Parādnieku bieds vai likumības kalps (1)

Vai Latvijā ir daudz parādnieku?

Andris Spore: Daudz. Turklāt gan trūcīgi ļaudis, gan miljonāri. Pašlaik tiesu izpildītāju lietvedībā ir ap 240 000 izpildrakstu.

Oho, katrs desmitais valsts iedzīvotājs ir parādnieks?! Izpildraksti ir par parādu piedziņu gan no fiziskām, gan no juridiskām personām. Bet iespējams, ka parādnieku skaits ir lielāks. Visas parādnieku lietas nenonāk tiesu izpildītāju lietvedībā.

Kas ir šie parādnieki?

Ievērojama daļa ir uzturlīdzekļu jeb alimentu nemaksātāju. Kad Saeimā pieņēma Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu, tiesās ievērojami pieauga prasību skaits par uzturlīdzekļu piedziņu. Diemžēl šī piedziņa ir diezgan sarežģīta, dažreiz pat neiespējama. Nemaksātāji nav atrodami deklarētajās dzīvesvietās. Viņiem nav pastāvīgas darba vietas, viņi neatrodas valsts teritorijā. Tiesu izpildītāja pienākums gan nav atrast vieglprātīgo tēvu. Mūsu pienākums šajā gadījumā ir piedzīt uzturlīdzekļus par labu viņa bērniem.

Liela daļa ir administratīvo sodu parādnieku.

Tāpat ļoti daudz ir parādnieku, kuri nemaksā, piemēram, par līzingā lietotu auto, mobilo tālruni vai citu kustamu mantu.

No kā tiesu izpildītājs var piedzīt parādus? No jebkādiem parādniekiem piederošiem nekustamiem īpašumiem, auto vai cita spēkrata, naudas noguldījumiem kredītiestādēs, darba algas vai pat pensijas. Ievērojot likumu "Par valsts pensijām", no mēneša pensijas drīkst ieturēt 30 procentus. Parāda piedzinējs var izvēlēties, no kādas mantas prasīt parāda atdošanu. Tomēr jāievēro samērība. Tiesa, ja parādniekam pieder tikai nekustams īpašums un nav nekādu citu ienākumu, tad arī par nelielu, piemēram, 100 latu parādu tiesu izpildītājam tā jāvērš pret šo nekustamo īpašumu. Nevar būt tā, ka parādniekam pieder manta, bet piedzinējs nevar atgūt parādu.

Cik jūs izliekat no dzīvokļiem? Pēc Tieslietu ministrijas ziņām, izlikšana no dzīvokļiem sanāk tūkstošos. Diemžēl Latvijā ir maz tādu parādnieku, kuri labprātīgi izpilda tiesas spriedumu par izlikšanu. Tomēr uzreiz no dzīvokļa nevienu neizliek. Ar tiesas spriedumu izliktajiem tiek doti termiņi labprātīgi izpildīt tiesu spriedumus. Viņiem ir tiesības pārsūdzēt spriedumus. Tāpat ir tiesības pārsūdzēt jebkuru tiesu izpildītāja rīcību 10 dienu laikā. Gan tiesnešu noslogotības, gan likumos noteiktās tiesiskās kārtības dēļ izlikšana ir ilga un diezgan sarežģīta procedūra.

Un droši vien nepatīkama? Dažreiz jā. Tiesu izpildītājs nav namīpašnieka un īrnieka starpnieks vai samierinātājs. Tāpat nav tehnisks darbinieks vai parādu piedzinēja firma. Viņš ir valsts amatpersona, kam jāizpilda tiesas spriedums saskaņā ar tās izsniegto izpildrakstu. Pirms jebkādas rīcības tiesu izpildītājs tomēr izskaidro parādniekam, kas noticis līdz šim un kādas ir viņa tiesības.

Pirmoreiz tiesu izpildītājs valsts piešķirto varu – izlikt personu – neizmanto. Vispirms dod termiņu – 10 līdz 20 dienas, kurās parādniekam jāatstāj dzīvoklis labprātīgi.

Noteiktajā termiņā parādnieks labprātīgi neizvācas, pat neatver durvis. Ko darīt?

Otrreiz tiesu izpildītājs nosaka īsāku termiņu – 5 līdz 10 dienas.

Ja nelīdz arī tas, tad trešoreiz tiesu izpildītājs ierodas kopā ar pašvaldības policistu, prasītāju un strādniekiem. Ja neatver dzīvokļa durvis ar labu, tad atver piespiedu kārtā.

Uzlauž? Juridiski – atver piespiedu kārtā. Tomēr manā praksē uzlaušanu bijis maz.

Kas notiek tālāk?

Tiesu izpildītājs apraksta tādu kustamu mantu, kurai ir kaut kāda vērtība. Parasti gan pats vērtīgākais no dzīvokļa jau ir aizvākts. Parādnieks labi apzinās, ka no dzīvokļa būs jāaiziet tik un tā. Tāpēc visbiežāk dzīvoklī atstāj vien krāmus un drazas. Par izlikšanu parādniekam turklāt jāmaksā tiesu izpildītājam 64,90 latu, neskaitot nodokli.

Kā izpildītājs novērtē krēslu, skapju, gultu un citu sadzīves priekšmetu vērtību?

Jāvērtē pēc pastāvošajām cenām. Tomēr procedūras gaitā tiesu izpildītājs spēj noteikt mantām vien aptuvenu vērtību. Kad mantas aprakstītas un novērtētas, nolīgtie strādnieki tās iznes no dzīvokļa.

Kur tās paliek? Parasti piedāvājam paņemt īpašniekam. Ja atsakās, tad kopā ar mantu aprakstu nododam uzglabāšanā. Visbiežāk piedzinējam, kurš ir ieinteresēts sprieduma izpildē. Par mantu uzglabāšanu tādā izskatā, kādā tās bijušas piespiedu izlikšanas brīdī, glabātājs uzņemas tiesisku atbildību.

Mantu uzglabāšanas termiņš ir viens mēnesis. Šajā laikā parādniekam tās jāpaņem, reizē samaksājot tiesu izpildītājam par uzglabāšanu.

Bet aiz atriebības piedzinējs var negādāt par izliktā mantu saglabāšanu, tīšām vai netīšām tās sabojāt. Glabātājs var nolīgt arī firmu, kas pieņem glabāšanā parādnieka mantas. Tādā gadījumā parāda piedzinējam būs jāsamaksā sprieduma izpildes izdevumi. Šī uzglabāšana maksās gan parāda piedzinējam, gan parādniekam dārgāk.

Vai pirms mantu aprakstīšanas un iznešanas jūs tās fotografējat, tāpat kā ceļu policisti – satiksmes noteikumu pārkāpēju automašīnas? Dažreiz fotografējam. Likumā fotografēšana nav obligāta. Parādniekam jebkurā gadījumā ir iespējas novērst viņam piederošo mantu bojāšanu, laikus tās nogādājot drošā vietā.

Kā jūs piedzenat parādus no nekustama īpašuma?

Piemēram, parādniekam sakrājies 2000 latu parāds par komunālajiem pakalpojumiem vai par neizmaksātu kustamu vai nekustamu mantu. Tiesa nospriež tos piedzīt. Bet vaininieks labprātīgi nemaksā. Piedzinējs lūdz tiesu izpildītājam piedzīt parādu, vēršot to pret parādniekam piederošo dzīvokli. Tiesu izpildītājs sāk savu darbu ar brīdinājumiem un parāda nomaksas termiņu noteikšanu. Šī procedūra var vilkties mēnešus. Ja nelīdz nekas, tiesu izpildītājs lūdz sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam novērtēt parādniekam piederošo dzīvokli. Parādnieku dzīvokļi visbiežāk gan ir ieķīlāti bankās. Nezin kāpēc daži parādnieki maldīgi domā, ka dzīvoklis pieder nevis viņam, bet bankai, kas izsniegusi aizdevumu. Piespiedu kārtā pārdodot parādnieka dzīvokli, nekustamā īpašuma vērtējums var būt pat par 20 procentiem zemāks nekā šī īpašuma patiesā vērtība tirgū. Parādniekam ir tiesības lūgt, lai īpašumu novērtē cits vērtētājs. Ja nelūdz, tad tiesu izpildītājs rīko parādnieka dzīvokļa pārdošanu izsolē. Sākums izsoles rīkošanai – sludinājums laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", arī zvērināto tiesu izpildītāju interneta mājas lapā www.lzti.lv.

Kā izvēlaties vērtētājus? Varbūt ir savi uzticamo vērtētāju saraksti kā bankām vai apdrošināšanas sabiedrībām? Nē, izvēle ir brīva. Vērtētāju trūkst, bet strādājošie ir ļoti noslogoti.

Vai tā brīvā izvēle nepaver lielisku iespēju tiesu izpildītājam sarunāt ar kādu nekustamā īpašuma vērtētāju, lai novērtē par zemāku cenu nekā patiesībā? Arī izsoli var sarīkot tā, ka dzīvoklis tiek iepriekš sarunātam cilvēkam, kurš vēlāk to pārdod par trīskāršu cenu. Šādā rīcībā vaino, piemēram, tiesu izpildītāju Diānu van Deilenu. Ģenerālprokuratūra ziņo par krimināllietām pret tiesu izpildītājiem Jāni Lazdānu, Baibu Reinfeldi, Ingu Čepjolkinu un citiem. Van Deilena, Lazdāns un Reinfelde nekad nav bijuši zvērinātu tiesu izpildītāji. Viņi strādājuši Tieslietu ministrijā. Inga Čepjolkina ir atstādināta no tiesu izpildītājas pienākumiem līdz krimināllietas izskatīšanas beigām. Kamēr to skata, negribu komentēt viņas lietu.

Agrāk tiesu izpildītāju darbība patiešām bija vāji, nemākulīgi organizēta. Daudziem šajā laukā strādājošajiem pat nebija augstākās juridiskās izglītības. Šajos amatos varēja strādāt pat jurisprudences studenti. Agrāk tiesu izpildītāja atalgojums bija 90 latu mēnesī. Lai strādātu par tiesu izpildītāju kantora darbinieku, būtībā nekas nebija vajadzīgs. Lai kļūtu par zvērinātu tiesu izpildītāju tagad, tiek izvirzītas daudz stingrākas prasības. Cita starpā jābūt augstākajai juridiskajai izglītībai, vismaz piecu gadu juridiskā darba stāžam un, protams, nevainojamai reputācijai.

Vai tagad tiesu izpildītāju blēdības, piemēram, ar dzīvokļu izsolēm, nav iespējamas? Tiesu izpildītāji nav ieinteresēti blēdīties. Pēc 2003. gada reformas tiesu izpildītāja amata atlīdzību veido takse par katru viņa veikto darbību un procenti no piedzītās summas. Jo lielākas piedzītās summas, jo lielāki mani procenti. Piemēram, no parāda līdz 3000 latu tiesu izpildītājs saņem 15 procentus, no 3000 līdz 10 000 latu – 10 procentus. Tā ir pietiekami labi izdomāta kārtība.

Jā, arī manā praksē patiešām bijuši gadījumi, kad parādnieki piedāvājuši naudu par to, lai es uzrakstu atzinumu par parāda piedziņas neiespējamību. Bet es neesmu ieinteresēts samazināt savus procentus. Savā rīcībā tiesu izpildītājs ir pielīdzināts valsts amatpersonai. Bet praksē viņš ir pašnodarbināta persona, tāpat kā zvērināts notārs vai advokāts. Tiesu izpildītājam ir savs darbinieku birojs. Man, biroja vadītājam, jāmaksā viņiem alga, bet valstij nodokļi, tāpat jāmaksā par telpu īri, komunālajiem pakalpojumiem. Es negribu pats sevi apkrāpt.

Turklāt nekustamā īpašuma vērtējums vēl neko neizšķir. Kā jau pieminēju, lielākā daļa parādos iestigušo dzīvokļu īpašnieku šos dzīvokļus ir ieķīlājuši bankās. Rīkojot izsoli, piedzinējs prasa, piemēram, 10 000 latu. Bet, tā kā bankai nenomaksātā kredīta atlikums ir, piemēram, 5000 latu, tiesu izpildītājs nosaka izsoles sākumcenu, ievērojot parādu bankai, izsoles izdevumus un nekustamā īpašuma nodokli.

Vai jums, tiesu izpildītājiem, nav izdevīgāk purināt sīkos parādniekus, no kuriem nāk tie lielākie procenti? Praksē tā nenotiek. Tiesu izpildītājiem ir uzlikta liela disciplināra, civiltiesiska un krimināla atbildība. Mēs nevaram atļauties šķirot mazāk izdevīgus parādus no vairāk izdevīgiem. Personīgi manis vadītā biroja apritē pašlaik ir ap 1500 lietu.

Tiesu izpildītāja amats sabiedrībā, šķiet, nav pārāk cienīts un pateicīgs. Viņu ierašanos nekur negaida, vai ne?

Jā, ikdienā patiešām jāsastopas ar sabiedrības neizpratni un klaju nepatiku pret tiesu izpildītājiem. Nevienam jau nepatīk, ka kāds nāk un atprasa parādu. Dažkārt tiesu izpildītājs ir pēdējais, pret kuru parādnieks var izgāzt dusmas, izlamāties, pat piedraudēt.

Vai jums ir draudēts?

Jā. Reiz biju spiests izmantot miesassarga pakalpojumus.

***

UZZIŅA

Zvērināta tiesu izpildītāja tiesības un pienākumi:

- parādu piedziņa pēc tiesas sprieduma piespiedu kārtā;

- kustamas mantas apķīlāšana un izsoļu rīkošana;

- izlikšana no dzīvojamām telpām pēc tiesas sprieduma piespiedu kārtā;

- nekustamu īpašumu novērtēšana un izsoļu rīkošana;

- faktu fiksēšana – pierādījumiem tiesā;

- mantojuma inventāra saraksta sastādīšana;

- neapķīlātu vai citādi neapgrūtinātu nekustamu īpašumu publisku izsoļu rīkošana bez tiesas nolēmuma par parādu piedziņu.