianses, kas spēj tieši viņa darba vietu izcelt uz pārējo fona.
Jaunas zināšanas un prasmes – jebkurā vecumā
Maldīgs ir priekšstats, ka darbs viesu apkalpošanā ir paredzēts tikai jauniešiem. Tas ir darbs ikvienam, kurš labprāt strādā ar klientiem un spēj izprast viņu vēlmes. Jaunas zināšanas iegūt vai papildināt esošās prasmes var jebkurā vecumā. Koledžas studijas ir laba platforma, kas strādājošiem cilvēkiem palīdz attīstīt sevi profesionālajā jomā un papildināt zināšanas. Nedaudz vairāk kā divu gadu laikā elastīgā mācību procesā (e-studiju formātā vai neklātienē) iespējams sevi pilnveidot profesionāli viesmīlības un tūrisma jomā, turklāt iegūt augstāko pirmā līmeņa izglītību apliecinošu dokumentu.
Biznesa augstskola Turība pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) studiju programma «Viesmīlības serviss» piedāvā apgūt viesmīlības uzņēmējdarbību, ko veido studiju kursi mārketingā, vadībā, grāmatvedībā, lietvedībā un citās ar biznesa veidošanu saistītās jomās. Studiju laikā iespējams apgūt ēdināšanas organizāciju un servisu, kas palīdzēs ne tikai izprast kvalitatīva produkta un pakalpojuma sniegšanas principus, bet arī spēt veidot pievilcīgu un konkurētspējīgu piedāvājumu.