Zalāns neredz pamatojumu īpašā režīma zonas statusa pagarināšanai Vecrīgai

Edgars Zalāns

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) pagaidām neredz pamatojumu īpašā režīma zonas statusa pagarināšanai Vecrīgai, informēja ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ministrs Rīgas domei ir pieprasījis papildu informāciju par to, kā tiek sasniegti iepriekš izvirzītie mērķi un vai finansējums, kas iekasēts, ir izlietots atbilstoši šiem mērķiem.

Kopš 1996.gada 24.augusta, kad spēkā stājās Ministru kabineta "Noteikumi par īpaša režīma zonu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā", Rīgas pilsētas pašvaldībai ir tiesības uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā. Īpaša režīma zonas statusu Ministru kabinets Vecrīgai ir piešķīris ar mērķi nodrošināt valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" un vides aizsardzību.

Zalāns uzskata, ka sākotnējais mērķis - būtiski samazināt autotransporta kustību Vecrīgā - nav sasniegts.

Desmit gadu laikā, tas ir, laika posmā no 1996. līdz 2006.gadam, īpašā režīma zonas statuss Vecrīgai pagarināts astoņas reizes, nosakot dažādus īpaša režīma zonas statusa termiņus. Piemēram, sākotnēji termiņš tika noteikts uz sešiem mēnešiem, vēlāk divas reizes pagarināts uz gadu, kam sekoja termiņa pagarinājums uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Kopš 2002.gada minētais termiņš trīs reizes pagarināts uz gadu, savukārt kopš 2004.gada termiņš pagarināts divas reizes uz diviem gadiem.

2000.gada 31.oktobrī pieņemtajos saistošajos noteikumos "Par pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu vai novietošanu īpaša režīma zonā Vecrīgā" paredzēts, ka no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu ir atbrīvojamas fiziskās personas, ja tām Vecrīgā ir pastāvīgā dzīvesvieta vai to īpašumā, valdījumā, lietošanā ir nekustamais īpašums, visu grupu invalīdi, kuri vada pielāgotus automobiļus, automobiļu vadītāji, kuri pārvadā pirmās grupas invalīdus, invalīdus, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, kā arī avāriju dienesta, specializēto un operatīvo dienestu, Valsts un pašvaldību policijas, Valsts robežsardzes transports, sabiedriskais transports, kā arī Saeimas, Valsts prezidenta kancelejas, Ministru kabineta, Rīgas domes un tās pakļautībā vai pārraudzībā esošo institūciju autotransportu, ārvalstu diplomātiskā korpusa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un prokuratūras, radio, televīzijas, ziņu dienestu autotransports, kā arī velosipēdi, mopēdi un zirgu pajūgi.

Jau 2006.gadā informatīvajā ziņojumā reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs norādīja, ka Rīgas domes pamatojums, ka tiek turpināts darbs pie Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta izstrādes, nav pietiekams īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai, jo īpaša režīma zona ir izveidota pilsētbūvniecības pieminekļa un vides aizsardzībai. Izskatot reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets lēma, ka īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai pagarināms vēl uz diviem gadiem, tas ir, līdz 2008.gada 31.decembrim, nevis kā Rīgas pilsētas dome lūdza uz pieciem gadiem.

2006.gadā, kad Rīgas pilsētas dome lūdza pagarināt īpaša režīma zonas statusa termiņu, tika norādīts, ka Rīgas vēsturiskā centra satiksmes infrastruktūras 2025.gada vīzijā Vecrīga, Citadeles rajons, Bulvāru loks, Centrāltirgus un Spīķeru zona veidos funkcionāli kopīgu vēsturiskās apbūves telpu ar ērtu gājēju kustību. Kā Vecrīgas satiksmes organizācijas mērķis tika norādīta gājēju satiksmes prioritāte un drošība, Vecrīgas vidusdaļas slēgšana transportam, sadalot Vecrīgu sektoros un pilnībā likvidējot tranzīta iespējas, kā arī gājēju, transporta satiksmes un jauktas satiksmes ielu arhitektonisku atdalīšana, paredzot, ka transportlīdzekļu stāvēšana ielu malās pieļaujama tikai transporta satiksmes ielās, līdz ar to samazinot stāvvietu skaitu ielu malās.

Sniedzot informāciju par Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta realizāciju, Rīgas dome norāda, ka 2007.gadā no pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā iekasēti 1 091 159 lati. No šīs summas Vecrīgas ielu seguma atjaunošanas un rekonstrukcijas darbiem izlietoti 335 172 lati, satiksmes objektu izvietošanai - 12 362 lati, apgaismošanas sistēmas rekonstrukcijai - 14 345 lati, Vecrīgas ielu ikdienas uzturēšanai - 383 678 lati, citu projektu realizācijai, kas saistīti ar Vecrīgas attīstību, aizsardzību un izmantošanu, izlietoti 387 254 lati.

Autotransporta iebraukšanai Vecrīgā atļauju izsniegšanas komisijas un pieaicināto speciālistu atalgojums pērn bija 21 960 lati.

2008.gadā no pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā Rīgas dome plāno iekasēt 900 000 latu.

Šogad Autotransporta iebraukšanai Vecrīgā atļauju izsniegšanas komisijas un pieaicināto speciālistu atalgojumam paredzēts tērēt jau 25 200 latus.

Autotransporta iebraukšanai Vecrīgā atļauju izsniegšanas komisijas priekšsēdētājs ir Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs (TB/LNNK).

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Jānis Zaržeckis (LPP/LC), komisijas locekļi ir Olafs Pulks (JL), Jānis Dinevičs (LSDSP), Sergejs Žuravļovs ("Dzimtene"), Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods, Satiksmes departamenta juriskonsulte Velga Lovniece, Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" valdes loceklis Egīls Dīriņš, Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes Centra rajona nodaļas vadītāja Ina Peško, Rīgas domes Finanšu departamenta Pašvaldības budžeta pārvaldes Analīzes un budžeta uzraudzības nodaļas vadītāja Iveta Elsone.

Komisijas sekretāre ir Rīgas domes Satiksmes departamenta Projektu daļas projektu vadītāja Larisa Kuranova.

Uz augšu