ES nauda – kā maksā, tā kontrolē

Kontrolētāji apmierināti

Jūs LAD direktora amatā apstiprināja septembra beigās, un tūlīt jums nācās uzņemt revidentus no dažādām ES kontroles iestādēm, kas Latvijā strādāja visu oktobri. Ko revidenti pārbaudīja un kādi bija viņu iespaidi par Latvijas LAD darbu? Dažādu ES kontroles institūciju pārbaudes Latvijā nenotiek pirmo reizi. Šis gads ir izņēmums ar to, ka šogad šo auditu ir bijis salīdzinoši vairāk nekā iepriekšējos gados.

Jau no vasaras ir pārbaudīta gan mazāk labvēlīgo apvidu un citu Lauku attīstības plāna pasākumu līdzekļu piešķiršana, gan lauksaimniecības struktūrfonda projektu naudas izlietojums. Pārbaudīta arī vienotā platības maksājuma un SAPARD programmas administrēšana, kā arī papildu valsts tiešo maksājumu administrēšana. Tādējādi šogad ir pārbaudīti visi būtiskākie atbalsta pasākumi.

ES līdzfinansējuma izmaksas pārbaudīja abas atbildīgās ES iestādes – Eiropas Komisijas audita nodaļa, kā arī Eiropas Revīzijas palāta. LAD kā akreditēta ES maksājumu aģentūra darbojas saskaņā ar specifiskiem kritērijiem, kas nosaka to, ka reizi gadā notiek arī tā sauktais sertificējošais audits, kas ir neatkarīgs no ES iestāžu auditiem. To veic Finanšu ministrijas izvēlēta auditorkompānija. Vēl, protams, notiek mūsu pašu Valsts kontroles pārbaudes. Papildus tam aktīvi darbojas mūsu iekšējais LAD audita departaments.

Vai pēc visām šīm kontrolēm LAD ir saglabājis savu labo slavu, tas ir – pērn tas tika atzīts par otro labāko maksājumu aģentūru ES aiz attiecīgās Beļģijas iestādes?

Mūsu dienesta atbalsta administrēšanas specifika ir tāda, ka tajā ir iesaistīts ļoti liels atbalsta saņēmēju skaits. Šogad atbalstam uz tiešajiem maksājumiem vien pieteikušies vairāk nekā 80 tūkstoši pretendentu. Arī izmaksātās summas ir ļoti lielas. Līdzīgi ir arī citās valstīs, jo zinām, ka teju pusi no ES budžeta izlieto lauksaimniecības maksājumos. Tādēļ arī pārbaudes koncentrējas uz lauksaimniecības atbalsta administrēšanu, jo šeit pastāv divi relatīvi bīstamie faktori – liels atbalsta saņēmēju skaits un lielas izmaksātās summas.

Provizoriskie rezultāti patiešām ir pozitīvi. Visām pārbaudēm seko ziņojumi, to sagatavošanas laiks, ņemot vērā pārbaužu apjomu un detalizētību, ir pietiekami ilgs. Taču auditori noslēguma sanāksmēs izteica savu viedokli. Viņi atzina, ka dienesta izveidotā maksājumu administrēšanas sistēma ir atbilstoša visām ES pamatprasībām. Tika uzteikta arī darbinieku profesionalitāte un kompetence. Jau šajā stadijā tika pateikts, ka auditoru pārbaudītie maksājumi ir veikti atbilstoši ES nosacījumiem un prasībām.

Maksājumu sezona – pilnā sparā

Kāda būs šā gada tiešmaksājumu izmaksu secība? Šobrīd sāktas vienotā platības maksājumu avansa izmaksas. Kad zemes apsaimniekotāji var cerēt uz pārējiem maksājumiem? Kādā apjomā tie būs, ņemot vērā, ka atbalstam pieteiktās platības ir lielākas, nekā ES ļauj apmaksāt? Šis gads tiešajiem maksājumiem ir mazliet citāds ar to, ka visos pamata platību maksājumu atbalsta veidos – gan vienotajam platības maksājumam (VPM), gan papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM) gan par laukaugiem, gan lopbarību – ir references platību pārsniegums.

Uz novembra sākumu pēc jau veiktajām kontrolēm un pārbaudēm provizoriski redzam, ka references platību pārsniegums VPM ir aptuveni 5%, PVTM par lopbarību – 3% un PVTM par laukaugiem – aptuveni 24%. Paredzu gan, ka tas noteikti nebūs tik liels, kā šobrīd nosaucu, jo kontroles turpinās. Visticamāk, ka references pārsniegums būs un līdzīgi kā pērn tiks veikts atbalsta likmes samazinājums gan PVTM, gan arī VPM.

Protams, daļa lauksaimnieku varētu būt neapmierināti ar to, ka maksājumi tiek samazināti, taču atgādināšu, ka divu vai trīs procentu maksājumu samazinājums ir nenozīmīgs. It īpaši ņemot vērā faktu, ka VPM likme gadā vien pieaug par 5%.

Kādus un cik lielus maksājumus saimnieki saņems šogad? Jau minēju, ka ir sāktas VPM avansa izmaksas 50% apmērā. Tūlīt, tuvākās nedēļas laikā, uzsāksim arī PVTM avansa izmaksas, kas varētu būt 70% apmērā no likmes. Tāpat sāksim arī mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) atbalsta izmaksas 100% apmērā no likmes, jo, kā zinām, MLA nav noteiktas references platības. Drīzumā uzsāksim arī agrovides maksājumu izmaksas pilnā apmērā, tas ir – par bioloģisko lauksaimniecību, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos un buferjoslu ierīkošanu. Papildus tam esam izmaksājuši arī papildu valsts maksājumu par piena kvotas izpildi. Atgādināšu, ka pirmie maksājumus saņems tie, kuru pieteikumi ir precīzi un pilnībā pārbaudīti. Līdz šīs nedēļas beigām LAD ir izmaksājis atbalstu jau aptuveni 30 000 lauksaimnieku, kopsummā 30 miljonus latu.

Blēžiem nauda netiek

Lai saņemtu lielo laukaugu likmi, daži saimnieki veido fiktīvus sējumus, tas ir, uz hektāru izsēj četrus kilogramus sēklas un lauku piesaka laukaugu atbalstam. Vai LAD ir fiksējis šādus pārkāpumus un ar kādiem sodiem šādiem saimniekiem jārēķinās?

LAD gan fiziskajās kontrolēs uz vietas saimniecībās, gan administratīvajās kontrolēs pārbauda visus pamatnosacījumus. Šogad valdības noteikumu līmenī tika iestrādāti papildinājumi, kas paredzēja atbilstošu agrotehnisko prasību lietošanu attiecīgo kultūraugu audzēšanā. Šogad fiziskajās kontrolēs esam konstatējuši virkni gadījumu, kad šīs prasības nav izpildītas, tādējādi tika piemērotas attiecīgas sankcijas. Tās katrā gadījumā ir individuālas atkarībā no konstatētajiem pārkāpumiem.

Kādas ir šīs sankcijas? Ja iesētie graudaugi neatbilst agrotehniskās prakses prasībām, tas tiek uzskatīts par simtprocentīgu pārdeklarāciju. Tas ir – atbalsts netiek maksāts šajā gadā un, iespējams, sankcija tiek ieturēta vēl trīs nākamo gadu laikā.

Kā šogad veicās ar nenopļautu lauku kontrolēm? Arī uz redakciju cilvēki zvana, ka kaimiņš ES atbalstam ir pieteicies, bet pļavu nav nopļāvis.

ES noteiktais minimālais fizisko kontroļu apjoms ir 5% no atbalsta pieteikumiem. LAD pārbauda apmēram 8% katru gadu, arī šogad. Uzreiz jāsaka, ka pārkāpumi tiek atklāti pilnīgi visos nosacījumos, kuru ir vairāki desmiti. Pamatnosacījums ir attiecīgās platības un kultūras precīza deklarēšana, lai nebūtu pārdeklarācijas.

Ir konstatēti pārkāpumi gan par laukaugu, gan lopbarības platību nosacījumu neievērošanu, tas ir, piemēram, netiek pildīta prasība zāli nopļaut, sasmalcināt vai novākt. Kopumā atklāti aptuveni 1000 šādi gadījumi.

Ir ļoti grūti nošķirt tikai vienu pārkāpumu, jo šie paši nenopļaušanas pārkāpumi var tikt konstatēti vienlaikus ar platības pārdeklarāciju. Pārdeklarāciju skaits ir vislielākais – vienotajam platības maksājumam, neskaitot pārējos maksājumu veidus, tie ir kopumā vairāk nekā 17 tūkstoši.

Esmu dzirdējusi zemniekus sakām: LAD lepojas ar savu stingro kontroles sistēmu, bet mums, zemniekiem, no tā labuma nekāda, tieši pretēji – atbalsta apjoms tiek "nogriezts". Kāpēc nevaram tā kā Portugālē vai Grieķijā – mazliet pievērt acis, lai jau zemniekiem tiek? LAD pamatuzstādījums no dienesta pirmās izveidošanas dienas ir atbilstoša maksājumu administrēšana saskaņā ar visām prasībām. Mums ir svarīga mūsu darbinieku profesionalitāte, kompetence un uz klientu orientēts serviss. Ko tas nozīmē? Ja pastāv iespēja maksāšanas administrēšanas procesu vienkāršot, mākslīgi nesarežģīt, izpildot visas prasības, tad mēs to, protams, darām. Taču nevar būt nekādas runas par to, ka kāds no kontroļu mehānismiem, tikai tādēļ, ka tas būtu grūts administrācijai vai nav patīkams potenciālajam atbalsta saņēmējam, varētu tikt atcelts. Būtiski ir tas, ka lauksaimniekiem, kas godprātīgi piesakās atbalstam un izpilda savas saistības, no kontrolēm nav jābaidās, tieši otrādi – ar LAD kontroļu palīdzību tiek novērsta nepamatota naudas izmaksa, kuras kopējais apjoms ir ierobežots, piemēram, PVTM gadījumā. Līdz ar to šīs kontroles pēc būtības strādā pašu lauksaimnieku interesēs.

Struktūrfondi – zem stingras kontroles

Kā veicas ar struktūrfondu naudas izlietošanas uzraudzību? Ziņas no Lietuvas vēsta, ka šajā valstī daži SAPARD un struktūrfondu projektu īstenotāji ir bankrotējuši. Zināms, ka arī Latvijā vienam otram uzņēmējam nesokas labi. Struktūrfondu atbalsts uzņēmumiem tiek piešķirts, balstoties uz virkni kritēriju un uzņēmuma biznesa plāniem. Visi apstiprinātie projekti pilnībā atbilst šīm pamatprasībām gan attiecībā uz uzņēmuma darbības veidu un atbilstības kritērijiem, gan uz biznesa plānu izstrādi un ekonomiskās dzīvotspējas kritērijiem.

Latvijā, tāpat kā citās ES valstīs, tirgus ir mainīgs, tādēļ ir iespējamas situācijas, kad kāds teorētiski ļoti labs biznesa plāns, kur uzrādīti arī ļoti labi pagātnes darbības rādītāji, salīdzinoši neilgā laika posmā var piedzīvot būtiskas problēmas. Lauksaimniecībā jārēķinās ar lielām tirgus svārstībām. Uzņēmumam atbalstītajā jomā ir jādarbojas vismaz piecus gadus pēc atbalsta piešķiršanas. LAD šajā laikā nodrošina uzraudzības kontroles. Papildus tam LAD veic administratīvās kontroles, izmantojot dažādas pieejamās datu bāzes, tajā skaitā Uzņēmuma reģistra un citas. Ja nonāk līdz tam nelaimīgajam brīdim, kad uzņēmums vairs nespēj pildīt savas saistības, tad saskaņā ar LAD un uzņēmuma noslēgto līgumu LAD sniedz savu prasību par finansējuma atmaksu. Tālākā rīcība atkarīga no katra konkrētā gadījuma. Ja uzņēmumam tiek ierosināta maksātnespēja, LAD ar prasību vēršas tiesā. Būtiskākais, ka šādu gadījumu risināšana vairs nav mūsu darba specifika, tā notiek saskaņā ar Latvijas maksātnespējas administrēšanas likumdošanu.

Vai ir uzņēmumi, kas nonākuši LAD uzmanības lokā kā iespējamie saistību nepildītāji? Ir daži uzņēmumi, kuriem šis maksātnespējas process ir uzsākts. No kopējā LAD administrēto projektu skaita – struktūrfondos vien tie ir vairāk nekā 2700 – šis skaits ir ļoti neliels. Tie ir pieci gadījumi. To vidū ir gan investīciju un pārstrādes projekts, gan pakalpojumu sniegšanas jeb ekonomikas dažādošanas projekts.

Šis ārkārtīgi nelielais skaits norāda, ka uzņēmumi tomēr izstrādā pietiekami pamatotus biznesa plānus. Nepamatots biznesa plāns tiks noraidīts kā neatbilstošs, jo tiek izvērtēti gan ekonomiskās dzīvotspējas kritēriji, gan tirgus situācijas pamatotības rādītāji.

ES atbalstu saņēmušas simtiem viesu māju, un jau pērn izskanēja aizdomas, ka dažas no tām uzceltas pašu saimnieku ērtību uzlabošanai, nevis pakalpojumu sniegšanai. Vai visas viesu mājas darbojas? Ir vairāki gadījumi, kad LAD savās kontrolēs ir konstatējis, ka attiecīgie uzņēmumi savā darbībā neizpilda pašu izstrādātos biznesa plānus. Tas nozīmē, ka ticis plānots būtisks viesu skaita pieaugums, ievērojams apgrozījuma pieaugums, taču tas nerealizējas. Šos uzņēmumus LAD ir iekļāvis paaugstināta riska grupā. Tādi ir aptuveni desmit no vairākiem simtiem SAPARD un struktūrfondu lauku tūrisma atbalsta saņēmējiem.

Cilvēkiem vēl joprojām ir atmiņā G–24 kredītu izsaimniekošana. Daudziem šķiet, ka arī ES fondu līdzekļi tiek izsaimniekoti. LAD mājas lapā ir publicēti pilnīgi visi ES atbalsta saņēmēji, gan arī Eiropas Lauksaimniecības virzību un garantiju fonda abu daļu atbalsta saņēmēji, tas ir, gan tie, kas saņem no garantiju daļas, tie ir platībmaksājumu saņēmēji, gan tie, kas saņēmuši atbalstu no virzību daļas – projektu iesniedzēji. Publicēti arī Zivsaimniecības vadības finanšu instrumenta, arī SAPARD atbalsta saņēmēji.

Nesen Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par Kopējās lauksaimniecības politikas maksājumu caurspīdīgumu dalībvalstīs, un Latvija tika minēta kā viena no piecām dalībvalstīm, kas publicē pietiekamu informācijas apjomu, kas ļauj identificēt visus atbalsta saņēmējus. Pārējās 20 dalībvalstīs tik detalizēta informācija netiek publicēta.